Jau šajās dienās Latvijā daudzviet sāk svinēt valsts svētkus, rīkojot koncertus, tikšanās, piešķirot apbalvojumus iedzīvotājiem par nopelniem sava novada un valsts labā. Pasākumi allaž ir kupli apmeklēti un tomēr svētkos ne visi varēs būt kopā saviem mīļajiem, jo vienam brālis, citam mamma un tētis vai draugs strādā un dzīvo ārzemēs.
“Ziemeļlatvija” centās noskaidrot, vai arī ārzemēs dzīvojošie latvieši tālumā atzīmēs 18. novembri.
Lielbritānijā dzīvo daudzi novadnieki. Vairāki no viņiem turp ar savām ģimenēm devās jau pirms desmit un vairāk gadiem, vēlāk piepulcējās vēl draugi un radi, bet citiem šis ir pirmais gads ārpus Latvijas. Stāsti ir atšķirīgi, taču visus joprojām vieno sava tēvzeme Latvija. Vien retais saka, ka savu nākotni nevēlas saistīt ar Latviju.Smilteniete Ilona Petrova strādā vien sešus mēnešus, taču ļoti skumst pēc Latvijas un saviem mīļajiem. Savu mīlestību pret dzimteni viņa un arī citi sievietes paziņas nekautrējas izrādīt Lielbritānijā. “Mēs nēsājām rokassprādzītes, uz kurām rakstīts – manas mājas Latvijā. Pasūtījām internetā, nupat saņēmu arī cepuri, kuras dizainā iekļauti latvju raksti un mazs sarkanbaltsarkanais karodziņš. Zinu vismaz piecus sev pazīstamos, kuri arī šeit nēsā tādas cepures. Latvijai svētkos es novēlu augt, nevis krist lejup, jo neesmu vēl atmetusi cerību atgriezties dzimtenē,” pirmssvētku laikā saka I. Petrova.Lai cik tūkstošu kilometru tālumā neatrastos latvieši, domās viņi ir te. Arī Gunta Baltā, dzīvojot Lielbritānijā, atzīmē Latvijas valstij nozīmīgus notikumus. “Zinu, ka Londonā būs valsts svētkiem veltīts vakars, jo uz e-pastu atnāca ielūgums. Svētku vakaru diemžēl nevarēšu apmeklēt, jo dzīvoju ārpus Londonas. Bet mēs te paši savā latviešu pulciņā saejam kopā un pasvinam. Tā bija arī Lāčplēša dienā, 11. novembrī, kad pasēdējām pie aizdegtām svecītēm un atcerējāmies vēsturiskos notikumus. Tā noteikti būs arī 18. novembrī, kad sapulcēsimies kopā. Mēs esam latvieši, un mūsu dzimtene ir Latvija, neskatoties uz to, kur katrs esam tagad,” teic G. Baltā. 18. novembrī noteikti skatīšoties arī svētku pārraides, ko translēs Latvijas mediji.Viņa Latvijai vēl spēju atgriezt savus tautiešus atpakaļ dzimtenē, būt godīgai ar patiesu politiku un taisnīgu attieksmi pret cilvēkiem. Savukārt iedzīvotājiem – patiesi priecīgu svētku noskaņojumu.Tomēr ne visi ārzemēs dzīvojošie latvieši tik ļoti vēlas atgriezties Latvijā. Pēc diviem Anglijā nodzīvotiem gadiem Kristaps Leosks bija atbraucis ciemos uz Latviju. Tad arī sapratis, ka vismaz savu tuvāko nākotni ar dzimteni nevēlas saistīt. “Jā, pietrūkst ģimenes un draugu, bet īsti draugi jau nekur nepazūd. Latvijā ir pārāk daudz negatīvā, kā arī dzīves līmenis ir zemāks kā šeit,” uzskata K. Leosks.18. novembrī jaunajam vīrietim nekāda svinēšana nesanākšot. Anglijā tā ir parasta darbadiena un arī K. Leosks dosies uz darbu.
