Aivars ZilbersMūsdienās daudzus nomāc jautājums, kā saglabāt labu veselību. Dziedniecei Annai Rubenei uz to ir atbilde.“Visur jāiet ar labestību sirdī, un visiem jāvēl tas vislabākais. Tikai tā cilvēks mūsdienās sevi var uzturēt veselu un dzīvespriecīgu apkārtējā vidē, kurā negatīvā netrūkst,” tā saka dziedniece A. Rubene.Mūsdienās sabiedrība izjūt pozitīvo emociju deficītu un, pēc A. Rubenes domām, tas lielā mērā ir iespaidojis arī to, ka mūsu vidū slimību ir daudz vairāk nekā agrāk. Tikos ar dziednieci viņas mājās, lai uzzinātu viņas domas, cik mēs šodien esam slimi un cik liela pie tā ir mūsu pašu vaina. Vēlējos arī noskaidrot, vai mūsu vainu cēloņu saskatīšanai un to novēršanai vajadzīgas īpašas spējas.Zināšanas pārņem no mammasA. Rubene ir nākusi no Sibīrijas. Tā ir vieta, kur skarbā daba ne visur ļāvusi iespiesties modernām tehnoloģijām uz izmantot mūsdienu tradicionālās medicīnas pakalpojumus. Vajadzējis iztikt ar zināšanām, kas pārmantotas no senčiem. A. Rubene pastāsta, ka viņas vecmāmiņa bijusi dziedniece, no tās šo prasmi pārmantojusi Annas mamma un pēc tam viņa pati. “No vecmāmiņas daudz neesmu mācījusies, jo viņa agri nomira. Galvenā skolotāja man bija mamma. Es agrā bērnībai viņai palīdzēju dziedniecības darbā un jau tad šo to iemācījos. Vēlāk pārliecinājos, ka man piemīt spējas palīdzēt citiem. Tagad arī mans vecākais dēls Sergejs strādā kopā ar mani un apgūst šo prasmi,” stāsta dziedniece.Beidzoties padomju ērai, laikrakstos parādījās ziņas, ka Latvijā vairāki kļuvuši par sertificētiem dziedniekiem. “Mani tā lieta ieinteresēja. Aizbraucu uz Rīgu un satikos ar dziednieku un psihoterapeitu Oskaru Peipiņu. Vaicāju, kā man dabūt tādu sertifikātu. Viņš atbildēja, ka tas nav tik vienkārši – jāzinot visi cilvēka orgāni, kā arī austrumu medicīna un reliģijas vēsture. To visu pusgada laikā apguvu pie viņa praktiskās dziedniecības skolā un nokārtoju eksāmenu, lai dabūtu sertifikātu,” stāsta A. Rubene.Kādu laiku dziedniece ar ģimeni dzīvoja Sēļos, bet, kad Annai atradās darbs Strenču psihiatriskajā slimnīcā, pārcēlās uz Sedu. Tagad viņa dzīvo Valkā. Augiem jābūt īpašai pieejaiSavā praksē dziedniece lielākoties dziedina ar enerģiju, bet vajadzības gadījumā iesaka arī ārstniecības augus, kas jālieto. Zemes ārste uzsver, ka ar dziedniecību cilvēks nopietni var sākt nodarboties, sasniedzot 30 gadu vecumu. Agrāk nav ieteicams, jo tad apdraudēta ir paša veselība, atdodot pārlieku daudz savas enerģijas. Dziednieces specifika ir tādu slimību ārstēšana, kurām ir psiholoģiska rakstura cēloņi, piemēram, stress, pēc kura iestājas depresija. Smagākos gadījumos viņa dziedina kopā ar dēlu. “Ne vienmēr ar pirmās palīdzības sniegšanu ir līdzēts. Ja pirmā problēma ir likvidēta, nav teikts, ka slimība pēc laika nevarētu atkal uzliesmot. Tad mēs iesakām, kā rīkoties cilvēkam tālāk – ja vaina ir kājās, tad kādas kompreses lietot, ja ar kuņģi kaut kas, tad kādus ēdienus vai zāļu tējas izvēlēties. Tikai tiem jābūt augstvērtīgiem ārstniecības augiem. Nevar tā darīt, sak, saplūkšu tikai vajadzīgās zālītes, un viss. Katra auga vākšanai ir savs laiks. Ir tādi, kuri jālasa vienīgi pilnmēness laikā, citi – naktī, vēl daži – agri no rīta. Ja zālītes vāc ārstniecības augu audzētājs, tad viņam pirms darba jānomazgājas, lai attīrītos no negatīvām enerģijām, un jābūt apģērbā, kam nav klāt sintētikas. Pie pļavas jānovelk apavi, un augi jāvāc kailām kājām. Pēc tam jāpateicas tam, kas to visu mums devis. Līdzi jābūt tikai šim nolūkam domātam nazim, ar kuru nekas cits nav griezts,” skaidro dziedniece.Enerģija piemīt katramA. Rubene ir pārliecināta, ka enerģija ir katram cilvēkam, tikai tā izpaužas tajā darbības jomā, kurā cilvēkam piemīt talants. “Dažiem, piemēram, ir rakstnieka vai publicista talants, citiem tas izpaužas metālapstrādē vai amatniecībā. Talants ir arī prasme atbilstoši spējām novirzīt savu enerģiju. Savukārt, ja tas ir darbs ar cilvēkiem, tad tam nepieciešama arī mīlestība,” apliecina zemes ārste. Cilvēki grib, lai tos uzklausaVēlos uzzināt dziednieces domas, kādēļ mūsdienās cilvēki itin bieži pēc palīdzības vēršas tieši pie dziedniekiem, nevis ārstiem, kas pārstāv tradicionālo medicīnu. Varbūt zudusi ticība viņiem?