Dziednieces Silvijas Pumpures klasiskā stila vizītkartē rakstīts: Starptautiskās klases dziedniece, maģistre kosmoeniopsihosuģestoloģijā.
Dziednieces Silvijas Pumpures klasiskā stila vizītkartē rakstīts: “Starptautiskās klases dziedniece, maģistre kosmoeniopsihosuģestoloģijā, proskopisko zinātņu akadēmiķe Silvija Pumpure palīdz veselības, alkohola, smēķēšanas, azartspēļu, ģimenes, biznesa problēmu risināšanā. Izveido un iestrādā programmu veiksmei biznesā. Strādā pēc foto.”
Tiekoties ar Silviju, biju pārsteigta — pretim man sēdēja jauna un dzīvespriecīga sieviete, kura galīgi neatbilda priekšstatiem par cilvēku, kurš nodarbojas ar manam prātam neaptveramām lietām.
Kādreiz stūrēs “Nissan” džipu
Jau piekto gadu dziedniece cilvēkus pieņem Valkā. Silvija uzskata, ka nodarbošanās ar dziedniecību ir viņas dzīvesveids. To, ka viņai ir pārdabiskas spējas, jutusi jau bērnībā. Dziedniece noskaidrojusi, ka katrā dzimtas paaudzē vienam cilvēkam bijušas spējas ārstēt un palīdzēt citiem, tikai viņi ar to nav nopietni nodarbojušies. Silvija šīs spējas pārmantojusi no vecmammas. Viņa dzimusi, augusi un mācījusies Latgalē — Preiļu rajona Vārkavas pagasta Upmalā. Sieviete atceras, ka pamatskolas gados kopā ar klasesbiedrenēm sajūsminājusies par ārzemju mašīnām, kuras ne vien Latgalē, bet visā Latvijā bijis liels retums. Meitene ārzemēs ražotos auto vēl nebija pat redzējusi, bet saviem draugiem bija drosmīgi paziņojusi, ka kādreiz stūrēs “Nissan” džipu. Latvijā Silvijas izvēlētās markas mašīnas parādījās tikai pēc sešiem gadiem. Dziedniece joprojām nezina, kā varēja to pateikt, bet skaidri redzēja, ka viņai tāda mašīna būs.
Silvija atceras, ka agrā bērnībā mamma gājusi lasīt meža zemenes, bet mazo meitēnu nav gribējusi ņemt līdzi. Silvija, nedzirdot sarunas, jutusi, ka pieaugušie perina pret viņu sazvērestību, izlēkusi pa logu un lielos ogotājus sagaidījusi mežā. Bērnībā guļot savā istabā, viņa redzējusi, kā vecmamma virtuvē cep gaļu.
Pēc vidusskolas pabeigšanas Silvija apguva sākumskolas skolotājas profesiju, kurā nostrādāja 18 gadus. Kopš 15 gadu vecuma viņa strādājusi bērnudārzā. Jau tad pie viņas pēc padoma un vienkārši parunāties par dzīvi vērsušies pieaugušie. Tagad Silvija brīnās, kā viņai pietikusi drosme atbildēt uz jautājumiem un dot padomus sarežgītās situācijās, ja pašai nav bijusi nekāda dzīves pieredze.
Silvija atceras, ka ar katru gadu viņai skolā kļuvis arvien grūtāk, jo kāda balss no augšas esot teikusi, ka tā nav viņas īstā vieta.
“Balss teica: tu esi izpildījusi savu misiju. Tev jāpalīdz cilvēkiem,” stāsta dziedniece. Viņa atzīst, ka jau skolā ap viņu galvenokārt pulcējušies cilvēki, kuriem bijušas dažādas problēmas. Lai palīdzētu bērniem, Silvija daudz strādājusi ar vecākiem.
Vidzemnieki īpaši netic dziedniekiem
Silvija pieder to dziednieku kategorijai, kuri uzskata — ja cilvēkam ir dabas dotas spējas, tad pašam jāanalizē viss, ko redz un jūt, un tikai tad jāmeklē atbildes attiecīgajā literatūrā. Silvija Dziednieku asociācijā aizstāvējusi maģistra grādu, uzrakstījusi apjomīgu darbu par bērnu karmiskajiem parādiem.
“Darbu uzrakstīt nebija viegli, jo ar pedagoģijas pieredzi vien nepietika,” atceras dziedniece. Viņa cilvēkus pieņem gandrīz katrā Latvijas novadā, arī Latgalē. Silvija atzīst, ka viņai viegli strādāt dzimtajā pusē, jo izprot tās puses cilvēku domāšanu un rīcību. Ja Silvija latgalietim saka, ka jāizdzer trīs mutītes ūdens, viņš darīs kā senos laikos — izdzers puspudeli.
“Latgalē pieņemts — jo vairāk, jo labāk,” skaidro dziedniece. Latgales ļaudis joprojām uzskata: ja pirms norādītā laika atnāk stundu iepriekš, tad noteikti pieņems pirmo, un tad dziedniekam esot vairāk spēju un enerģijas.
Kaut gan daudzi uzskata, ka kurzemnieki ir augstprātīgi, Silvija saka, ka viņi ir uzticīgāki, atvērtāki un godīgāki ļaudis.
“Kurzemnieki ierodas precīzi norādītajā laikā un līdzi paņēmuši visu, kas iepriekš pateikts,” secina dziedniece. Vidzemnieki esot līdzīgi gan kurzemniekiem, gan latgaliešiem. Viņi esot pašpārliecināti un īpaši neticot dziedniekiem.
