Katru dienu uz šūšanas firmu “Sangar Valga Vabrik” dodas 42 Valkas iedzīvotāji, kuri tur ir atraduši darbu. Tiesa, daži savu dzīvesvietu ir deklarējuši Valkā, bet patiesībā dzīvo Valgā.
Katru dienu uz šūšanas firmu “Sangar Valga Vabrik” dodas 42 Valkas iedzīvotāji, kuri tur ir atraduši darbu. Tiesa, daži savu dzīvesvietu ir deklarējuši Valkā, bet patiesībā dzīvo Valgā.
Uzņēmuma vadītājs Leho Haldna katru dienu uz darbu mēro ceļu no Tartu. Viņš bez jelkādas klīrēšanās piekrita intervijai un iepazīstināšanai ar uzņēmumu pusstundu pēc žurnālista tālruņa zvana. L. Haldna ir žurnālistiem atvērts cilvēks, turklāt bez igauņu augsta ranga vadītājiem dažkārt piemītošās vīzdegunības.
“Pie mums strādā ne tikai šuvējas no Valkas, bet arī ražošanas meistare Mārīte Runka un viņas vīrs Ints, kurš ir mehāniķis,” stāsta L. Haldna. Viņš atceras, ka agrāk bijis ļoti sarežģīti un neizdevīgi pieņemt darbā citvalstniekus, tas ir, Latvijas iedzīvotājus, kuri dzīvo tikai dažu simtu metru attālumā no fabrikas. Tagad darbaspēka kustība ir daudz brīvāka. Fabrika nav mainījusies vizuāli, bet funkcionāli gan: tās telpas, kur padomju laikā atradās kafejnīca, sauna un baseins, tagad nodotas ražošanas vajadzībām.
Jautāts, kāpēc Igaunijā jāstrādā kaimiņvalsts (Latvijas) iedzīvotājiem, ja Valga ir trīs reizes lielāka par Valku, L. Haldna teic, ka latviešu interese par fabriku viņam pēc pagājušā gada 1. maija (iestāšanās ES) nebija pārsteigums.
Mazgāšanas speciālistu sameklē Bangladešā
Tautā pazīstamā Valgas šūšanas fabrika darbu uzsāka 1963. gadā. Padomju varas laikā tur strādāja 1400 cilvēku. Pašlaik fabrikā nodarbināti 305 darbinieki. “Jau 40 gadus šujam virsdrēbes, bet pagājušajā gadā uzsākām ražot sev neierastu produkciju — džinsus. Ražošana notiek astoņās tehnoloģiskajās līnijās. Sešās līnijās top vējjakas, mēteļi, sporta apģērbi, bet divās gatavo tikai džinsus,” stāsta uzņēmuma vadītājs. Ļoti svarīga ir džinsu mazgāšana. Šim procesam iekārtots īpašs cehs. Tur šo apģērba gabalu padara tādu, kādu to redzam veikalu plauktos. No džinsa auduma šūtās bikses pirms balināšanas un mazgāšanas ir pavisam neizteiksmīgas, un neviens tādas nepirktu. Tikai pēc mazgāšanas tās iegūst preces veidolu. Igaunijā un kaimiņvalstīs nebija neviena speciālista džinsu mazgāšanā un vārīšanā. Tādu atrada Bangladešā. Kopš pagājušā gada novembra šim cilvēkam ir darba un uzturēšanās atļauja Igaunijā.
Investīcijas džinsu šūšanas līniju iegādei fabrika plānoja, rēķinoties, ka pēc daļējas robežu atvēršanas 1. maijā varēs aicināt darbā šuvējas no Valkas. Tobrīd fabrikā strādāja 240 cilvēku.
