Smiltenē mīt arī tādi zvirbuļi, kuri regulāri lieto vitamīnus. Tas viņiem palīdz neatpalikt no laika un neļauj palikt pelēkiem.
Smiltenē mīt arī tādi zvirbuļi, kuri regulāri lieto vitamīnus. Tas viņiem palīdz neatpalikt no laika un neļauj palikt pelēkiem.
Smiltenes Centra vidusskolā vecāko klašu skolēni jau trešo gadu piedalās projektā “Drāma”. ” Tas nozīmē spēlēt teātri, atrast kontaktu ar otru cilvēku, iztēlē izdzīvot visas iespējamās pasaules vietas un malas, laikus, laikmetus un cilvēkus. Jauniešu uzdevums ir veidot dažādas saskarsmes formas, attiecības, un tas viss notiek ar teātra līdzekļiem,” paskaidro aktiermākslas pedagoģe Anita Bērziņa.
Jauniešiem šajā projektā iet gluži kā dzīvē
Nereti izskan viedoklis, lai kāptu uz skatuves un spēlētu, ir virkne vajadzību. A. Bērziņa uzskata, ka jebkurš cilvēks var ļoti labi spēlēt un parādīt savus talantus. “Citiem ir prieks skatīties, mēs izmantojam šo situāciju un gūstam laurus. Piedalāmies dažādos konkursos. Šī māksla mums noder, ne tikai lai uzietu uz skatuves un tur droši runātu. Tāpat tā nepieciešama, uzstājoties konferencēs, tikšanās vai, piemēram, lai varētu noorganizēt draugu kāzas. Lai nepaliktu publiski pelēks un neaktīvs, jo tad šajā straujajā dzīves ritmā dzīve vienkārši izstumj malā,” programmas “Drāma” uzdevumus atklāj A. Bērziņa.
Programma Centra vidusskolā tiek piedāvāta vidusskolas 10. klasē. Režisore atzīst, ka sākumā daži ir jāatvelk ar diedziņu, jo iestudējumos meitenes nevar iztikt bez zēniem. Jauniešiem šajā projektā iet gluži tāpat kā dzīvē – brīžiem ļoti ļoti, brīžiem ne tik ļoti. Programmas pirmais lielais pārbaudījums ir šā gada 12. klase, kuras daļa audzēkņu “Drāmā” darbojas jau trešo gadu. A. Bērziņa gandarīta, ka šā gada skolas Žetonu vakarā spēlētajā izrādē “Palmas zaļo vienmēr” viņas audzēkņi bija vadošie aktieri.
Noslēgumā bija liels prieks un šoks
Pavisam nesen viena no “Drāmas” dalībniecēm savu talantu pierādīja arī novada skatuves runas un literāro uzvedumu konkursā, kuru aiz ieraduma mēdzam dēvēt par “Zvirbuli”. Režisore, savu audzēkni uzlielot, pasmaida, ka viņas vadītajā kolektīvā ir “zvirbuļi”, kuri lieto “vitamīnus”. Tas ir viņu panākumu pamats.
“Patīk piedalīties konkursos. Sākumā bija jāvelk aiz diedziņa, bet arī kaut kāds velniņš dīdīja izmēģināt spēkus. Konkurence bija nopietna, bija dažādi interesanti priekšnesumi. Noslēgumā bija liels prieks un reizē šoks, ka uzvarēju. Pašai likās, ka tik labi nerunāju, bet žūrijai patika,” stāsta novada konkursa fināliste un programmas “Drāma” dalībniece Elīna Kovala. Aprīļa beigās, kad Rīgā notiks konkursa fināls, Elīnu gaida vēl nopietnāka konkurence.
Bijusi noteicošā profesijas izvēlē
“Saviem audzēkņiem uzsveru, ka mums konkursos nav obligāti jāiegūst kāda vieta, ir jāpiedalās, jāpārbauda katram sevi un jāredz, ko dara citi. Vai tas, ko mēs darām, ir kaut kas ļoti līdzīgs vai gluži cits. Kad nokļūst šādos konkursos, ne vienmēr vērtējums ir objektīvs. Piemēram, cilvēks, kurš agri ceļas un brauc 120 kilometrus, nonācis pulksten 10.00 Rīgā uz skatuves, ne vienmēr ir spējīgs atklāties un parādīt mākslu. Tāpēc runas konkursa noslēgums ir grūts. Pretendenti ierodas no visas valsts, un viņiem nav viegli,” vērtē A. Bērziņa.
Elīna savu nākotni un karjeru nolēmusi saistīt ar kultūru, tāpēc viņai ļoti svarīgi apgūt kontaktēšanās un skatuves pieredzi. Lai arī meitene atzīst, ka viņai teātra spēles mīlestība jau ir asinīs, jo šī aizraušanās piemīt viņas vecvecākiem un arī krustmātei, tomēr dalība “Drāmā” bijusi noteicošā profesijas izvēlē.
Šobrīd Elīna kopā ar saviem klases biedriem, kas iesaistījušies programmā “Drāma”, gatavojas Valkas rajona skolēnu teātru skatei, kurai jaunieši iestudē Annas Brigaderes lugu “Maija un Paija”.