Dodoties pie Silvijas, līdzi jāņem ūdens, mājās stāvējusi sāls un konfektes. Dziedniece visiem saviem pacientiem iesaka vispirms attīrīt savas mājas, tāpēc dziednieciski apstrādātā sāls jālieto visiem ģimenes locekļiem.
Pārsvarā visi cilvēki esot enerģētiski piesārņoti. Ja viens no simta ir pilnīgi tīrs un vesels, tad Silvija brīnās un prasa, kur viņš dzīvo. Visnegatīvākais, kas cilvēku varot ietekmēt, ir skaudība.
Biznesam vajadzīga aizsardzība
Silvija īpaši nestāsta par konkrētiem gadījumiem, kad cilvēki meklē palīdzību. Viņa domā, ka tas ir ļoti personīgi un intīmi. Visbiežāk cilvēki pie viņas vēršas, kad ir veselības problēmas un pārmērīga alkohola lietošana. Nozīmīga daļa klientu viņai ir ar uzņēmējdarbību saistīti cilvēki.
“Pēdējā laikā cilvēki sāk saprast, ka bizness ir viena netīra lieta, tāpēc ir vajadzīga aizsardzība,” norāda dziedniece. Silvija pēc savas pieredzes var spriest, ka “bieži vien lielāki nelabvēļi ir kaimiņi, kuri redz — ja tu strādā, kūtī ir viena gotiņa, tad jau tu esi biezais”.
Silvija jūtot, kāds cilvēks ir pats un kāpēc viņš meklē palīdzību. Jo vairāk enerģijas darbā ar cilvēku dziedniece atdodot, jo vairāk to enerģijas apmaiņā atgūstot no dabas. Tas nenotiekot ar dziedniekiem, kuriem neesot dabas dota talanta, bet kuri savas spējas ieguvuši daudz izglītojoties.
“Tās ir galvenās atšķirības starp dziedniekiem — dienā viens var pieņemt trīs četrus cilvēkus, toties cits strādā līdz pat naktij un nejūtas noguris,” skaidro Silvija. Viņas darbaspējas esot neizsmeļamas. Viņai pietiekot ar cilvēku strādāt piecas minūtes, lai būtu panākts vēlamais rezultāts. Ja pacients dziednieces enerģiju saņem 15 minūtes, tad viņam sākot reibt galva.
Silvija nekad neesot atteikusi palīdzību, vien ievērojusi nerakstītu likumu — vest pie prāta lūdzēju gadījumā, ja viņš pats ir ļaunu un melnu darbu darītājs.
“Tādiem ļaudīm pirmais ceļš ir uz baznīcu. Ja cilvēks grib attīrīties, tad visspēcīgākie ir katoļu un pareizticīgo dievnami,” iesaka dziedniece. Ne vienmēr viņa iesakot baznīcā pie svētbildēm nolikt svecīti, jo, iespējams, viņš jau to ir darījis pēc saviem grēka darbiem. Dziedniece zina, ka cilvēkiem, kuriem pašiem jāattīrās no ļaunuma, baznīcā ir fiziski slikti, viņiem ir drudzis, paniskas bailes, bijuši arī ģībšanas gadījumi. Silvija uzskata, ka ne velti cilvēks, kurš ir negatīvi uzlādēts un otram darījis visādas cūcības, pēc pusglāzes tīra avota ūdens izdzeršanas labākajā gadījumā var noģībt, sliktākajā — pat aiziet bojā, jo notiek ātra un spēcīga attīrīšanās.
Silvija ir gandarīta, ka gadu gaitā viņai ar pacientiem izveidojušās draudzīgas un tuvas attiecības. Ja pie viņas atnākot pirmo reizi, tad nākot vēl un vēl. Silvija, strādājot ar pacientu, neizliek kārtis, jo tas neesot vajadzīgs. Kārtis varot sniegt informāciju, bet dziedniece to varot iegūt arī citādāk.
“Ja dziednieks vēlas sasniegt augstu līmeni, viņam jālieto pēc iespējas mazāk palīglīdzekļu,” uzskata Silvija. Nereti pacienti pie viņas mēdz gan raudāt, gan smieties. Ja vajadzīgs, dziedniece var arī nikni norāt, jo tas palīdzot. Klienti mēdzot zvanīt pat nakts stundās, ja problēmu vajag atrisināt uzreiz un cilvēkam no domāšanas nenāk miegs.
Katra māte savam bērnam ir dziedniece
Silvija ir divu 14 un 15 gadus — vecu dēlu mamma. Dziedniece uzskata, ka katra mamma saviem bērniem var būt dziedniece, bet savas īpašās spējas pret bērniem viņa nevar pielietot.
“Savam bērnam var palīdzēt vienreiz dzīvē — ļoti kritiskā dzīves periodā,” atklāj Silvija. Viņa ir pārliecināta, ka jaunākais dēls ir pārmantojis spējas dziedināt un uzklausīt cilvēkus, un viņam patīk to darīt.
Brīvajā laikā, kad nav jāpalīdz un jāārstē citi, Silvija relaksējas, braucot ar mašīnu. Dzīvot un sevi uzturēt formā palīdzot lieliskā humora izjūta.
“Man humors ir priekšā un pakaļā,” smejas Silvija. Daudzi kolēģi esot teikuši, ka viņa piedzimusi nepareizā laikā. Viņai vajadzējis piedzimt vai nu pēc vai pirms simt gadiem.