“Nē, ārstiem cilvēki tic. Lieta tā, ka slimnīcu un poliklīniku kļuvis mazāk, turklāt tagad ir grūti laiki. Šādus iztikšanas ziņā smagus laikus liela daļa cilvēku pārdzīvo ļoti emocionāli. Viņi grib tikt uzklausīti, vēlas, lai kāds tos saprot. Mūsdienās lielai daļai ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts. Ārsti, izņemot psihoterapeitus, lielākoties cilvēkiem izraksta tikai zāles, bet mazāk interesējas, ko viņi iekšēji pārdzīvo, taču jāatceras, ka daudz slimību rodas uz nervu pamata,” skaidro zemes ārste.Mūsdienās augsto saslimstības līmeni ar dažādām kaitēm dziedniece izskaidro ar daudzu cilvēku nevēlēšanos būt fiziski aktīviem un pašiem kaut ko darīt savas veselības labā. “Cilvēku dzīvē ir maz kustību. Tagad gan darbā, gan mājās visi sēž pie datora, vēl ir arī televizors. Otrs iemesls ir tas, ka, izvēloties elektroniskos līdzekļus par saviem ikdienas biedriem, paši cilvēki savā starpā atsvešinās, ir kļuvuši noslēgti. Nav vairs kā agrāk, kad cits citam izkratīja sirdi, izsūdzēja bēdas vai nelaimē nokļuvušos visādi centās nomierināt. Jācenšas atrast domubiedru, kam savus pārdzīvojumus izstāstīt. Noslēgšanās sevī ir solis uz depresiju, bet, kad tā pārņem, cilvēks, kad vien iespējams, guļ, maz ēd, un tā jau ir augsne slimībām,” stāsta A. Rubene.Dziednieces dēls Sergejs piebilst, ka vēl viens iemesls ir tas, ka cilvēks vairs nespēj panākt paša radīto tehnoloģiju diktēto ātrumu.“Ir mobilie sakari, ātrs transports, notikums seko notikumam un cilvēks, steidzoties tam visam līdzi, visu informācijas plūsmu nespēj aptvert, daudz ko nevar panākt un nereti iekrīt stresā,” saka Sergejs. Viņa mamma piebilst, ka tāds pastāvīgi uzvilkts organisms ilgi nespēj vienmērīgi un pareizā ritmā darboties. “Tādā ikdienas režīmā zūd saskaņotība iekšējo orgānu darbībā un cilvēks sāk slikti justies. Viņš aiziet pie ārsta, bet analīzes rāda, ka vēl viss ir kārtībā, jo nav ko ārstēt. Taču pats viņš nejūtas vesels. Tādā situācijā ieteicams nomierinošas masāžas kurss,” iesaka dziedniece. Viņa piebilst, ka cita veida masāžas labi palīdz arī muskuļu stimulēšanā un veicina vairāk domāt par kustību palielināšanu ikdienā. Pret slikto – ar pozitīvoTagad daudzi sūdzas par biežām muguras sāpēm. Dziedniece uzskata, ka arī tām nereti ir psiholoģiska rakstura cēloņi. “Ja sāp krustu apvidū, tad man ir gadījies pārliecināties, ka cilvēks rūpēs par tuviniekiem ir uzkrāvis sev pārlieku smagu pienākumu nastu, bet stīva un sāpīga spranda dažkārt ir signāls, ka viņš pats iedomājies – man vienīgajam visi uzsēdušies uz kakla,” skaidro A. Rubene. Sergejs piebilst, ka iemesls meklējams arī paaudžu maiņā. Katra nākamā paaudze fiziski ir vājāka, jo tehnoloģiju radītais komforts, kas samazina fizisko slodzi, radījis savas sekas.Pēc dziednieces uzskata, muguras problēmas var rasties arī iekšēji lepniem cilvēkiem, kuri negrib liekties apstākļu un citu priekšā.Savs uzskats dziedniecei un viņas dēlam ir arī par mūsdienu sabiedrībā pašlaik ļoti izplatīto slimību – vēzi. “Zemeslode sākusi veikt savu pašnāvību. Vairākas dabā radušās postažas atgādina vēzi cilvēka organismā. Mēs esam saistīti ar dabu un nevaram būt izņēmums. Vienlaikus tas ir signāls, ka mēs paši nezinām, kurp ejam, turklāt to darām nepareizā virzienā,” skaidro Sergejs. Apstākļos, kad apkārt ir tik daudz slimību draudu, A. Rubene aicina visus meklēt katru iespēju pozitīvo emociju uzkrāšanai sevī, jo tikai ar tām cilvēks var pastāvēt pret negatīvo.
