Iestājoties siltam laikam, bērni brīvo laiku arvien vairāk pavada aktīvi atpūšoties. Mediķi vērš sabiedrības uzmanību, ka līdz ar bērnu un jauniešu aktivitātēm diemžēl pieaug arī negadījumu skaits. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) dati liecina, ka 2013. gada ziemas periodā pēc palīdzības ik dienu vērsās 50 līdz 70 pacientu, savukārt šobrīd šis skaitlis ir teju divkāršojies – vidēji pat 130 traumatisma gadījumu katru dienu. Lai atgādinātu bērniem un viņu vecākiem par drošības aspektu aktīvās atpūtas laikā, no 16. maija LNT kanālā tiek demonstrēts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, BKUS un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgi veidotais sociālās reklāmas rullītis. Vienlaikus vecāki tiek aicināti īpaši parūpēties par bērnu drošību, mazināt iespējamo traumu un negadījumu riskus aktīvās atpūtas laikā, kopā ar bērnu pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar drošību, un ar savu rīcību, piemēram, izmantojot aizsargķiveri riteņbraukšanas laikā, sniegt bērniem pozitīvu piemēru. „Esmu redzējis daudzus mīlošus vecākus, kuriem rūp, lai bērnam būtu pietiekama fiziskā aktivitāte, tādēļ viņi nopērk atvasei velosipēdu vai skrituļslidas. Bet daudz mazāk esmu redzējis vecākus, kuri patiešām mīl savu bērnu un vienlaikus rūpējas par viņa veselību, tādēļ ir iegādājušies arī ķiveri un locītavu sargus,” aizdomāties aicina BKUS bērnu ķirurgs Jānis Upenieks. „Jau vairākus gadus mēs rīkojam dažādas informatīvas akcijas un stāstām gan bērniem, gan vecākiem par nepieciešamību lietot drošības līdzekļus aktīvās atpūtas laikā. Pirms pāris gadiem inspekcijas veiktajā aptaujā bērni godīgi atbildēja – gandrīz 65% respondentu ikdienā nelieto ķiveres vai ceļsargus, savukārt nepilni 30% tos lieto reizēm un neregulāri. Viņuprāt, pats efektīvākais veids, kā panākt drošības līdzekļu lietošanu, būtu naudas sodi. Mēs tomēr ceram, ka mūsu sabiedrība ir gudrāka un nonāks līdz sapratnei par veloķiveri vai locītavu sargu lietošanu kā pašsaprotamu ikdienas nepieciešamību pati – bez drakoniskiem sodiem. Un te vislielākā nozīme būs tieši vecāku piemēram,” uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi norāda – pieaugušajiem jāatceras, ka bērni mācās nevis no teorijas grāmatām, bet no saviem tuviniekiem. Tāpēc vienmēr ar savu rīcību pats rādiet pareizu piemēru un bērns daudz veiksmīgāk apgūs drošības ābeci – viņš zinās, kā pareizi rīkoties un parūpēties par savu drošību, braucot ar riteni, skrituļojot vai citādi aktīvi atpūšoties.Salīdzinoši vieglas traumas, ko bērni gūst braucot ar riteni, skrituļslidām vai citādi aktīvi atpūšoties, ir puni, zilumi, nelielas brūces un nobrāzumi, ar ko veiksmīgi var tikt galā mājas apstākļos, konsultējoties pie ģimenes ārsta. Taču nereti bērni gūst ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu – dažādus lūzumus, galvas traumas, dziļas brūces, locītavu mežģījumus u.c. Tādēļ mediķi vēlreiz uzsver vecāku lomu drošības izvērtēšanā, ļaujot bērnam doties aktīvā atpūtā.
