Neviena vasara nav iedomājama bez kārtīga pērkona negaisa, kuru pavada arī neskaitāmi zibens spērieni. Spēriena laikā zibens enerģija pārvēršas siltumā un sakarsē spēriena vietu – tā kā zibens spērienu rezultātā var izcelties ugunsgrēks.
Zibens ir viena no bīstamākajām dabas parādībām, kas var nodarīt lielus kaitējumus un pārvērsties ugunsnelaimē. Zibens ir elektriskās strāvas izlāde starp diviem mākoņiem vai starp mākoni un zemi, radot spriegumu, kas mērāms miljonos voltu. Tas nozīmē, ka zibens izlādes laikā zibens enerģija pārvēršas siltumā, sakarsē spēriena vietu un tā rezultātā var izcelties ugunsgrēks.
Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas dzēst vairākus desmitus ugunsgrēku, kuru iespējamais izcelšanās iemesls bija zibens lādiņš.
Kā zināms, zibens parasti ir kopā ar pērkona negaisu un tā tuvošanos var novērot un sadzirdēt savlaicīgi – pieaug vēja ātrums, dzirdami pērkona grāvieni un zibens uzliesmojumi pamanāmi jau no piecu līdz desmit kilometru attāluma. Lai aprēķinātu zibens izlādes vietas attālumu, var skaitīt sekundes no zibens zibšņa līdz pērkona grāviena sākumam – aptuveni trīs sekundes ir līdzvērtīgas vienam kilometram.
Ja vētras laikā skaitot sanāk, ka zibens izlādes vieta ir astoņu kilometru rādiusā, tad nekavējoties ir jāmeklē drošs patvērums. Svarīgi ir atcerēties, ka zibens var veidoties arī vairākus kilometrus ārpus negaisa mākoņu un lietus skartā rajona vai arī izlādēties no nelieliem mākoņiem, kas seko lielajai negaisa frontei, tāpēc ieteicams ir vismaz pusstundu pēc pērkona negaisa nogaidīt kādā drošā vietā.
No zibens izlādes var ciest ne tikai, piemēram, ēkas, bet arī cilvēki, jo cilvēks var ciest arī gadījumos, ja zibens spēriens nav tiešs – elektriskās strāvas izlāde var skart visai plašu apkārtni (ūdens, mitra augsne) un traumēt tuvumā (līdz pat 50 m) esošos cilvēkus.
Ja ir zināms par negaisa tuvošanos, centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām un iekštelpās ievērot šādus drošības padomus:
– aizveriet logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus;
– pielūkojiet, lai telpās nav caurvēja, jo līdz ar to telpā var iekļūt lodveida zibens;
– nekuriniet plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību un līdz ar to pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens;
– atvienojiet datoru, radio un televizoru no elektrības, kā arī neizmantojiet sadzīves elektrotehniku un tālruni, tajā skaitā arī mobilo tālruni;
– pārliecinieties, ka neesat kontaktā ar metāla priekšmetiem – neturieties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem, radiatoriem un citiem metāla priekšmetiem, kā arī noņemiet dārglietas;
– uzturieties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie ēkas sienas aug koks, jo, ja zibens trāpīs kokā, tad daļa no zibens izlādes lādiņa var tikt novadīta uz ēku.
Aizsardzība no zibens ir nepieciešama katrai ēkai, jo praktiski ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā ir elektrotehnikas ierīces, kas palielina ēkas magnētisko lauku un pievelk zibeni.
Sevi un savu īpašumu var pasargāt no zibens ar zibensnovedēju. Svarīgi ir atcerēties, ka zibensnovedējs neatvairīs zibeni, bet gan novadīs tā lādiņu zemē, līdz ar to, pasargājot ēkas no iespējamās ugunsnelaimes. Ieteicams ir pērkona negaisa un zibens laikā patverties ēkās, kurām ir zibensnovedējs un ir izveidota zibens novadīšanas sistēma.