Eksportē 100 procentus produkcijas
Valgas šūšanas fabrika pieder akciju sabiedrībai “Sangar”, kas atrodas Tartu. Agrāk šī firma bija pazīstama ar dažādu virsdrēbju izstrādājumiem, bet kopš šā gada marta šis bizness ir slēgts pilnīgi un tur ražo tikai vīriešu kreklus. Piemēram, Rīgā, tirdzniecības centrā “Mols”, ir veikals, kur pārdod tikai “Sangar” kreklus. “Tas nozīmē, ka mūsu ražotne šim zīmolam nevar ražot neko. Valgā ražotā produkcija 100 procentu apmērā tiek eksportēta. Tas nozīmē, ka visiem Valgā tapušajiem izstrādājumiem ir citu valstu zīmoli. Pavisam to ir vairāk nekā 20, bet, manuprāt, pazīstamākais ir “Lee Cooper”,” stāsta uzņēmuma vadītājs. Tie “Lee Cooper” džinsi, kurus pārdod Baltijas valstīs, nebūt nav ražoti Valgā. Igaunijā ražotos pārdod Skandināvijas valstīs. “Lee Cooper” pārstāvniecība, kurai ir licence tirgus lietās, atrodas Rīgā un sadala apkārtnes tirgu. Interesanti, ka Baltijā nopērkamie “Lee Cooper” džinsi ir ražoti Āfrikā.
Pasaulē savi zīmoli ir ne tikai ražotājiem, bet arī lielajām tirdzniecības firmām. Valdzēniešiem tā ir pilnīgi jauna un nebijusi pieredze. “Džinsu ražošana sākās tukšā vietā, pilnīgi no nulles. Pagājušā gada rudenī tikai džinsu šūšanai pieņēmām darbā 55 cilvēkus. Iegādājāmies arī jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Tās ir ļoti modernas. Piemēram, ar lāzeriekārtu uz džinsiem var uzdrukāt jebkādu zīmējumu. Arī balināšana notiek ar lāzeriekārtu, jo tā netiek sabojāta auduma struktūra.
Ražotni neplāno samazināt vai palielināt
Pērn rūpnīcas apgrozījums bija 3,4 miljoni latu, bet šogad plānoti četri miljoni. “Mums bija ļoti jūtamas izmaiņas ražošanā. Esam sasnieguši augstu darba efektivitāti. Arī algas šuvējām ir ievērojami lielākas nekā viņu kolēģēm Valkā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Valkas iedzīvotāji vēlas strādāt pie mums. Džinsu līnijas darbinieki saņem vidēji 250 latu mēnesī,” situāciju skaidro uzņēmuma vadītājs. Džinsus šuj tikai pusgadu. Strādnieces vēl nav pilnībā apguvušas darbam nepieciešamās iemaņas. Viņām vēl ir izaugsmes iespējas, tātad arī varbūtība saņemt lielāku algu. Šūšanas rūpniecībā visur pasaulē algas lielums ir proporcionāls padarītajam — jo vairāk sašuj, jo vairāk nopelna. Fabrikā ir plānots panākt tādu darba ražīgumu, lai vienā dienā sašūtu pusotru tūkstoti džinsu. Divu nedēļu laikā iespējams sašūt tik daudz šo apģērba gabalu, lai katram Valgas un Valkas iedzīvotājam, zīdaiņus ieskaitot, būtu savs bikšu pāris. Arī vējjakas, kas sastāv no 60 – 80 detaļām, sašuj 500 gabalu dienā. Džinsi sastāv no 15 – 20 detaļām.
L. Haldna uzskata, ka pašlaik ražotnē strādā optimāls skaits cilvēku, un nedomā to nedz samazināt, nedz palielināt. Ražošanas telpas ir tik lielas, cik lielas tās uzbūvēja. Papildu ražošanas līnijām vietas nav. Pasūtījumu rūpnīcai ir vairāk, nekā tā spēj izdarīt. To, ko nespēj izdarīt paši, atdod Latvijas firmām. Labi partneri “Sangar” ir Daugavpilī. Viņiem piegādā nepieciešamos materiālus, un gatavā produkcija top tur.
