Lai izvairītos no iespējamām nelaimēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) sniedz praktiskus padomus.
Atklājot peldsezonu:
– Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +180C (izņemot, ja esat ziemas peldētāji).
– Ūdenstilpes gultne var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti, tāpēc pirmajā peldēšanās reizē tā ir vispirms rūpīgi jāpārbauda. Nedrīkst strauji iet vai lēkt ūdenī.
– Ja esat pārkarsis saulē, tad ūdenī jāiet iekšā lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību.
– Pirmajā reizē nepārvērtējiet savus spēkus – ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to arī tagad.
Kā izvēlēties peldvietu:
– Lai izvēlētos tuvāko oficiālo peldvietu, apskatiet visu peldvietu sarakstu, kas publicēts Veselības inspekcijas mājaslapā (http://www.vi.gov.lv/).
– Peldēties ieteicams tikai īpaši šim mērķim paredzētās vietās (par to liecinās zīme “Peldēties atļauts!”). Ja tuvumā nav oficiālās peldvietas, tad vēlams izvēlēties peldvietu, kuras krasts ir lēzens un ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume un tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
– Nepazīstamā peldvietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Lēkt no tiltiem vai citādiem paaugstinājumiem, piemēram, tramplīniem, tiltiem, laipas vai augsta krasta uz galvas vai kājām ir kategoriski aizliegts. Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.
Vienmēr ejiet peldēt kopā ar kādu:
– Nepeldieties viens, jo tad līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. Ja tomēr dodieties ūdenī viens, informējiet krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esat plānojis peldēt, kā arī to, vai esat paredzējis nirt zem ūdens.
Alkohola lietotājiem – turpiniet ballīti krastā:
– NEKAD nelietojiet alkoholu pirms došanās ūdenī. Ja esat reibumā, labāk palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tieši esot alkohola reibumā!
– Atturiet savus iereibušos draugus vai radiniekus no došanās ūdenī, paliekot kopā ar viņiem, ierosinot uzspēlēt kādu ballīšu spēli vai dodoties prom no peldvietas.
Ūdens sporta veidu cienītājiem:
– Pirms nodarbojieties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinieties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti.
– Nenodarbojieties ar ūdens sporta veidiem negaisa, vētras vai nakts laikā!
– Iepazīstieties ar tieši jūsu sporta veidam paredzētajiem drošības noteikumiem.
Labāk nedoties peldēties, ja ir stiprs vējš, negaiss, vētra, nakts.
Drošības padomi, atpūšoties
pie ūdenstilpēm ar bērniem
Vasara ir arī visu skolēnu ilgi gaidītais brīvlaiks. Mēdz gadīties, ka bērni bez pieaugušo uzraudzības dodas brīvo laiku baudīt pie ūdenstilpēm un no karstuma veldzējumu meklē peldoties. Nepieskatīts bērns var nejauši iekrist ūdenstilpē un noslīkt. Lai skolēni būtu drošībā, ir nepieciešams ar viņiem pārrunāt, ko un kā viņi dara pie ūdenstilpēm!
Lai rūpētos par bērnu drošību uz ūdens, VUGD iesaka ievērot šādus padomus:
– pirms peldēšanās vecākiem ieteicams pārbaudīt peldvietas gultni – vai tā nav bedraina vai dūņaina, jo ūdenstilpju gultnes mainās;
– bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u. c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt tikai pieaugušo uzraudzībā;
– ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties un līdz ar to nespēt patstāvīgi izkļūt ārā no ūdens;
– atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. Bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u. c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu;
– bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli;
– ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī;
– nepeldiet aiz bojām, kas ierobežo peldvietu;
– ūdenī nedrīkst jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens neticēs un vairs nepievērsīs uzmanību.
VUGD atgādina, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.
