Strenču novada vidusskola ir veiksmīgi piedalījusies projektu konkursā “Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi” ar projektu “Latviešu karavīri Pirmajā pasaules karā un brīvības cīņās” un ieguva līdzekļus ekskursijas organizēšanai. Finansējumu izsniedza Vītolu fonds un Monreālas latviešu sabiedriskais centrs.
213. jaunsardzes vienības instruktors Ritvars Leitens stāsta, ka līdzekļus no vidusskolas saņēma vienības jaunsargi, lai dotos ekskursijā pa Pirmajā pasaules karā nozīmīgākajām kauju vietām Latvijā. Braucienā piedalījās Strenču astoto klašu skolēni, kuriem par Pirmo pasaules karu ir jāmācās, kā arī Valkas un Strenču jaunsargi.
Uzzina par cīņām TīreļpurvāEkskursija notika 22. un 23. maijā. “Pirmajā dienā bijām Tīreļpurvā un Nāves salā. Gida vadībā apskatījām latviešu strēlnieku piemiņas vietas, vācu un latviešu ierakumus, redzējām, kāds izskatās Ložmetējkalns. Gids stāstīja par Ziemassvētku kaujām 1916. un 1917. gadu mijā, kas tolaik bija lielākā Krievijas armijas kaujas operācija Ziemeļu frontē,” skaidro R. Leitens. Jaunieši bija arī Nāves salā, kurā atrodas 1924. gadā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atklātais piemineklis salas aizstāvjiem. Tas ir pirmais lielākais piemineklis Latvijā, kas veltīts Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieku atcerei. Uz salu viņi no Ogres pārcēlās ar plostu. Kara laikā Nāves salā ierakumos gulēja latviešu strēlnieki, kuri neatkāpās, kaut viņus nemitīgi apšaudīja ar lielgabaliem, un nelaida vāciešus pāri Daugavai. Strēlniekiem nācās piedzīvot ne tikai artilērijas apšaudi, bet arī uzbrukumu ar indīgām gāzēm. “Tā bija laba mācību stunda skolēniem par latviešu tautas varonību,” saka Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala.Trīs līdz četras stundas ekskursanti pavadīja Meža kapos, kur nolika ziedus Brāļu kapos, pie mātes Latvijas pieminekļa un pie pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas. Skolēni iepazina visus Meža kapus, no vēstures skolotājas Sarmītes Krūzes dzirdēja daudzu ievērojamu apglabātu cilvēku dzīves stāstus.Savukārt Rīgā, Pulvertonī ierīkotajā Kara muzejā, aplūkoja tos eksponātus un ieročus, kas attiecas uz Pirmo pasaules karu. “Citur negājām, lai nejauktu jaunajiem prātus. Apskatot stendos izliktos ieročus, viņi guva priekšstatu, kādi tie bija Pirmajā pasaules karā,” saka R. Leitens.
Piemin Cēsu skolēnu rotuAtgriežoties mājās, ekskursanti iebrauca Cēsīs, lai noliktu ziedus pie Skolēnu rotas pirmās kaujas vietas. Viņus sagaidīja bijušais Cēsu pašvaldības vadītājs Māris Niklāss, kurš ir atjaunojis 15 piemiņas vietas. Cēsīs jaunsargi nolika ziedus pie pieminekļa, kas novietots līdzās kazarmām, no kurienes toreizējie skolēni devās kaujā, un ārpus pilsētas pie pirmās viņu sadursmes vietas ar landesvēru. “Cēsu brīvprātīgie puiši salīdzinājumā ar mūsdienu jaunsargiem nebija apmācīti, bet tomēr uzvarēja,” saka R. Leitens.Gan viņš, gan Strenču novada vidusskolas direktore uzsver ekskursijas nozīmi jaunatnes patriotiskajā audzināšanā. D. Gaigala stāsta, ka maršrutu plānojuši hronoloģiskā secībā. Vispirms jaunieši apmeklēja Tīreļpurvu, Ložmetējkalnu, tad Nāves salu un visus pārējos objektos. “Ekskursijas galvenā nozīme ir zināšanu sniegšana par vēsturi. Zināšanas par strēlnieku varonību audzina jaunatnē patriotisma jūtas, ceļ viņu pašapziņu,” secina D. Gaigala.
Divas dienas jaunieši dzīvo vēsturē
00:00
28.05.2015
124