Modes noteikšanas mehānisms ir dīvains
Fabrikā šuj visdažādāko modeļu džinsus, taču šo bikšu dizainu tur neveido. “Šodienas biznesa princips ir tāds, ka dizainu veido tur, kur bikses pārdod. Tā ir saikne ar tirgu. Mūsu partneri ir dāņi, zviedri un somi. Viņi šīs bikses ne tikai pārdod, bet arī veido to modeļus. Partneri mums sūta idejas, bet mēs tās materializējam. Valgas cilvēkiem nav saskarsmes ar modes lietām, ar tās tendenču paredzēšanu. Visam, ko mēs gatavojam, ir jābūt pircējam. Noliktavām neražojam neko,” stāsta vadītājs.
Jautāts, kādi džinsi pašlaik ir modē, L. Haldna smaida un teic, ka nezinot. Viņš pieļauj, ka šuvējas par to interesējas un zina, kādos džinsos skandināvi staigās nākamgad, bet vadītājam interesē tikai viens — lai produkcijai būtu pircējs. Fabrikā var pagatavot visdīvainākās lietas. Tehniskās iekārtas to atļauj. Iespējams pilnīgi viss, ko vēlas pasūtītājs. Nesen tika izgatavota liela partija ar īpašām vestēm glābšanas dienestam. Tur svarīga ir nevis mode, bet izstrādājuma funkcionalitāte un kvalitāte. Arī Somijas pastnieku virsdrēbes ir šūtas Valgā. “Strādājam gandrīz gadu uz priekšu. Šā gada martā sākām šūt džinsus, kas pārdošanā parādīsies oktobrī. Es nezinu, kur notiek lēmumu pieņemšana un kas nosaka, kādas krāsas būs modē nākamā gada pavasarī, bet tos audumus, kas būs modē, jau esam saņēmuši,” lepojas L. Haldna. Acīmredzot ir cilvēku grupa, kas lemj, kas būs aktuāls. Man šis mehānisms ir nesaprotams un šķiet dīvains, bet kaut kur Parīzē, Milānā vai Londonā kāds pasaka, kādas krāsas būs modē. Tur notiek dažādi pasākumi un izstādes ar apģērba dizaineru darbiem, un pēc tam izrādās, ka visas vadošās firmas sāk ražot apģērbus vienādās krāsās,” brīnās L. Haldna. Arī viņš dažkārt valkā “Sangar” džinsus, bet “Sangar” krekls pie uzvalka jāvalkā obligāti. Tas nekur nav rakstīts, bet uzņēmuma vadītājs jūt, ka tā ir jādara. Ja viņš ierastos pie galvenā uzņēmuma vadības citas firmas ražojumā, uz viņu neskatītos labvēlīgi. L. Haldna piebilst, ka šajos kreklos nav kauns staigāt, jo tie patiešām ir ļoti augstas kvalitātes. Ja Igaunijā un Latvijā šos kreklus pazīst ar zīmolu “Sangar”, tad rietumvalstīs tiem ir citi zīmoli. Piemēram, Londonā igauņu ražotie krekli maksā 100 latu gabalā. Tas liecina, ka produkts patiešām ir lielisks.
Izvēlas darbu pēc iespējas tuvāk mājām
Nelielajai Valgai šī ir liela fabrika. Jautāts par disciplīnu, vadītājs uzsver, ka tas ir ļoti svarīgs aspekts. Cilvēki fabrikā kopš pirmās darba dienas pierod pie tā, ka darbs jāsāk precīzi noteiktajā laikā un arī mājās nedrīkst doties 10 minūtes pirms darba laika beigām.
Fabrikā ir internacionāls kolektīvs. Krievu valoda cehos ir visbiežāk lietojamā. Uzņēmumā tikai trešdaļa darbinieku ir igauņi. Latvieši ir 13 procenti, bet pārējie ir krieviski runājošie. Ar džinsu mazgāšanas speciālistu vadītājs sarunājas angliski.
