Valkas, Valmieras un Limbažu rajonā sākusi darboties jauna nevalstiska organizācija “Ziemeļvidzemes kultūrvēstures biedrība”.
Valkas, Valmieras un Limbažu rajonā sākusi darboties jauna nevalstiska organizācija “Ziemeļvidzemes kultūrvēstures biedrība”.
Aizvadītā gada nogalē biedrību reģistrēja Valsts uzņēmumu reģistrā. Ziemeļvidzemes kultūrvēstures biedrības juridiskā adrese ir Strenči, Valkas iela 16 (Valkas virsmežniecības ēkā).
Apzinās un pētīs kultūrvēstures mantojumu
Jaundibinātajai biedrībai ir trīs mērķi: pirmkārt, apzināt, pētīt un popularizēt Ziemeļvidzemes kultūrvēsturisko mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām un izzināt tā lomu Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrvēstures kontekstā; otrkārt, veicināt Ziemeļvidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, iesaistot to aktīvā un mūsdienīgā apritē; treškārt, izglītot sabiedrību, vairojot tās zināšanas un izpratni par Ziemeļvidzemes kultūrvēsturisko mantojumu, veidojot līdzdalības sajūtu un pozitīvu attieksmi.
Strenči par biedrības koordinācijas centra atrašanās vietu izvēlēti tā iemesla dēļ, ka šeit ir aktīvs biedrības kodols un sākās pirmās aktivitātes, skaidro Ziemeļvidzemes kultūrvēstures biedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Liepiņš. Viņš tiešajā darbā ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta vecākais eksperts meža jautājumos.
Valdē ievēlēta arī Valkas novadpētniecības muzeja krājuma glabātāja Aija Priedīte (viņa ir biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece), Kocēnu pagasta padomes pašvaldības darbinieks Armīns Seņkāns, novadpētnieks Ojārs Ozoliņš un Rūjienas novada domes darbiniece Ieva Zemīte.
Pašlaik biedrībā ir 20 biedru, viņu vidū arī strencēnieši Tālivaldis Krūze, Sarmīte Krūze, Andris Zanders un Līga Sovere.
“Tas ir labi. Biedrības ar šādu darbības virzienu mūsdienās nemaz tik bieži netiek dibinātas,” jaunās nevalstiskās organizācijas izveidošanu vērtē Līga Sovere. Viņa vada Strenču tūrisma informācijas centru un strādā Strenču domē par projektu vadītāju.
“Redzu, ka daudziem cilvēkiem ir patiesa interese un vēlme darboties Ziemeļvidzemes kultūras biedrībā. Vienīgi strādājošajiem jārēķinās ar laika problēmu,” piebilst L. Sovere.
Viņa nolēmusi biedrībā darboties kultūrvēstures un Latvijas Brīvības cīņu apzināšanas sekcijās.
Darbosies septiņās sekcijās
Ziemeļvidzemes kultūras biedrība savu darbu pašlaik plāno organizēt septiņās sekcijās jeb darba grupās, kas jau ir izveidotas ar kopsapulces lēmumu, skaidro A. Liepiņš.
“Pamattēma ir senvēstures apzināšana un pētīšana. Šajā sekcijā darbosies lielākā daļa biedrības biedru. Cita sekcija pētīs Latvijas lauku kultūras ainavu, to, kā šī ainava, ieskaitot pilis un muižas, pastāvējusi un attīstījusies gadsimtu gaitā. Citās sekcijās apzinās, pētīs un apkopos informāciju par Latvijas Brīvības cīņām, pētīs pretestības kustību Vidzemē un citviet Latvijā, sākot no 1940. gada līdz pat deviņdesmito gadu sākumam, padziļināti skatīsies mežsaimniecības vēsturi un pārējo, kas saistīts ar šo jomu, pētīs vietvārdus, piemēram, vecos māju nosaukumus, varbūt filoloģiskā izpratnē pat mēģinot atrast šo nosaukumu dziļākas saknes. Ir arī sekcija, kas darbosies dzimtas ciltskoka izpētē,” uzskaita Ziemeļvidzemes kultūrvēstures biedrības vadītājs.
Biedrība ir aptuveni pusotra gada ilgi lolotas idejas rezultāts. Nevalstiskās organizācijas dibināšanas sapulce notika pērn 26. augustā Strenčos. Apvienojās domubiedri, kuriem ir saistošas minētās tēmas. Pašlaik pārsvarā tie ir kultūras jomā strādājoši cilvēki, pašvaldību darbinieki un arī zemes īpašnieki, kuru īpašumos atrodas kultūrvēstures objekti.
Jau tiekas ar Ēģiptē pabijušu astronomu
Ziemeļvidzemē atsevišķās minētajās jomās jau veikti zinātniski pētījumi. Muzejos ir izveidoti fondi, ir gatavotas izstādes, bijušas publikācijas. “Pakāpeniski radās doma par organizāciju, kurā varam šīs lietas pieteikt un īstenot nopietnāk, kura var iesaistīties dažādos projektos un tādējādi iegūt finansiālu atbalstu savām aktivitātēm,” skaidro A. Liepiņš. Viņš uzsver, ka akcents biedrības darbā vairāk tiks vērsts uz tādas informācijas dziļāku analīzi un apkopošanu sekcijās, kura līdz šim sabiedrībai bijusi mazāk zināma un pieejama. Piemērs ir seni akmeņu krāvumi Ziemeļvidzemē, par kuru izcelsmes laiku un nolūku nav viena konkrēta skaidrojuma.
Ziemeļvidzemes kultūrvēstures biedrība plāno sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā un ārzemēs. Ir iecere organizēt seminārus, lekcijas un citus izglītojošus pasākumus, sagatavot un izdot informatīvus materiālus, informēt sabiedrību ar masu mediju starpniecību par biedrības darbību.
Ziemeļvidzemes kultūrvēstures biedrība savu darbību pamatā veic Valkas, Valmieras un Limbažu rajonā, kā arī citās ar šo darbību saistītās teritorijās. Tas varētu būt Cēsu, Gulbenes un Alūksnes rajons.
Pirmais plašākais biedrības sarīkotais pasākums notika Sēļu tautas namā Valmieras rajonā. Tajā uzstājās biedrības biedrs, Latvijā pazīstams astronoms un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēks Jānis Klētnieks. Viņš stāstīja par savu ceļojumu un iegūto pieredzi Ēģiptē, kur kopā ar citiem Latvijas delegācijas dalībniekiem uzmērīja senās Ēģiptes celtnes. Plānotas vēl divas J. Klētnieka tikšanās ar interesentiem —Valkā un Limbažu rajonā.