Gadījumos, ja pērkona negaiss ir pārsteidzis, atrodoties ārpus mājas, ir jāievēro stingra piesardzība un šādi drošības padomi:
– nekavējoties meklējiet patvērumu kādā tuvumā esošā ēkā, mašīnā vai autobusā, jo zibens ir sevišķi bīstams tieši klajā laukā;
– patveroties mašīnā vai autobusā ir jāaizver durvis un logi – gadījumā, ja zibens trāpīs autotransportlīdzeklī, riepas nevadīs elektrību un jūs būsiet drošībā;
– ja esat klajā laukā un nav kur patverties, tad nogulieties zemē, izvēloties sausu vietu, kura ir pēc iespējas tālāk no atsevišķi augošiem kokiem un ūdenskrātuvēm;
– ja esat mežā, tad piemērotākā vieta, kur pārlaist negaisu, ir zemi koki ar biezu lapotni, bez atsevišķi augošiem kokiem. Vēlams, lai zem kājām būtu izolācija ar augsni, to varat panākt paklājot zarus un polietilēna plēvi (piemēram, plastmasas maisiņu). Ja tuvumā ir kāda grava vai cita dabas veidota paslēptuve, tad labāk doties uz turieni;
– negaisa laikā centieties patverties pēc iespējas zemākā vietā, izvairoties no augstu objektu (piemēram, koku, torņu, mastu, baznīcu un elektropadeves līniju) un potenciāli bīstamu objektu (piemēram, metāla nožogojumu, angāru, nojumju, lauksaimniecības tehniku un zibensnovedēja) tieša tuvuma. Vēlams no šiem objektiem turēties vismaz 30-50 metru attālumā;
– pērkona negaisa laikā ir nepieciešams attālināties no ūdenskrātuvēm drošā attālumā. Ļoti bīstami ir pērkona negaisa laikā atrasties uz ezera vai kādas citas ūdenskrātuves, kā arī bīstami ir šādā laikā peldēties un makšķerēt zivis, jo ūdens labi vada elektrību. Gadījumā, ja esat laivā un izkļūšana krastā nav iespējama, ieteicams ir notupties laivas centrā, maksimāli tuvu laivas dibenam, izvairīties no saskares ar ūdeni un laivas metāla daļām;
– negaisa laikā pārliecinieties, ka neesat kontaktā ar metāla priekšmetiem – nebrauciet ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri, nelietojiet lietussargu, nepalieciet teltī vai zem saulessarga un noņemiet dārglietas (rokas pulksteni, ķēdītes, gredzenus, auskarus), jo zibens aktivitāti var piesaistīt arī, piemēram, aplikta ķēdīte ap kaklu vai antenas lomu var nospēlēt lietussarga metāliskās stieples;
– pērkona negaisa laikā nepalieciet tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem – ieteicams ievērot vismaz 3-5 metru attālumu starp cilvēkiem;
– ja manat, ka mati sāk slieties gaisā, tas nozīmē, ka gaiss ir uzlādēts ar elektrību un ir iespējams zibens spēriens. Ieņemiet maksimāli zemu pozu, apsēdieties uz kaut kā, kas slikti vada elektrību (piemēram, sausa bezrāmja mugursoma, ceļojuma paklājiņš), pieraujiet ceļos saliektas kājas pie sevis un atbalstiet galvu uz ceļiem ar rokām sargājot galvu un nosedzot ausis.
Pastāv mīts, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas nekā augstākas – īstenībā zemākas ēkas ar savu spēcīgo elektromagnētisko lauku zibeni pievelk vairāk nekā blakusesošās augstceltnes. Kā arī plaši izplatīts ir mīts, ka klajā laukā no zibens var paslēpties zem vienīgā augošā koka – patiesībā zibens ļoti bieži sper tieši atsevišķi augošos kokos un kokos, kuros ir jau trāpījis iepriekš (nereti tie ir ozoli, liepas un priedes).
Ja zibens spēriens trāpa vai skar cilvēku, nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā, jo slapjš apģērbs labāk vada elektrību. Līdz ar to sanāk, ka cilvēks sausā apģērbā retāk piesaistīs zibens aktivitāti, tomēr lielākas izredzes izdzīvot pēc zibens spēriena būs cilvēkam slapjā apģērbā.
