Ilgi neaizmirstamus, emocionāli saviļņojošus iespaidus skatītājiem svētdien Smiltenē sagādāja koncertizrāde “Dievs, Tava zeme deg!” ar moto “Neaizbrauksim! Paliksim! Nesadegsim!”. Uzveduma skatuve bija luterāņu dievnams un baznīcas dārzs.
Jau rakstījām, ka uzveduma idejas autors un režisors ir Māris Druva, kurš kopā ar producenti Pārslu Jansoni iesaistīja savas ieceres īstenošanā Smiltenes novada amatiermākslas kolektīvus (korus “Lido” un “Vidzemīte”, pūtēju orķestri, Smiltenes Tautas teātri, Grundzāles un Blomes amatierteātrus un citus), Smiltenes luterāņu draudzes mācītāju Reini Kulbergu, aktrises Irinu Tomsoni un Karinu Lučiņinu, dziedātāju Andri Ērgli un Jelgavas vēstures kluba “Latviešu karavīrs” dalībniekus.“Labi, ka tas nenotika pa īstam,” pēc izrādes secināja ne viens vien koncertizrādes skatītājs. Režisoram un aktieriem izdevās panākt augstu klātbūtnes un līdzpārdzīvojuma pakāpi, piemēram, arī ar vācu karavīru un leģionāru patruļām dievkalpojuma laikā un aizdomās turēta vīrieša arestēšanu un izvešanu no baznīcas. Izrādes laikā ne reizi vien no emocionāla saviļņojuma tirpas skrēja pār kauliem un acīs sariesās asaras. Ļoti patika, kaut skatīties bija smagi, “Ziemeļlatvijas” uzrunāto skatītāju viedoklis ir vienprātīgs.“No saviļņojuma ir grūti runāt. Atcerējos, kā bija, un šķita, ka atkal aizeju projām, varbūt pat uz neatgriešanos. Paldies visiem, kuri šo uzvedumu sarīkoja!” teic grundzāliete Aija Freimane. Viņa bēgļu gaitās 1944. gadā devās kā trīs gadus veca meitenīte (toreiz – Kļaviņa), gan ejot kājām mammai pie rokas, gan brīžiem sēžot pajūgā – no Grundzāles līdz Valmierai un vēl tālāk.“Atceros, kā es biju saģērbusies: rozā biksiņās, džemperītī un cepurītē ar bumbuli. Vēlāk atgriezāmies mājās, bet tās jau bija izpostītas,” piebilst A. Freimane.Šajā uzvedumā viņa piedalījās kā sava pagasta amatierteātra “Cik Jaudas” aktrise, tāpat arī – grundzāliete Ērika Trifanova. Ērikas kundze devās bēgļu gaitās 14 gadu vecumā no ģimenes mājām “Lejasbrūži” Grundzālē. “Nāca virsū fronte, un vācu žandarmērija brīdināja atstāt dzimtās mājas. Kājām aizgājām no Grundzāles līdz Launkalnes “Miglām”. Noskaņas bija briesmīgas. Pa šoseju gāja armija, un arī mēs gājām. Aizmugurē – kaujas troksnis, pāri galvām – lidmašīnas. Divas reizes pamēģinājām nobraukt no ceļa, lai tiktu nost. Neizdevās. Paldies Dievam, vēlāk visi atnācām atpakaļ mājās,” atmiņās kavējas Ē. Trifanova.Vairāk foto no pasākuma – www.ziemellatvija.lv.
