Acīmredzot sabiedrībā arvien vairāk samilzt jautājums par to, cik liela nozīme mūsdienās palikusi morāles vērtību, tai skaitā tikumiskas rīcības ievērošanai. Zīmīgi, ka tam uzmanību pastiprināti pievērš ticīgie. Piemēram, nesen Strenču luterāņu draudze rīkoja kursus, skaidrojot, ko Svētie Raksti saka par vīra un sievas lomu un pienākumiem ģimenē. Tagad uz slavēšanu jeb ģimenes koka izdziedināšanu cilvēkus pulcina Smiltenes Romas katoļu draudze.Tajā pašā laikā notikumi kādā citā draudzē uzdod jautājumu, kas cilvēkam, kurš tic Dievam, ir prioritāte? Sava personīgā laime, esot kopā ar sev svarīgu personu, vai Bībeles morāles ievērošana? Bībeles sestais bauslis brīdina: “Tev nebūs laulību pārkāpt”. Ar šo bausli Dievs vēlas sargāt katra cilvēka tikumību, mudina mīlēt un cienīt savu laulāto draugu un būt viņam uzticīgam. Taču dzīvē notiek citādāk. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru noslēgta laulība, izdziest un uzrodas pret citu. Ja cilvēki godprātīgi cenšas pildīt Dieva baušļus, tad haosu viņu domās var radīt tas, ka sesto bausli pārkāpj pats mācītājs.Tas ir mūžvecs jautājums, kāda rīcība ir godīgāka: 1. ja ģimenē vairs nav mīlestības, tad izšķirties un meklēt iespēju būt laimīgam ar citu cilvēku?; 2. krāpt laulāto un ģimeni saglabāt ārēji?; 3. nekrāpt, ciesties un būt ideālistam, ievērojot morāli un baušļus?Ir kāds patiess teiciens: “Nekad nesaki nekad”. Mest akmeni citu virzienā un moralizēt ir riskanti, jo neviens nav drošs, kāda jūtu kataklizma pašu var piemeklēt nākotnē. Ja nu tomēr kā zibens ķer īsta mīlestība un nav spēka tai pretoties, tad, manuprāt, godīga, atklāta izvēle ir augstāk vērtējama par slepenu krāpšanu, nemaz nerunājot par vienas nakts sakariem.
