Latīņu valodā “Reanimare” nozīmē atgriezt atpakaļ dvēseli jeb atdzīvināt to. Latvijā darbojas biedrība “Reanimare”, kuras tapšanas iniciators ir ārsts reanimatologs un anesteziologs Pēteris Kļava. Biedrības simboliskajā nosaukumā vārds “reanimare” vairāk ietver domu, kā palīdzēt atgriezt vai atdzīvināt pirmatnējo sevis apzināšanos. “Reanimare” darbojas ar mērķi dot iespēju cilvēkiem uzzināt atbildes uz jautājumiem par to, kas ir dzīve un tās jēga.Izmaiņas pasaulē un valstī sākas no katra cilvēka spējām apzināties apziņu un tās radošo potenciālu, www.reanimare.lv biedrības dibināšanas ideju skaidro Pēteris Kļava. Arī janvāra nogalē lasīt lekciju Smiltenē par eksistences uztveres iespējām viņš ieradās, paša vārdiem sakot, ar valstisku, pilsonisku apziņu, lai veicinātu Latvijas un tās iedzīvotāju daudzpusīgu attīstību. Strādājot savā profesijā un redzot simtiem bērnu nāvi, asaras un ciešanas, ārsts sev uzdevis jautājumu, kas ir dzīve un jēga, meklējis atbildes, mācījies 25 gadus un nonācis pie atziņas, ka materiālā (saredzamā, sataustāmā) pasaule ir vien daļiņa no Dieva jeb pirmatnējā tukšuma izpausmes veidiem. Un šajā pirmatnējā tukšumā nekas nezūd. Nezūd arī dvēseles, kas atnāk uz ķermeni un aiziet no tā. Pēta dzīvi pēc nāvesŠī atziņa nav mūsdienu atklājums, taču daudzi šodienas sabiedrībā nezina senās atziņas un nav līdz tām aizdomājušies. Pirms aptuveni 2300 līdz 2500 gadiem senajā Ķīnā ir tapis Laodzi “Daodedzin” – zemtekstu pilns apcerējums, ko mūsdienās pēta kvantu fiziķi un kurā dotas norādes uz pirmatnējo tukšumu kā visa pirmcēloni. Proti, neizsakāmā un izsakāmā (arī debess, zemes un visu radību) dziļākā jēga ir dao, kas ir pāri cilvēka saprašanai.“Ielejas tukšība pastāv vienmēr.Tā ir apslēptā spēja būt mātei.Mātes būtības izejas vārtiZemei un debesīm saknes ir.Tās liegā virmojumā neizkust no vietas,To darbošanās mūžam neapsīkst.” Tā teicis Laodzi, norādot, ka tieši tukšuma jeb neesamības pastāvēšana dara iespējamu rašanos un tapšanas dzīvības spēks ir nepārejošs. Jo tuvāk cilvēce nokļūs šim noslēpumam, jo augstākas spējas tā iegūs.“Tas viss ir ļoti sarežģīti. Eksistence patiešām ir milzīgs noslēpums, ko pēta mūsdienu zinātne. Arī es ne visu zinu, kaut 25 gadus esmu ļoti intensīvi mācījies,” atzīst P. Kļava. Viņš vairāk ir specializējies jautājumos, kas ir dzīve pēc nāves un reinkarnācija. Mājaslapā www.reanimare.lv ir norādītas saites uz interneta resursiem jeb 140 mājaslapām, ko ārsts mācoties izmantojis. Arī tīrai dvēselei jāmācāsCilvēkiem ir bail no nezināmā, tai skaitā no nāves. P. Kļava vēlas dot viņiem cerību, jo nekad nekas nebeidzas, arī cilvēks kā dvēsele – ne. Tā tikai iziet no ķermeņa. Jo vairāk cilvēks uzzina un jo vairāk paplašina apziņu, jo viņam vieglāk ir būt šodienā. Ārstam personīgi iegūtās zināšanas ļoti palīdzējušas pārdzīvot redzētās daudzu simtu bērnu nāves.“Pirmais, ko saka svētie, ir tas, ka jāpaplašina prāts. Latviešiem ir kāda nelaime, ko redzu reanimācijā vai pansionātos. Guļ balta, svēta māmiņa baltiem matiņiem, zilām acīm, tīru kā kristāls dvēseli, bet viņai ir ļoti ierobežota apzināšanās, šaurs pasaules redzējums. Tas man sāp. Katram cilvēkam ir ļoti svarīgi atbrīvot prātu un paplašināt apziņu, lai apskaidrotos,” uzsver P. Kļava.Ja cilvēka apziņa ir apskaidrota, tad viņš stāv pāri visām reliģijām, filosofijām un tamlīdzīgiem jēdzieniem un izjūt mīlestību pret visu pasauli. Tāda mīlestība ir apziņas augstākais stāvoklis. Ceļš uz to ved pat caur vairākkārtēju reinkarnāciju, skaidro P. Kļava. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki piedzimst uz Zemes, ir viņu nerealizētās vēlmes. Tāpēc dzīves laikā ir jāmeklē iespējas mācīties, lasīt, meditēt, nokļūt pie zināšanām caur pašapzināšanos un izkopt sevī līdzjūtību, lai dvēsele pēc iziešanas no ķermeņa jeb nāves paceltos augstākā līmenī.Sākums – pirmatnējais tukšums?P. Kļava cer, ka arvien vairāk cilvēku Latvijā sākuši interesēties par jaunākajiem zinātnes atklājumiem šajā jomā.