J. Cimzes Valkas mūzikas skolā Mākslas dienu ietvaros notika saiets «Robežbildes 2005» — mūzikas skolas pedagogi rādīja savas gleznas, bet mākslas skolas pedagoģes bija sagatavojušas koncertprogrammu.
J. Cimzes Valkas mūzikas skolā Mākslas dienu ietvaros notika saiets “Robežbildes 2005” — mūzikas skolas pedagogi rādīja savas gleznas, bet mākslas skolas pedagoģes bija sagatavojušas koncertprogrammu.
Izstādes atklāšanas lenti pārgrieza abu skolu direktori — Maruta Stabulniece un Guntis Freibergs. Pirmoreiz ideju par šāda notikuma rīkošanu izsacīja mākslas skolas pedagoģe Kristīne Ganiņa pagājušā gada 1. septembrī. Par iemeslu notikumam kalpoja G. Freiberga dzimšanas diena.
“Saietam gatavojāmies pamatīgi. Vienā sestdienā mūzikas skolas darbinieki ieradās mākslas skolā un visi kopīgi gleznojām. Izveidojās patiešām jauka gaisotne. Daži gleznojuma sižetus bija izdomājuši paši, bet citi iedvesmu smēlās kādā vizuālajā materiālā. Mani pārsteidza mūzikas pedagogu darba smalkums. Acīmredzot šī īpašība ir katrā cilvēkā iekšā — tā ir attieksme pret darāmo,” stāsta saieta koordinatore no mākslas skolas M. Stabulniece. Viņa uzskata, ka katrā gleznojumā redzams autora raksturs un dažādi dvēseles aspekti.
Mūzikas skolā saieta koordinēšanas darbus uzņēmās Lolita Medne. No rītiem, kad abās skolās nenotiek stundas, visi devās uz mūzikas skolu un L. Mednes vadībā apguva kokles, ģitāras, akordeona spēli un dziedāšanu. “Ceru, ka mums izdevās sagatavot visus dziedamos skaņdarbus gana asprātīgi, lai neveidotos tikai tāds “kaķu koncerts”. Domāju, ka labi izdevās suitu sievu apdziedāšanās, kad dziedājām par notikumiem gleznošanas laikā,” smaida M. Stabulniece. Viņa uzskata, ka šādi saieti palīdz izrauties no vienmuļās ikdienas programmas. Katrs mākslas un mūzikas skolas pedagogs ir sīki saprogrammēts, un viņam noteikts, kādi darbi kurā brīdī jāizdara. It kā abās šajās skolās ir radošs darbs, bet māksliniekam tik vajadzīgā brīvība tiek ierobežota. Brīvība nav iedomājama bez nelielas laiskuma un slinkuma piedevas. Mūžīgajā stresā un steigā nekas labs nav paveicams. Pienākuma apziņa lielā mērā noārda radošās aktivitātes. M. Stabulniece uzskata, ka saiets izdevās un tieši tāpēc tas nākamgad rīkojams atkal.
Bildes gleznoja Uldis Muižarājs, Inta Miķelsone, Raimonds Reinholds, Lolita Medne, Ārija Tomiņa un Niklaviču ģimene — Janeks, Inese, Andris.
“Neapzināti esmu izvēlējies Bībeles tēmu — krustceles. Pa manis zīmēto melno ceļu aizies lielākā cilvēces daļa, bet pa balto un šauro ceļu mūžībā dosies mazākā daļa. Varu tikai pabrīnīties, kā man izdevās šis gleznojums, jo skolas laikā vienmēr saņēmu žēlastības trijnieku,” smaida trompetes spēles skolotājs Uldis Muižarājs.
L. Medne par mākslas skolas pedagogiem sacīja cildinošus vārdus. “Viņi ir patiešām talantīgi, turklāt ļoti neatlaidīgi cilvēki — katru frāzi gatavi atkārtot vēl un vēl. Esmu priecīga un visnotaļ apmierināta ar mūsu sadarbību. Koncertā mākslinieki bija ļoti uztraukušies. Par to liecināja sārtie vaigi. Ja gleznā iznākums ir tūlītējs, tad mūzikā tas nāk ilgstošu mēģinājumu rezultātā. Muzikālās izpausmes ir acumirklīgas,” stāsta projekta kuratore no mūziķiem L. Medne. Viņa gleznojusi pirmo reizi, un tas iemācīja paskatīties uz lietām citādi — izrādās, ka katram priekšmetam ir ēnas un daudzi toņi. Šāds skatījums dzīvei piešķir citu krāsu. Lolita cer, ka nākamajā saietā piedalīsies arī citi pedagogi.
