Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzei ir jauns priekšnieks – Smiltenes pagasta iedzīvotājs Jānis Gulbis.
Sandra Pētersone
Līdzšinējais Smiltenes luterāņu draudzes priekšnieks un draudzes padomes loceklis Jānis Lauris 3. aprīlī atkāpās no savu pienākumu pildīšanas un atstāja darbu padomē. Tikai nesen pirms tam – 6. martā – ievēlētajai draudzes padomei nācās atrisināt jautājumu, kurš būs jaunais draudzes priekšnieks.
Ievēlēta arī jaunā valde
Šim pienākumam 13. aprīlī tika izvirzīti trīs kandidāti, un no viņiem aizklātās vēlēšanās visvairāk balsu saņēma Jānis Gulbis, informē Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Reinis Kulbergs.
Draudzes priekšnieku ievēl draudzes padome 10 cilvēku sastāvā un draudzes mācītājs – pavisam 11 cilvēku. J. Gulbis draudzes priekšnieka amatā ir ievēlēts uz četriem gadiem.
Tāpat ir ievēlēta Smiltenes luterāņu draudzes jaunā valde: valdes priekšsēdētājs J. Gulbis, draudzes priekšnieka vietnieks Kaspars Putrālis, draudzes priekšnieka vietnieks saimnieciskajos jautājumos Juris Kalējs, mantzine Vineta Sīmane un mācītājs R. Kulbergs, kā to paredz Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Satversme.
Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs norāda, ka šīs draudzes priekšnieka vēlēšanas savā ziņā ir vēsturiskas, jo pēc salīdzinoši ilga laika pirmo reizi tika izvirzīti vairāki kandidāti, nevis tikai viens.
Atbilstoši LELB Satversmei draudzes priekšnieks ir draudzes padomes priekšsēdētājs, kurš darbojas saskaņā ar šo Satversmi, draudzes nolikumu un draudzes padomes un valdes lēmumiem un par savu darbību ir atbildīgs draudzes mācītāja un draudzes padomes priekšā.
Viņa tiesības un uzdevumi ir ar savu darbību sekmēt draudzes garīgo dzīvi; apstiprināt ar draudzes zīmogu un parakstīt draudzes dokumentus, līgumus un darījumus saskaņā ar draudzes padomes un valdes lēmumiem; sadarbībā ar draudzes mācītāju vadīt, organizēt, koordinēt, motivēt un analizēt draudzes padomes darbu.
“Pienākumu un darāmā ir daudz, tāpēc sākumā bija bailes un nedrošība. Taču ceru ar mācītāja palīdzību tikt galā. Ar Dieva žēlastību mums visiem ir jānāk kopā un jādara darbs,” Ziemeļlatvijai” teic Smiltenes luterāņu draudzes priekšnieks Jānis Gulbis. Draudzē viņš ir kopš 2000. gada. Ikdienā strādā par mehāniķi uzņēmuma “Valtek” servisā Smiltenē.
Talkā palīgā nāk skolēni
“Ziemeļlatvija” jauno draudzes priekšnieku sastapa aizvadītajā ceturtdienā Smiltenes pagasta Mācītājmuižā, kur tobrīd talkā strādāja Smiltenes Centra vidusskolas skolēni – gandrīz 80 pusaudžu un jauniešu. Savukārt trešdien sakopt šo draudzes īpašumu palīdzēja Smiltenes ģimnāzijas audzēkņi.
Uzaicināt skolēnus palīgā sakopt Mācītājmuižu ir draudzes padomes locekles Gitas Mūrnieces ierosinājums, ko viņa izteica vienā no biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes sanāksmēm, skaidro draudzes mācītājs Reinis Kulbergs. Pateicoties par darbu, draudzes aktīvisti talciniekus pacienāja ar gardu, uz ugunskura katlā vārītu pupiņu zupu.
“Skolēni ir izdarījuši ļoti lielus darbus, par ko viņiem milzīgs paldies!” teic J. Gulbis. Pļavā blakus Mācītājmuižas ēkai ir novākts krūmu apaugums. Pakrastē pie upes savāktas pērnās lapas. Ēkas pagrabā ar krustveida velvēm ir nojaukti padomju laika nodalījumi jeb būcenīši, un no tiem izvākti un sašķiroti atkritumi. Nama otrajā stāvā ierīkots nožogojums, liedzot piekļuvi bīstamajām vietām.
18. gadsimtā celtā Smiltenes pagasta Mācītājmuiža ir Smiltenes luterāņu draudzes īpašums, ievērojams arhitektūras piemineklis, kas saistīts ar visiem ievērojamiem Smiltenes mācītājiem, bet it īpaši ar mācītāju Kārli Kundziņu.
Šobrīd ēkā, neraugoties uz dažviet bojāto jumtu, vairākos dzīvokļos ir iemītnieki. Taču draudzei ir doma Mācītājmuižu sakārtot un izmantot draudzes vajadzībām, piemēram, rīkot tur vasaras nometnes, sanāksmes un citus pasākumus.
“Draudzei ārpus baznīcas nav citu telpu,” skaidro mācītājs Reinis Kulbergs. “Taču vispirms mums ir doma veikt Mācītājmuižas arhitektoniski māksliniecisko izpēti un lūgt, lai šo ēku uzņem atpakaļ Valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Šogad ir ļoti nepieciešams veikt jumta glābšanas darbus, jo jumts ir avārijas stāvoklī. Kārniņi ir iesēdušies. Ēkā iekļūst lietus un sniegs,” skaidro mācītājs.