Pagājušajā gadā Latvijas ziņu aģentūrās parādījās vēsts, ka Valgā ražošana samazinās, bet šuvējām piedāvā darbu Tartu ražotnēs. L. Haldna smejas un saka, ka tas ir žurnālistu uzpūsts burbulis. “Tas ir tiesa, ka Tartu fabrika vēlējās piesaistīt Latvijas šuvējas. Var jau izdomāt visu ko, bet šūšanas rūpniecībā strādā tādi cilvēki, kas vēlas darīt darbu tuvu mājām. Daudzām šuvējām nav vīra, bet ir mazi bērni. Viņas nekādā gadījumā neizvēlēsies darbu Tartu,” skaidro L. Haldna. Viņš domā, ka neviens nevar paredzēt, kāda būs šūšanas rūpniecība pēc gadiem 10, bet ir pārliecināts, ka cilvēki nestaigās kaili, tāpēc kaut kādi apģērbi noteikti būs jāšuj. Svarīgi, lai cilvēki vēlētos un mācētu labi strādāt. “Es ticu fabrikas nākotnei. Citādi man nebūtu jēgas piecus gadus diendienā braukt uz Valgu no mājām Tartu,” piebilst ražošanas vadītājs.
“Sangar” īpašnieks (akciju kontrolpaketes turētājs) ir bijušais Igaunijas PSR vieglās rūpniecības ministrs. Viņš savulaik ir bijis arī uzņēmuma direktors un zina visu par šūšanas rūpniecību. Lai gan viņam ir jau 70 gadu, šis vīrs aktīvi strādā kā “Sangar” valdes priekšsēdētājs. “Jums Latvijā gandrīz visu lielo uzņēmumu vadītāji ir prezidenti. Mums ir tikai Valsts prezidents. Igaunijas likumdošana atšķiras no Latvijā pieņemtās,” smej L. Haldna.
Šūt jāprot, jo prasības ir augstas
Ražošanas līnijas meistare Mārīte Runka ar darbu Valgā kopumā ir apmierināta. Viņa nebaidās par rītdienu, jo pasūtījumi ir visu laiku. “Darbā gadās dažādas epizodes. Mēdz būt patīkamas un mazāk patīkamas. Te jāmāk labi šūt, jo prasības ir augstas. Katrs nopelna atbilstoši savai prasmei un darba ātrumam. Ir arī tādas šuvējas, kas pelna ļoti pieticīgi. Tik daudz kā džinsu šuvējas mēs gan nepelnām,” stāsta meistare. Viņa vada darbu uz līnijas, kur apģērbu šuj nelielās partijās. Tas darbu sarežģī.
Ejot pa cehu, uzņēmuma vadītājs norāda uz kādu simpātisku jaunu sievieti un saka, ka viņa darot vissarežģītāko darbu. Izrādās, ka šis darbs ir džinsu sānu vīļu šūšana ar “krokodilu” un to veic valcēniete Sarmīte Šķimele. Viņa kautrīgi piebilst, ka darot to pirmo dienu, jo līdz šim darbojusies ar piecdiegu overloku. “Ar darbu esmu apmierināta visādā ziņā. Mums ir labas algas un, kas man ir ļoti svarīgi, — labs kolektīvs. Salīdzinot ar darbu Valkā, te ir pavisam cita attieksme pret strādniekiem. Pirms diviem gadiem strādāju “Almiā” un esmu ļoti priecīga, ka nokļuvu te,” smaida Sarmīte.
Viktors Tibukovs ir pārcēlies uz dzīvi Valgā, bet juridiski joprojām skaitās valcēnietis. “Man fabrikā visvairāk patīk tas, ka te ir izaugsmes iespējas. Arī ar sociālajām garantijām fabrikā viss ir kārtībā,” apmierināts puisis.
