Strenču novadā tagadējās pašvaldības lēmējvaras sasaukumā, kuru ievēlēja 2009. gadā, ir 13 deputāti. Lēmējvara ir atbildīga par pēdējos četros gados pieņemtajiem Strenču novada domes lēmumiem un padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem.
1. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās uz deputātu mandātiem Strenču novada domē kandidē arī vairāki tagadējā sasaukuma deputāti.Vēlētāju apvienības (v/a) “Ziemeļlatvija” deputātu kandidātu sarakstā Strenču novada domes tagadējā sasaukuma deputāte ir saraksta pirmais numurs – uzņēmēja, Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Veckūkuri” īpašniece Ilvija Jakovina. Viņa deputāta pienākumus sāka veikt tikai no aizvadītā gada rudens, kad stājās priekšlaicīgi mandātu nolikušā deputāta Jāņa Ķirša vietā (centriskā partija “Latvijas Zemnieku savienība”, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”). V/a “Attīstībai un stabilitātei” sarakstā uz deputāta mandātu jaunajā sasaukumā kandidē tagadējā sasaukuma deputāte Jekaterina Osipova. Gandrīz trīs gadus deputātes pienākumus veica šā saraksta pirmais numurs Jekaterina Jeremejeva. Viņa pērn rudenī nolika mandātu, jo tobrīd nevarēja savienot deputātes pienākumu pildīšanu ar studijām augstskolā.Visvairāk tagadējā sasaukuma deputātu (četri, ieskaitot tagadējo novada domes priekšsēdētāju Jāni Pētersonu) ir v/a “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!” kandidātu sarakstā: Jānis Pētersons, Guntis Jukāms, Agita Boķe un Aigars Leitis.V/a “Strenču novada attīstībai” sarakstā atkārtoti pašvaldību vēlēšanās startē tagadējā sasaukuma deputāte Ilvija Ķimse. Savukārt saraksta pirmais numurs Gita Siliņa līdz aizvadītā gada decembrim strādāja Strenču novada domes izpildvarā, vadot nu jau likvidēto Saimnieciskās darbības nodrošināšanas departamentu.Centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” saraksta kandidātu vidū ir tagadējā sasaukuma deputāts Jānis Ence. Savukārt saraksta pirmais numurs ir tagadējais Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās viņš startēja kā pirmais numurs centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kopīgajā sarakstā, bet pēc ievēlēšanas Strenču novada domē nolika mandātu, lai pieņemtu pašvaldības izpilddirektora darba piedāvājumu.Tagadējie lēmējvaras deputāti un izpildvaras darbinieki vēlēšanās startē ar savu pieredzes bagāžu, bet jaunpienācēji nāk ar savu redzējumu. Tālab, atklājot jautājumu sadaļu laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijas rīkotajās priekšvēlēšanu diskusijās Strenčos, jautājām sarakstu pirmajiem numuriem: – Kā vērtējat Strenču novada attīstību un to, kas jau padarīts novadā četros gados? Ko jūs mainītu un darītu, ja būtu deputāti? Aivars Auniņš (centriskā partija “Latvijas Zemnieku savienība”; Strenču novada domes izpilddirektors):
dībā izpilddirektors un esmu atbildīgs par to, kas un kā ir darīts. Ir atsevišķi momenti, kas mums mazākā līmenī nav izdevušies un par ko atsevišķi cilvēki pārmet. Daudz ko mēs paši zinām, kas nav bijis tā, kā vajag. Taču vairumā gadījumā esam izdarījuši to, ko konkrētajā situācijā varējām izdarīt. Vairāk būtu diezgan grūti. Visi šie ūdenssaimniecības projekti un daudz kas… Pēc līdzekļu piesaistes uz vienu novada iedzīvotāju Strenču novads ir otrā vietā Latvijā ar aptuveni 2,3 tūkstošiem latu uz vienu iedzīvotāju. Pirmajā vietā ir Madonas novads ar tuvu 2,5 tūkstošiem latu uz vienu cilvēku. Tas ir objektīvs skaitlis, pēc kā salīdzina pašvaldības un to darbu. Tas ir tas, ko es gribu teikt par sasniegto.Gita Siliņa (vēlētāju apvienība “Strenču novada attīstībai”; pašnodarbinātā):