“Vai tiešām latviešiem no dzīves vajag tik maz, ka pietiek ar šovu “Dejo ar zvaigzni”, Līgo svētkiem, nedaudz tautas dziesmām, alu, hokeju un sūru ikdienas darbu?” viņš retoriski taujā un pieļauj, ka cilvēki baidās par to aizdomāties. Savukārt varai ir izdevīgi, lai cilvēki nedomātu un viņus varētu kontrolēt. Ļaudis ar to samierinās, jo nezināšana un aprobežotība ir ērta. “Pār cilvēci valda bailes, kuras sekas ir alkatība un agresivitāte, tāpēc ļaudis mēģina paslēpties reliģijās, filosofijā, dzejā, zinātnes pētījumos vai baudās. Taču tur īstenības nav. Īstenība slēpjas Apziņā. Apziņa, par ko runā Nobela prēmijas laureāti, ir absolūtās, pirmatnējās, nedzimušās dievišķās telpas dimensija. Jo ātrāk sabiedrība arī Latvijā kāpinās savu pašapzināšanos ne tikai kā etniskumu un latviskumu, bet arī kā garīgumu, tikai tad būs iespējama sabiedrības un valsts attīstība citā pakāpē,” ir pārliecināts P. Kļava.Svētie mācot, ka visa, arī garīguma, sākums ir pirmatnējais tukšums. Šādi arī saprotama norāde, ka Dieva valstība ir pašā cilvēkā. Cilvēks ir Dieva apziņas izpausme, kas ietērpta atbilstošā matērijā. Viss ir nolemts, viss – iespējams Par pirmatnējā tukšuma koncepciju runā ne tikai svētie, bet arī bērni. P. Kļavam reiz kādi vecāki atstāstījuši savas mazās meitiņas teikto. Viņa mammai un tētim nopietni skaidrojusi: “Mūsu nemaz nav. Kad Dieviņš lasa savu izdomāto pasaku, tai brīdī mēs parādāmies.”P. Kļava atgādina arī Jēzus Kristus vārdus: “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs”. “Tas ir augstākais stāvoklis jeb mūžīgais transcendentālais tukšums. Transcendentālā jeb aizsaprāta uztvere jau ir tīrās apziņas eksistence. Savukārt prāts kā apziņas iluzorā koncepcija ir Dieva, Augstākās gaismas jeb pirmatnējā tukšuma konceptuāla iespējamība daudzās pasaulēs vai dimensijās, un reāli nekad nekas nav bijis un nebūs radīts. Tai pašā laikā prāts rada laiku un telpu. Prātā atrodas paradīze un elle. Ir grūti saprast šos teikumus. Tas ir svēto cilvēku līmenis. Taču šos teikumus ir realizējuši ļoti daudzi cilvēki, kuri uzvarējuši fizisko nāvi. Vairākums zina tikai Jēzu Kristu. Man pēc vēstures un literatūras datiem ir zināmi 33 šādi cilvēki,” saka P. Kļava.Atbrīvot savu prātu un saplūst ar pirmatnējo, dievišķo sākumu nozīmē spēt paveikt cilvēkam neaptveramas lietas: dzīvot citā dimensijā, apzināti savu dvēseli iemiesot vienā ķermenī pēc cita jeb dzīvot mūžīgi un tamlīdzīgi. Pirmatnējais tukšums sevī ietver pagātni, tagadni un nākotni. Tas arī nozīmē, ka vienlaicīgi viss ir nolemts un viss ir iespējams. P. Kļava cer, ka katrs cilvēks varēs piemērot sev kādu no piedāvātajām praksēm, meditācijām un teorijām, lai labāk justos, saprastu sevi, attīstītu līdzjūtību un veiksmīgāk vadītu savu intelektuālo dzīvi. “Viss, ko jūs sirdī gribat, jums tiks dots. Visu, ko esmu lūdzis, esmu saņēmis, taču tās nav taustāmas lietas,” teic P. Kļava.
ATZIŅA
“Tu nerodies brīdī, kad piedzimst tavs ķermenis, un nemirsti tad, kad tas iet bojā. Muļķīgi ir uzskatīt, ka telpa trauka iekšienē rodas brīdī, kad podnieks izgatavo trauku, un izzūd, kad trauks saplīst. Iekšējā apzināšanās, kas mīt ķermenī, ir brīva no ķermeņa, prāta un jūtu jēdzieniem “vēlams” un “‘nevēlams”. Iekšējā apzināšanās ar šiem jēdzieniem saskaras tik vien kā ceļotāji, kas uz brīdi satikušies iebraucamajā vietā, vai kā upes nesti baļķi, kas straumē saskrienas un šķiras: viņu tikšanās un šķiršanās nerada apziņā nedz laimi, nedz nelaimi. Kādēļ gan cilvēki, piedzīvojot to pašu, priecājas un skumst?” (Vāsištha)
VIEDOKLIS
Tālis Jaunzemis, Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs: – Zinātnē ir daudz interesantu atziņu par matērijas un apziņas kopsakarībām. Pēteris Kļava ir viens no tiem cilvēkiem, kuri seko līdzi šiem atklājumiem un prot tos saprotamā veidā citiem paskaidrot. Tāpēc par viņa lekcijām ir tik liela interese, un tas interesē arī mani. Aicinu P. Kļavu uz lekcijām Smiltenē, lai paplašinātu cilvēku redzesloku un apziņu, liktu viņiem domāt, lai skolotāji var ar jaunatni runāt par šiem jautājumiem, ievirzīt jauniešu domāšanu, lai viņi paši meklē, pēta, seko līdzi šīm lietām. Pēteris Kļava ir arī ļoti interesanta un izcila personība, kura viedoklī ieklausās.
