Nedēļas nogalē ar koru kariem Rīgā sāksies Vispārējie XXV Dziesmu un XV Deju svētki. Visu šo laiku daudzos pagastos un pilsētās pašdarbības kolektīvu vidū valdīja un valda pacilāts garastāvoklis, mēģinājumos tika izkopts dejas solis un dziesmu skanējums.Var teikt – par spīti visam joprojām mūsu tautā skaņi skan no seniem gadsimtiem saglabātās tautasdziesmas un jaunāko laiku komponistu sacerētās dziesmas. Dziesmu svētki ir mūsu tautas gara uzturētāji un stiprinātāji. Dziesma latviešiem palīdzēja saglabāt savu nacionālo identitāti un vienotību, pārdzīvot vācu, poļu, zviedru un krievu laikus, ar dziesmu sākās Latvijas Trešā atmoda. Kādēļ saku – par spīti visam? Tādēļ, ka arī pēc brīvvalsts atjaunošanas, ko panācām ne ar ieročiem, bet ar dziesmoto revolūciju, kultūrai nereti tik un tā tika ierādīta tāda kā bārenītes loma. Cik nav nācies dzirdēt kolektīvu vadītāju sūrošanos par līdzekļu trūkumu, par nespēju iecerētajiem pasākumiem sameklēt pietiekamu finansējumu. Pēdējos gados gan vairākas pašvaldības ir sapratušas, cik svarīgi atbalstīt kultūras dzīvi, un cenšas palīdzēt, lai tā neapsīktu. Šajā ziņā uzteicamas ir arī mūspuses lēmējvaras. Mākslinieciskā pašdarbība cilvēku uztur kultūrvidē, jo mūsu dzīve nesastāv vienīgi no ikdienas darba. Dziesmu svētki savā ziņā ir līdzsvara uzturētāji sabiedrībā. Masu medijos ir daudz ziņu un informācijas par kultūras pasākumiem un gatavošanos minētajiem svētkiem, bet tikpat daudz tiek rakstīts par zagšanu, dzeršanu un citām negācijām. Tādēļ dziesmai jāpalīdz tālu, skaisti un skaļi skanēt mūsu zemē, lai līdzsvara vietā tai būtu pārsvars pār slikto.
