Dzeltenie zvanveida konteineri, kuros ikviens cilvēks, neko nemaksājot, var izmest pārstrādei paredzētus sadzīves atkritumus – stikla, plastmasas, metāla taru vai papīra iepakojumu – vairs neatrodas Smiltenē ierastajā vietā, stāvlaukumā Daugavas ielā.
Dzeltenie zvanveida konteineri, kuros ikviens cilvēks, neko nemaksājot, var izmest pārstrādei paredzētus sadzīves atkritumus – stikla, plastmasas, metāla taru vai papīra iepakojumu – vairs neatrodas Smiltenē ierastajā vietā, stāvlaukumā Daugavas ielā.
Tagad šie konteineri ir novietoti daudzdzīvokļu namu pagalmos pie sadzīves atkritumu tvertnēm ar cerību, ka vismaz tādējādi to “vēders” tiks pasargāts no neparedzēta satura.
“Stāvlaukumā noliktos dzeltenos konteinerus, kuros jāievieto tikai pārstrādei paredzamās otrreizējās izejvielas, neapzinīgākie iedzīvotāji nepārtraukti piebēra ar sadzīves atkritumiem. Ikviens garāmgājējs redzēja, cik liela atkritumu kaudze regulāri pie tiem veidojas. Pilsētas vizuālajam tēlam tas nebija pieļaujami,” konteineru pārcelšanu uz citām vietām pamato Smiltenes pilsētas pašvaldības uzņēmuma SIA “NKUP” ainavu tehniķe Baiba Rubene.
Viens dzeltenais konteiners pārvietots uz Rīgas ielu 7, otrs – uz Limbažu ielu 5, trešais – uz Audēju ielu 2. B. Rubene skaidro, ka tajos stiklu, plastmasu, kartonu, metālu drīkst izmest ikviens iedzīvotājs, taču arī atgādina, ka citiem sadzīves atkritumiem dzeltenie konteineri nav paredzēti. Šos konteinerus apsaimnieko un izved otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas firma “Eko Reverss”. Pirms nodošanas pārstrādei atkritumi tiek sašķiroti pēc to veida – papīra, plastmasas un stikla iepakojuma.
B. Rubene cer, ka vismaz tagad, kad dzeltenie konteineri atrodas pie parasto atkritumu tvertnēm, cilvēki centīsies šķirot savus sadzīves atkritumus, piemēram, plastmasas pudeles metīs dzeltenajā tvertnē, bet ēdienu atliekas – parastajā, jo tās atrodas netālu cita no citas. “Firma “Eko Reverss” regulāri atjauno uzlīmes uz dzeltenajiem konteineriem ar norādi, ko tajos drīkst mest iekšā, taču mūsu pilsētas iedzīvotāji tās tikpat regulāri noplēš un vēl pat izgriež gumijas, lai atvērums konteinerā būtu lielāks un vairāk varētu samest iekšā,” piebilst SIA “NKUP” darbiniece.
“To nu gan nepieļausim, jo dzeltenais konteiners ir tepat, mājas pagalmā, mūsu acu priekšā,” teic Limbažu ielas 5. nama iedzīvotāja pensionāre Velta Tauriņa, taujāta, vai nav bail, ka arī tagad ap atvesto dzelteno konteineru augs drazu kaudzes. Viņa pati jau ilgāku laiku šķiro sadzīves atkritumus, piemēram, piena un kefīra tetrapakas, kuras iepriekš izskalo, olu fasējumu, plastmasas pudeles un spainīšus, jo viens šķirošanai paredzēts konteiners jau agrāk bija nolikts kaimiņos, Rīgas ielā 8.
“Vajag tikai katram padomāt, cik tas ir vajadzīgs, un gribēšanu to darīt,” par sadzīves atkritumu šķirošanu saka V. Tauriņa. Pensionāres bijusī kolēģe, kura tagad strādā par medmāsu Vācijā, stāstījusi, ka tur sadzīves atkritumus šķiro pat piecos veidos un vācieši jau dzīvokļos tos saliek piecos maisiņos. Ja tas nav izdarīts, par atkritumu izvešanu jāmaksā dārgāk vai arī apsaimniekotāji tos neizved nemaz.
“Mēs (domāta SIA “NKUP” – redakcijas piezīme) vedam Smiltenē savāktos atkritumus uz Daibes poligonu,” saka B. Rubene, “un maksājam Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai par katru ievesto tonnu. Atkritumu apsaimniekošana nākotnē kļūs arvien dārgāka, un iedzīvotāji varēs ietaupīt, ja apzinīgi šķiros atkritumus, jo par otrreizējai pārstrādei nodotajām izejvielām nav jāmaksā.”
Diemžēl ir arī cita tendence, – lai nebūtu jāmaksā par atkritumiem, cilvēki tos izgāž pilsētas konteineros, kapsētas atkritumu laukumā, ielu malās, mežos. Par to uz diskusiju aicina “Ziemeļlatvijas” lasītāji, tāpēc šo tēmu turpināsim.
