Šodien vārdadienu svin Emīlijas. “Ziemeļlatvija” devās apsveikt laika vērotāju Emīliju Stepanovu, kura ne reizi vien ir sniegusi laika prognozes laikrakstam, kas ar mazākām vai lielākām novirzēm ir piepildījušās.
Nepiepildījās tikai viena no tām. Rudenī Emīlija paredzēja bargu ziemu, taču no lielā sala nekā. “Man pirmo reizi mūžā tā ir gadījies. Ja pat skudras maldījās, tad ko lai es saku. Ja gaidāma auksta ziema, skudras ceļ lielus un augstus pūžņus. Pērnvasar tā arī bija, turklāt bija lieli pīlādžu ķekari un daudz ozolzīļu. Tas viss rādīja, ka gaidāms stiprs sals, bet nekā. Tagad pēc dabas zīmēm, kāds būs laiks, jo ir izcirsti meži un vēji brīvi staigā. Savas izmaiņas veic arī globālā sasilšana. Mežsaimnieki gan atjauno mežus, bet tie aug simts gadu,” spriež E. Stepanova.Kādēļ viņai iedots vārds Emīlija, kundze nezina, to var tikai minēt. “Tēvs Antons ar māti Mildu apprecējās 1930. gadā, bet es kā pirmais bērns piedzimu 1936. gadā. Pēc tam sekoja citi, līdz pavisam ģimenē bijām desmit bērnu. Emīlijas vārds dots vēl dažām mūsu dzimtā, iespējams, ka tas kādam bija iepaticies. Es ar savu vārdu sadzīvoju ļoti labi,” apliecina E. Stepanova.Viņa ievērojusi, ka pašlaik vārds Emīlija atkal nācis modē. Reiz pat pierakstījusi, ka tagad jau ir vairāki tūkstoši. “Tas ir īsts latviešu vārds. Taču tagad gan dod visādus dullus vārdus. Man mazdēlam vārds ir Cimurs. Kur tāds dzirdēts, nezinu,” saka E. Stepanova.Tagad dzīva no 10 bērniem palikusi tikai viņa un divas māsas. Emīlija atceras, ka brāļi bijuši stalti, ar čirkainiem matiem. Tagad puišu vairs nav. “Nomira. Tā pati dzeršana viņus ierāva kapā,” secina kundze. Viņa atminas, ka jaunība nav bijusi viegla. Tētis arī diezgan bieži ieskatījies glāzītē. Emīlijai vajadzēja strādāt kolhozā. Pēc tam Maltā darbojusies celtniecībā. Uz turieni aizveda ar automašīnu, bet vakarā 25 kilometri jāiet ar kājām uz māju. Pa dienu bijusi pamatīgi nogurusi, jo ķieģeļu cilāšana jaunai meitenei nav viegls darbs. Vēlāk darbā pārstiepusies, ka pat ēst nav varējusi. Pēc tam radās izdevība kopā ar vervētājiem, kuri meklējuši strādniekus, atbraukt uz Sedu, bez vervētājiem nebūtu laista. Sākusi strādāt celtniecībā Sedā. No sākuma bija jārok grāvji. Pamazām viņa pievērsusi uzmanību dažādām dabas parādībām un sākusi tās pierakstīt un vērtēt, kā pēc katras mainās laiks. Tagad šī interese ir kļuvusi par viņas dzīves sastāvdaļu.“Ziemeļu vējš pūta Zaļajā ceturtdienā un pirmajā pavasara dienā. Pērkons ieducināja no dienvidiem, kas liecina par siltu vasaru, bet stārķi atlidoja diezgan netīri. Tas norāda uz slapju vasaru. Kāda tā īsti būs, nezinu, bet malku, kas siltajā ziemā palikusi pāri, nokurinās vasarā, jo laiks nebūs mīlīgs,” stāsta E. Stepanova. Viņa spriež, ka var uznākt anticiklons, tad kļūs siltāks, bet pārsvarā vasara būs vēsa, tāda tā bija arī 2004. gadā.Tomēr Emīlija neapgalvo, ka tieši tāda vasara būs, jo šīs ziemas prognozes viņai liek būt uzmanīgai. Daba dara savu, taču nav rēķinājusies, ko cilvēks paveiks. VĀRDA SKAIDROJUMSEmīlijas pasaule ir gaiša, un liekas, ka viņa dzīvo gaišā telpā, kur iespīd draudzības un mīlestības saule. Rūpīgums vērojams it visur, bet prasme uzvesties sabiedrībā, taisnīgums un godprātības apvienojums Emīliju dara pievilcīgu.
