Viņš joprojām ir tepat – mūsu vidū. To vidū, kurus savā varā turējusi un tur Pētera Brūvera vārdu spēlēm un rotaļām bagātā dzeja, dzeja kā mūzika, kā pašu aprakstīto lietu un dabas balss.
Tādas izjūtas pārņēma aprīļa pēdējā piektdienā dzejniekam Pēteram Brūverim rīkotajā 55 gadu jubilejas piemiņas pasākumā, ko organizēja Valkas novada centrālā bibliotēka. Dzejnieku kopā ar viņa vārsmu cienītājiem atcerējās Pētera meita Zane Brūvere-Kvēpa, dzīvesbiedre Iveta Brūvere, radiniece Antra Krile un draugi – mūziķis Aigars Votišķis, dramaturgs Normunds Rudzītis un dzejniece Elīna Bākule-Veira no Austrālijas.It kā runātu paši dzejoļiVisspilgtāk šo pērn mūžībā aizgājušā autora garu klausītāju vidū ienesa Pētera meita Zane, lasot tēta dzejoļus. Klausoties šķita, ka tos neviens pat nelasa, bet dzejoļi paši kļuvuši dzīvi un runā ar atnākušajiem dzejnieka balsī. Un tad jau sekoja pašas vārsmu runātājas Zanes atzīšanās. “Esmu izvēlējusies nolasīšanai dažus dzejoļus no man mīļākā tēta krājuma “Valodas ainava”. Centīšos tos runāt Pētera balsī, tā, kā viņš to lasītu. Pārlasot viņa dzeju, es nemitīgi sevi pieķeru pie domas, ka cilvēka gars nemirst, bet turpina atrasties starp mums. Es jūtu, ka tas turpinās caur mani, varbūt tādēļ man izdodas, lasot tēta dzejoļus, tos aiznest līdz citu sirdīm,” saka Z. Brūvere-Kvēpa. Grūti vārdos atainot Zanes lasījumus. Var teikt – tas bija brīnišķīgi, fenomenāli, bet arī tad nebūtu īsti precīzi pasacīts. Viņa tos nolasīja tā, ka vismaz es vēl visu nākamo dienu dzīvoju šo lasījumu iespaidā. Kā uzzināju, līdzīgi jutušies arī citi pasākuma apmeklētāji. Mārīte Magone atzīstas, ka Zanes lasījums viņu vienkārši fascinējis. “Ļoti oriģināls un jauks pasākums. Visi tā vadītāji atradās kā vienā saspēlē. Tas bija forši. Mani iepriecina, ka Pētera Brūvera vārds kultūras dzīvē skan aizvien biežāk, un labi, ka tā tas ir arī Valkā,” saka M. Magone. Arī Valda Fjodorova apliecina, ka piemiņas vakars viņai ļoti paticis. “Atraktīvs un īpatnējs pasākums. Var teikt – viss, kas tur notika, nebija kā parasti. Iespaidoja ar degsmi runātā dzeja, kas ilgi paliks atmiņā. Man bija interesanti,” secina V. Fjodorova. Mūziķis A. Voitišķis, atceroties Pēteru, pastāstīja, ka viņu ar dzejnieku satuvinājis kopējs radošais darbs. “Nekas labāk cilvēkus nesatuvina. Kopā ar Pēteru un vēl sadarbībā ar Ingu Ulmani esam sarakstījuši desmit kompaktdisku. Tajos ir vairāk nekā 50 dziesmu. Īpaši mani priecē kopā ar Pēteru izdotais dziesmu un dzejoļu albums “Stikla laivas”. Pēc manām domām, Pēters bija viens no izcilākajiem savas dzejas lasītājiem. Tik spilgti savus darbus neesmu dzirdējis lasām nevienu citu dzejnieku,” atzīst A. Voitišķis.Mīlestība turpina dzejnieka dzīviDzejnieks P. Brūveris no gados jaunākiem autoriem augstu vērtēja Austrālijā dzīvojošās latviešu dzejnieces E. Bākules-Veiras dzeju. Lai turpinātu šo garīgo tuvību, dzejniece bija atbraukusi nolasīt dažus savus dzejoļus, no kuriem viens bija veltīts Valkas pilsētai.A. Krile P. Brūveri atcerējās kā cilvēku ar neizsīkstošu enerģiju. “Kad Pēters pie mums ieradās ciemos, šķita, ka viņš vispār nespēj nostāvēt uz vietas. Viņš visu laiku kustējās, stāstīdams savas ieceres. Viņš runāja ar lielu degsmi un aizrautību. Vēl es atceros viņu kā lielu grāmatu lasītāju. Tās viņam vajadzēja vēl un vēl. Grāmatas veidoja visu viņa dzīvi,” atminas Antra.Dzejnieka dzīvesbiedre Iveta atzinās, ka ir ļoti grūti dalīties atmiņās. “To tikai varu pateikt, ka kopā ar Pēteru esmu bijusi ļoti laimīga. Viņš mūs un mēs viņu ģimenē ļoti mīlējām,” apliecina I. Brūvere.Mīlestības iespaidā viņa kā pirmo arī nolasīja Pētera dzejoli par mīlestību. Šķiet, ne velti, jo tieši tuvinieku un draugu mīlestība ir tas spēks, kas liek dzejnieka garam joprojām dzīvot mūsu vidū.
