Koru ikdiena sastāv no mēģinājumiem un gatavošanās koncertiem, taču, lai gūtu iedvesmu, atpūstos un uzņemtu enerģiju turpmākajam darba cēlienam, Smiltenes pilsētas kultūras centra jauktā kora “Vidzemīte” koristi kopā ar saviem mīļajiem devās uz Tallinu ciemos pie Universitātes skolotāju kora “ERKI”, ar ko vieno dziesmas mīlestība un vairāku gadu draudzība.
Vaicājot, kāda ir šo braucienu nozīme un dziļākā jēga, jauktā kora “Vidzemīte” diriģente Dzidra Jēkabsone atklāj: “Tā ir piepildītības sajūta. Ir svarīgi apzināties un just, ka neesi viens, ka tavs darbs atstāj iespaidu uz citiem. Ja tas tiek uztverts pozitīvi, tas ļoti iespaido tālāko kora darbību. Pēc divām Tallinā un tās apkārtnē pavadītām dienām ekskursijas noslēgumā sniedzām koncertu baznīcā, kas bija ļoti gaiša, silta un dvēseliska.”
Izrādās, ka kora “ERKI” diriģenta Mareka Lobi saknes ir meklējamas Smiltenē. Pirms vairākiem gadiem igauņu diriģents pats uzmeklējis Dz. Jēkabsoni. “Tolaik Mareks strādāja Veru un Tallinā, kur vadīja Tallinas policijas institūta kori. Viņš bija izveidojis koncertceļojumu līdz pat Rīgai un pa ceļam vēlējās paviesoties Smiltenē, kas ir diriģenta tēva dzimtā pilsēta. Tā bija pirmā tikšanās. Otrreiz kopā saveda kāds skumjāks notikums. Uzzināju, ka diriģents cietis avārijā, aizsūtīju īsziņā laba vēlējumus. Izrādījās, ka biju pirmā, kas uzrakstīja, ziņa diriģentu aizkustināja. Tā noorganizējām nākamo tikšanos. Vēlāk viņš man uzdāvināja burvīgu stilizētu māla eņģelīti,” atceras Dz. Jēkabsone.
“Vidzemītes” koriste Simona Zariņa stāsta, ka pie kora draugiem Tallinā pavadījuši trīs jaukas un piepildītas dienas. Pirmajā dienā igauņu draugi smilteniešus veda ekskursijā pa Tallinas vecpilsētu, kur notika līdzīgs pasākums kā “Staro Rīga”, bet nākamajā dienā ‒ ar kuģīti uz Naisāres salu, tā ir ar lielu militāru vēsturi. Līdz 1991. gadam to iedzīvotājiem bija stingri aizliegts apmeklēt. Tagad tā ir ne tikai iecienīta vieta ekskursantiem, bet arī sēņotājiem.
“Vienīgā iespēja nokļūt uz salu bija ar kuģīti. Lielajā vējā kuģītis mūs kārtīgi izšūpoja gan turp, gan atpakaļceļā, dažiem bija pat slikta dūša. Taču ekskursija uz salas bija ļoti interesanta. Visi braucām smagās mašīnas piekabē, apskatījām dažādu lādiņu novietnes un mīnas. Iespaidi bija vienreizēji, jo neviens no kora iepriekš šo vietu nebija apmeklējis. Interesanti, ka uz salas ir ļoti daudz sēņu, tāpēc tur dodas visi apkārtnes sēņotāji,” stāsta S. Zariņa. Otrās dienas vakaru koru dalībnieki pavadīja krogā, ļaujoties sarunām un dejām dzīvās mūzikas pavadībā. Īpaši sirsnīgs izvērtās brauciena noslēgums ar abu koru koncertu baznīcā, kurā “ERKI” koris latviski izvēlējās dziedāt tautasdziesmu “Pūt, vējiņi”, savukārt “Vidzemīte” vienu dziesmu izpildīja igauniski.
S. Zariņa ir pārliecināta, ka savstarpēja draudzība korus bagātina, ļauj tuvāk iepazīt citu tautu kultūru un tradīcijas.
Šobrīd diriģentu Dz. Jēkabsones un Baibas Žēbinas jauktais koris “Vidzemīte” gatavojas koncertam, ko 11. novembrī pulksten 17 sniegs Drustu baznīcā. “Turpinām darbu, esam apkopojoši to, kas mums ir – sirsnīgākais un tuvākais no Dziesmu svētkiem, dziesmas no tautas mūzikas festivāla “Madaras” un garīgā repertuāra. Esam pieteikuši dalību Eiropas koru olimpiādei kategorijā garīgā mūzika ar pavadījumu. Laiku pa laikam esam izjutuši, cik daudz mums dod garīgā mūzika, tāpēc to iekļaujam savā repertuārā. Vēl viens no tuvākajiem koncertiem būs Ziemassvētku laikā, tas notiks kopā ar mūsu vistuvākajiem un ilgākajiem draugiem – Lizuma jauktā kora dalībniekiem,” plānoto ieskicē “Vidzemītes” diriģente.
Viedoklis
Jānis Justs, dzied korī “Vidzemīte”
Vēl joprojām, atceroties piedzīvoto Tallinā, mirdz acis. Šādiem braucieniem, kuros dodamies pie koriem ar kuriem draudzējamies, ir ļoti daudz ieguvumu. Tallina pati par sevi ir ārkārtīgi skaista, mēs to apmeklējām tieši pilsētas svētku laikā, kas vēl vairāk deva garīgo pacilājumu. Vairākkārt esmu pabijis Tallinā, taču šoreiz mums bija tik labs gids, kā rezultātā uzzināju daudz ko jaunu. Tallinas koris “ERKI” mūs uzņēma ļoti labi, kopā dziedājām garīgo mūziku baznīcā, kur bija fantastiska publika. Aprakstīt to, ko vajadzētu izjust ikvienam, ir grūti. Kā jau teicu, acis mirdz! Pamatā garākās ekskursijās daudz laika sanāk pavadīt autobusā, kas nogurdina, bet šoreiz to neizjutām, jo dienas bija piepildītas dažādām aktivitātēm. Šī ekskursija patiešām bija kaut kas maģisks. Šajās dažās dienās guvu tik daudz, cik citkārt divu nedēļu atvaļinājumā Latvijā. Ļoti ceru, ka sadarbība ar Tallinas kori turpināsies. Protams, nav obligāti jādzied katram, lai gūtu šādas emocijas, taču tās novēlu ikvienam.