– Piekrītu, ka ļoti daudz ir izdarīts Eiropas projektu apgūšanā. Jāsaprot arī, ka viena liela daļa projektu bija uzsākti pirms novada izveidošanas, un gods un slava novadam, ka novedis daudzus projektus līdz sekmīgam galam. Visā valstī ir finansiāli smags laiks, un tas arī ir grūtais posms. Kas ir vājās vietas? Pašvaldībai bija vēlēšanās no dažām problēmām atbrīvoties, piemēram, tīri cilvēcīgi mēģināt tikt vaļā no Sedas apkures problēmām. Gala rezultātā tas kā bumerangs nāca atpakaļ. Vēl, manuprāt, liels trūkums bija nespēja sadarboties ar darbiniekiem pašvaldībā, reizēm – arī nespēja sadarboties ar iedzīvotājiem, viņus pietiekami neuzklausot. Varbūt tās ir lietas, pie kurām būtu ievērojami jāstrādā. Ilvija Jakovina (vēlētāju apvienība “Ziemeļlatvija; uzņēmēja):
– Piekrītu visam iepriekš teiktajam. Interesanti ir tas, ka mums ir lielas investīcijas uz vienu iedzīvotāju un droši vien tikpat lielas parādsaistības uz vienu iedzīvotāju. Lielākās bažas mani māc par to, ka iedzīvotāju dinamika kļūst arvien negatīvāka. Ūdenssaimniecībā investējam, to attīstām, un tāpat ir ar notekūdeņiem, bet ir jautājums, kas pēc laika to lietos, ja mēs par to nedomāsim? Jādomā par iedzīvotājiem, lai viņi neaizplūst projām no Strenčiem, un piesaistīt viņus, piemēram, izveidot Strenču novada pilsoņa kartiņu, kas dotu atvieglojumus tikai tāpēc, ka cilvēks šeit ir deklarēts. Mums ir jāpanāk, lai būtu vairāk iedzīvotāju, kuri deklarējas Strenču novadā, sevišķi strādā šeit. Jo viņu būs vairāk, jo vairāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāks pašvaldības kasē. Eiropas Savienības investīcijas, protams, ir vilinošas gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai.Jekaterina Jeremejeva (vēlētāju apvienība “Attīstībai un stabilitātei”; SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” galvenā māsa):
– Protams, novadā bija arī labas lietas, viena no tām – kultūras namu renovācija Strenču un Sedas pilsētā. Runājot par sociālo jomu, sākumā bija vairāki pabalsti maznodrošinātajiem un trūcīgiem cilvēkiem, bet tad atbalstu maznodrošinātajiem likvidēja. Ļoti daudz problēmu saredzu ekonomiskajā jomā pirmkārt, manuprāt, neekonomisko naudas tērēšanu. Visiem ir zināms par apkures katla pirkšanu un meklēšanu, un problēmu risināšanu Sedas apkurē. Sedas iedzīvotāji šajā gadā sala visvairāk. Šī problēma, saprotu, vēl joprojām nav atrisināta. Ir bijuši projekti ūdenssaimniecībā un tā tālāk, bet vai lietas ir novestas līdz rezultātam? Es runāju par to, vai cilvēki saņems kvalitatīvus pakalpojumus, piemēram, ūdeni. Trīs gadu laikā nevarēju dabūt informāciju par to, cik cilvēku piekrita ūdensvadam. Tad vēl novada pārvalde. Seda, Jērcēni, Plāņi dzīvo ar pārvaldnieku, kura slodze ir 0,1 un kurš ir pieejams četras stundas nedēļā. Pirms novadi apvienojās, bija vienošanās, ko parakstīja domju priekšsēdētāji, ka pārvaldnieks paliks katrā vietā. Tad ceļu tīrīšanas kvalitāte – gan attiecībā uz ielām, gan pašvaldības ceļiem. Jānis Pētersons (vēlētāju apvienība “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!”; Strenču novada domes priekšsēdētājs):
– Par visu, ko apgalvoja, man ir sajūta, ka mēs dzīvojam dažādās pasaulēs un kāds bija ieradies no kosmosa. Atvainojos, ja kādu aizvainoju. Visu, vairāk vai mazāk, nosaka pieejamais naudas apjoms, kāds mums ir. Ir viegli paņemt vienu jomu, nokritizēt un atraut no kopskata. Taču, kad tev jāatbild par visu un ja esi pozīcijā, nevis opozīcijā, tad nebalsošanai pret visu principā tas viss izskatās daudz citādāk. Jā, mēs bijām spiesti izdarīt to, ko darīja visā Latvijā, – bijām spiesti samazināt gandrīz trīskārši visiem algas. Un cilvēkiem par to sāp, es saprotu. Darba apjoms palielinājās, taču visa pamatā ir naudas apjoms, kāds tas ir. Ja runājam par sociālo palīdzību, tad novadā ir izveidots Sociālais dienests, kas ir ielikts zināmos likuma rāmjos. Protams, varam runāt par cilvēcisku attieksmi, un tāda ir bijusi. Katru gadu mums pieaug sociālais budžets, kas atņem finanšu līdzekļus citām jomām un nozarēm. Mēs pabalstos vien izmaksājam vairāk nekā 70 tūkstošus gadā