Šopirmdien smiltenieša Eduarda Bērziņa 77. dzimšanas dienā kāds portugālis viņam novēlēja priecīgus Ziemassvētkus. Abi sapratās spāņu valodā.
Šopirmdien smiltenieša Eduarda Bērziņa 77. dzimšanas dienā kāds portugālis viņam novēlēja priecīgus Ziemassvētkus. Abi sapratās spāņu valodā.
To, ka sarunu biedram ēterā (vidē, kurā izplatās radioviļņi) ir jubileja, dienvidnieks nezināja. “Sarunas noslēgumā portugālis man novēlēja labas sekmes. Laikam nezināja, ko vēl ātrumā pateikt, un vēlēja arī priecīgus Ziemassvētkus. Atbildēju, ka mums līdz Ziemassvētkiem vēl tālu,” stāsta gaviļnieks.
Eduards Bērziņš ir radioamatieris ar 55 gadu stāžu. Savulaik Smiltenes tehnikumā izveidotajā radioklubā radio un telegrāfistu kursos viņš apmācījis vairāk nekā 350 jauniešu. 1980. gadā pirmais Latvijā saņēma pasaules mērogā vērtīgu diplomu. Tādu ASV izsniedz radioamatieriem, kuri strādājuši piecos diapazonos ar 100 un vairāk apstiprinātām valstīm.
Savu vaļasprieku radioamatierismu, kuram, pēc paša teiktā, pakārtota visa dzīve, Eduards lolo joprojām. Vienā dzīvokļa istabā iekārtots darba kabinets. Uz galda blakus radioaparatūrai, ko konstruējis un būvējis arī pats, piepulcējies dators. Tā ir pensionāra jauna aizraušanās. Eduards demonstrē datorprogrammā paša veidotas fotogrāfiju filmiņas un sūrojas, ka nedarbojas interneta pieslēgums.
Radioamatieris ēterā var iziet jebkurā diennakts laikā — tik bieži, cik pats vēlas, un skatoties, kāda tobrīd ir radioviļņu izplatība. “Tiklīdz ir brīvs laiciņš, tā pie aparatūras,” par sevi saka Eduards un piebilst, ka sieva pie tā jau pieradusi. “Kopā esam nodzīvojuši 50 gadu. Dažreiz gan viņa paliek dusmīga — sak, tu tik tur vien sēdi, par maz uz mani paskaties.”
Radioamatieris iekārtojis žurnālu, kurā pieraksta visas ēterā notikušās sarunas un to parametrus. Piemēram, 30. augustā žurnālā fiksētas 30 sarunas ar citiem radioamatieriem no Slovākijas, Francijas, Itālijas, Slovēnijas, Brazīlijas, Lielbritānijas, Vācijas un citām valstīm. Todien esot bijusi ļoti laba radioviļņu caurlaidība, tāpēc runāts visu dienu.
Pēc standarta ievadfrāzēm radioamatieri ēterā var sarunāties par jebko. Taujāts par jau minēto sarunu ar portugāli, Eduards stāsta: “Aprunājāmies, kā katrs dzirdam pasauli un kāda ir caurlaidība. Tad pastāstīju, ka dzīvoju parka malā, ka šogad mums Latvijā ir skaists rudens un diena ir skaista un saulaina. Stāstīju, ka pretī manam logam aug kļava ar sarkanām, dzeltenām un zaļām lapām. Dārzā ir liela ābele, pilna ar āboliem.”
Ja ir laba caurlaidība, radioamatieris ēterā var runāt ar domubiedriem visā pasaulē, pat vistālākajos kontinentos. Sarunāšanās atkarīga no tā, kā pa zemeslodi izplatās radioviļņi. To izplatību ļoti ietekmē Saules aktivitātes. Dažreiz ļoti tālu valsti ēterā dzird labi, bet tuvu zemi — nē. Eduards radiovilni tēlaini salīdzina ar ūdens vilņiem. Sazināties var, kad iekļūst vilnī. “Pašreiz esam radioviļņos diezgan neizdevīgā laika periodā. Ar Saules aktivitāti saistīta slikta izplatība ēterā. Bieži nedzird tuvus signālus,” stāsta radioamatieris. Atceroties pagātni, Eduards šaubās, vai bija pareizi 1995. gadā Smiltenes tehnikumā slēgt radioklubu un tādējādi jauniešiem atņemt iespēju apgūt šīs jomas zinības. Tagad radioklubu neesot ne tuvā, ne tālā apkārtnē.
