Nākamnedēļ valcēniete Una Veinberga dosies uz Arhangeļskas rajona Maksima Gorkija jeb Arhlatviešu ciemu Baškīrijā (Baškortostānā), lai astoņus mānešus turieniešiem mācītu latviešu valodu un kultūru.
Nākamnedēļ valcēniete Una Veinberga dosies uz Arhangeļskas rajona Maksima Gorkija jeb Arhlatviešu ciemu Baškīrijā (Baškortostānā), lai astoņus mānešus turieniešiem mācītu latviešu valodu un kultūru.
Vēl iepriekšējā mācību gadā Unas ikdiena ritēja Valkas ģimnāzijā, kur viņa veica direktores vietnieces pienākumus ārpusstundu darbā, mācīja mazākumtautību skolēniem latviešu valodu un vadīja vairākus pulciņus. Una atzīst, ka doma mainīt dzīvi viņā mitusi jau sen. Pirms gada skolotāja piedalījās skolu teātra režisoru kursos, kur iepazinās ar skolotāju Leldi, kura kādu laiku Sibīrijā mācījusi bērnus. Pēc šīs liktenīgā tikšanās Una galīgi izlēma par došanos pie latviešiem Krievijā un pieteicās latviešu diasporas atbalsta programmā Latviešu valodas apguves valsts aģentūrā (LVAVA). Pēc motivācijas vēstules un CV iesūtīšanas aģentūra jūlijā Unu uzaicināja uz pārrunām. Pēc tām skolotāja nojauta, ka cerības attaisnosies un drīz viņa varēs doties uz Baškīriju. Vēl tikai vajadzēja gaidīt valsts finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai. Pašlaik Una ir ceļa jūtīs un jūtas gandarīta, ka beidzot viņas zināšanas, kas iegūtas studējot Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē un muzicējot folkloras kopās “Dandari” un “Sudmaliņas”, lieti noderēs svešatnes tautiešiem. Valkas ģimnāzijā Una strādāja ar programmu “Lat2”, kas paredzēta skolēniem, kuri latviešu valodu apgūst kā otro valodu.
Pirms aizbraukšanas Una atzīstas, ka krievu valodu nepārvalda īpaši labi, tomēr tas nav iemesls bailēm par dzīvi prom no mājām, ģimenes un draugiem. Valcēniete ir nedaudz informēta arī par sadzīves un darba apstākļiem. Viņai būs jādzīvo nelielā mājiņā, kas atrodas ciema malā. Tur ir gāzes apkure un pat televizors, vienīgi tualete gan atrodas ārā. Unai būs jāpierod, ka ne skolā, ne mājās nebūs pieejams internets un mobilie sakari. Valcēniete dzirdējusi, ka skolā internetu ierīkos tikai jaunā gada sākumā. Una nebēdā, jo uz Latviju ceļos viņas rakstītas vēstules un ar nepacietību tiks gaidītas ziņas no mājām. Lai gan draugi uzskata, ka Una ir traka, viņi apsolījuši Līgosvētkos doties ciemos uz Baškīriju. Maksima Gorkija ciemā vasaras saulgrieži ir gada lielākais notikums.
Una negrasās ņemt līdzi daudz lietu, jo to ierobežo lidojuma bagāžas noteiktais svars. Vietējos veikaliņos varot nopirkt kvalitatīvas higiēnas preces un pārtiku, tāpēc Una līdzi ņemšot tikai Latvijas saldumus. Pirmais pirkums svešatnē būšot kārtīgi gumijas zābaki, jo “rudens tur ir kārtīgs — ar lietu un dubļiem”. Jaunā skolotāja noskaidrojusi, ka turienes pedagogi skolā staigājot lietišķā apģērbā, tāpēc viņai esot jāpārskata sava garderobe. Una domā, ka nākamajā dzīvesvietā būs mierīgs ritms. Pa dienu viņa bērniem, sākot no 5. klases, mācīs latviešu valodu, bet pēcpusdienās vadīs nodarbības pieaugušajiem un pirmsskolas vecuma bērniem. Una mācīs arī latvju dančus, dziesmas un rotaļas.
“To, ko es labprātīgi dzīvē esmu gribējusi darīt, to darīšu arī Baškīrijā. Tā ir fantastiska sajūta,” priecājas Una.