garantētā minimālā ienākuma līmeņa ietvaros. Ir noteikti zināmi kritēriji, pēc kuriem vērtēt, un nevar teikt, ka neesam palīdzējuši. Ir risināti šie jautājumi, ir mēģināts palīdzēt iespēju robežās. Par Sedas katlumāju var runāt bezgalīgi. Pilnīgi noteikti no pirmās dienas mēs zinājām, ka ir problēmas Sedas pilsētā ar apkuri. Tāpat zinājām, ka Sedas pilsētā parāds par apkuri katru gadu aug. Šobrīd tas ir pieaudzis līdz 260 tūkstošiem latu par komunālajiem maksājumiem un apkuri kopumā. No pirmās dienas mēs šos jautājumus centāmies risināt. Atradām investorus, kuri bija gatavi ieguldīt finanšu līdzekļus, lai saglabātu šo tarifu, un uzstādītu divus apkures katlus. Vienu katlu remontējot, tam plīstot un diemžēl arī darbinieku nolaidības dēļ pārkarsējot, kas notika šoziem, pilsēta paliek bez apkures. Mēs to risinājām, diemžēl mūsu valstī ir tāda kārtība un sistēma, ko mēs nevaram apiet. Mums ir jāprasa zināmas atļaujas, lai mēs šo procesu īstenotu, un šā procesa īstenošanai aizgāja gads, un ne mūsu vainas pēc. Finanšu un Ekonomikas ministrijas savstarpēji nespēja vienoties. Tad, kad atļauja bija saņemta, diemžēl investors aizbēga. Tajā pašā brīdī sākām meklēt citu variantu, to pašu nelaimīgo katlu, ko jūs pieminat. Tā nav naudas iztērēšana. Jā, pirmajā brīdī tā var likties. Taču tas ir daudzsekciju katls, ko var izmantot Plāņos, kur mums jau šoziem bija plānots iegādāties apkures katlu, bet mēs neiegādājāmies, jo nevarējām atļauties. Domājām, kā saglabāt apkuri Sedā. Šobrīd Sedā ir divi apkures katli ar vienādu kurināmo. Ogles ir otrs lētākais kurināmā veids šobrīd Latvijā. Mūsu tarifs šobrīd ir trešais lētākais Latvijā. Ja tā ir jautājuma nerisināšana, es atvainojos. Mūsu programmā ir ierakstīts līdz sezonas beigām atjaunot arī 2008. gadā uzstādīto katlu. Poļu speciālisti ir nodefinējuši, kas ir jādara, lai šis katls būtu absolūtā kārtībā, un šobrīd mēs esam detaļu pasūtīšanas stadijā, lai šis katls būtu gandrīz kā jauns. Katla kalpošanas laiks ir paredzēts 20 gadi. Es uzskatu, ka šī problēma uz tuvākajiem 10 gadiem ir atrisināta. Perspektīvā mēs esam jau noslēguši nodomu protokolu par koģenerācijas stacijas uzstādīšanu Sedas pilsētā, pārejot uz šķeldas apkuri, ja viņi spēs nodrošināt lētāku pakalpojumu, nekā mēs šobrīd.Ja mēs runājam par sadarbību ar iedzīvotājiem, tad būsim objektīvi un godīgi, paskatīsimies, kas bija pirms trijiem, četriem vai pieciem gadiem, un kas notiek šobrīd. Sadarbība ir vienkārši fantastiska. Pēc sabiedrības iniciatīvas ir īstenoti projekti ar mūsu atbalstu. Nevis mēs tos iniciējam, bet cilvēki nāk pie mums, un mēs strādājam kopā.Ja runājam par brīvpusdienām, saprotu, ka te kāds ir izrēķinājis, cik tas maksā. Es skaidri zinu, ka vienai klasei tas izmaksā aptuveni 350 latus mēnesī. Tad cik tas izmaksām astoņām līdz deviņām klasēm? Tā ir viena darbinieka alga uz vienu klasi.Par uzskatu netērēt naudu ūdenssaimniecības attīstībā. Šobrīd varbūt arī varam to nedarīt, taču paies četri līdz seši gadi, valstī būs nodefinētas vides prasības, un šie projekti mums būs jāīsteno par savu naudu. Neviens nedos 75 procentus līdzdalības naudai, un tad būsim pie sasistas siles. Mums ir jādomā perspektīvā. Pārvaldes jomā ir problēma, taču tā nav tādā rakursā, kā teica oponenti. Tas nes līdzi milzīgas problēmas un riskus, jo, pirmkārt, lai mēs atjaunotu pārvaldi tādā formā, kādā tās bija, tas prasa milzīgus finanšu līdzekļus. Ne prieka pēc izvēlējāmies šādu modeli. Otrkārt, šobrīd šis pakalpojums uz vietas ir salīdzinoši ļoti minimāls, ir divi līdz trīs iesniegumi no pārvaldēm, un mēs darbināsim tur aparātu? Turklāt pārvaldes nav likvidētas. Pārvaldnieka štata vieta ir likvidēta nosacīti, tā ir samazināta uz 0,1 slodzi, jo arī viņa funkcijas samazinās uz 0,1. Par vadības pieejamību. Katru pusotru mēnesi esmu katrā teritorijā, lai tiktos ar iedzīvotājiem.
