Šogad Valkas rajonā ir strauji samazinājies oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits.
Šogad Valkas rajonā ir strauji samazinājies oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits. Arī visā valstī tas kļuvis mazāks par 0,1 procentu. Nodarbinātības dienesta darbinieki to izskaidro ar daudzu darbspējīgu cilvēku aizbraukšanu uz Īriju, savukārt daļa darba meklētāju uzskata, ka jaunās izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā gluži vairs nesaskan ar viņu interesēm.
Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere informē, ka, pēc pēdējās statistikas, Valkas rajonā ir 824 bezdarbnieki, to vidū 201 cilvēks nodarbošanos ilgstoši nav atradis. “Bezdarba līmenis attiecībā pret darbspējīgiem cilvēkiem ir 4,13 procentu, bet attiecībā pret ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem – 6,70 procentu. Savukārt februārī bija 1082 bezdarbnieki. Bezdarba līmenis attiecībā pret darbspējīgiem tad bija 5,42 procenti. Kā redzams, samazinājums ir diezgan straujš. Domāju, ka galvenais cēlonis ir pieaugošais aizbraucēju skaits uz ārzemēm. Liela daļa cilvēku darbu ir atradusi apkārtējos rajonos un Rīgā. Pirmdienas rītos Valkā satiksmes autobuss, kas dodas uz galvaspilsētu, ir pilns cilvēkiem. Mājās viņi atgriežas nedēļas nogalē,” stāsta E. Pormeistere.
Pret jauninājumiem ir atturīgi
Filiāles darbinieces stāsta, ka daļa bezdarbnieku kļuvuši atturīgi pret dienesta apmeklējumu, uzzinot, ka nu arī viņiem pašiem jāsastāda individuālais plāns darba meklēšanā. Tas paredz piecu darba devēju apmeklējumu. Darba devējam plānā ar parakstu jāapliecina, ka bezdarbnieks pie viņa bijis interesēties par iespējām strādāt. “Vēl neviens šādu piedāvājumu ar urravām nav apsveicis. Daži pat, uzzinot par šādu pienākumu, vairs nenāk uz dienestu,” saka speciālistes.
E. Pormeistere skaidro, ka līdz šim dienests tik lielu uzmanību paša darba meklētāja motivēšanai atrast sev piemērotu nodarbošanos nepievērsa, tādēļ tagad nereti jāsastopas ar cilvēku neizpratni. “Man pat daži nav slēpuši izbrīnu, vaicājot, vai Valkas filiāle tagad pati jaunus noteikumus izdomājusi. Kāda sieviete pat teica, ka tas izdomāts viņas pazemošanai. Nu nav tā! Mēs pildām valsts noteiktos likumus. Bezdarbniekam ir jāsaprot, ka arī viņam jābūt aktīvam, jo ne jau mums, bet viņam darbu vajag. Piemēram, pieminētajai sievietei darbu piedāvāja vairākas reizes, bet neviens viņai nešķita īsti labs,” saka E. Pormeistere.
Līdz pabalstam ceļš būs grūtāks
Viņa piebilst, ka ir arī citas izmaiņas, kas ieviestas, lai motivētu bezdarbniekus nedzīvot uz valsts rēķina, bet mudinātu viņus palikt iesāktajā darbā. “Līdz šim bija tā. Ja bezdarbnieku iesaistījām kādā projektā, kurā viņam bija paredzēta valsts subsidēta darba vieta, piemēram, deviņus mēnešus, tad pēc projekta beigšanās, viņš varēja atstāt darbu un tūlīt atkal reģistrēties bezdarbniekos, lai no jauna saņemtu valsts pabalstu. Turpmāk būs tā: ja bezdarbnieks pēc šiem deviņiem mēnešiem uzrakstīs atlūgumu, viņš no jauna bezdarbniekos varēs reģistrēties tikai pēc trim mēnešiem. Es saprotu, ka tas var daudzus neapmierināt, bet nekas projekta dalībniekam neliedz tā strādāt, lai darba devējs viņu paturētu darbā. Galu galā tāds ir arī mūsu projektu mērķis,” skaidro E. Pormeistere.
Iestādē satiktās bezdarbnieces Kristīne Tetere un Anita Štarkova gan uzskata, ka ar radītajām izmaiņām nodarbinātības dienesta speciālistu palīdzība sarukusi. “Es tomēr vēlētos, lai dienests pats man kaut ko piedāvātu, jo, ja jau es tur esmu vērsusies, tad pati darbu neesmu varējusi atrast,” saka K. Tetere. A. Štarkova: “Mēs uz darba biržu neejam, lai dabūtu pabalstus, bet palīdzību. To mēs gaidām, jo visas gribam strādāt.” Abas bezdarbnieces ļoti pozitīvi vērtē filiāles piedāvātās iespējas apgūt kādu profesiju. Arī viņas ir iestājušās rēķinvežu kursos un cer, ka iegūtās zināšanas ļaus atrast darbu. Savukārt darba devēja, veikala “Oļupe” īpašniece, Inga Boša uzsver, ka viņai nav vajadzīgi cilvēki, kuri ienāk tikai tādēļ, lai dabūtu parakstu individuālajā plānā. “Man nepieciešami cilvēki, kuri pārzina to darbu, ko vēlos piedāvāt. Tādēļ es skatos, kādu skolu vai kursus darba meklētājs beidzis,” saka I. Boša.
Viesstrādniekiem maksā vairāk
Iznāk tā, ka bezdarbs it kā samazinās visā valstī, tomēr, iespējams, ka dzīvē tas palicis gandrīz iepriekšējā līmenī. Tajā pašā laikā vairāki uzņēmumi darbu piedāvā viesstrādniekiem no citām valstīm. Kur loģika? Kādēļ viesstrādnieku vietā nav Latvijas iedzīvotāji? E. Pormeistere informē, ka likums aizliedz viesstrādniekiem maksāt mazāku algu par 302 latiem. Valdība tādu lēmumu pieņēmusi, lai it kā samazinātu iebraucēju plūsmu, jo daudzi tādi strādnieki prasa arī lielus izdevumus. Jā, bet uz kā rēķina tad iespējama līdzekļu ekonomija? Tikai uz mūsu pašu strādnieku algu rēķina. Ja pieteiktos kāds no vietējiem cilvēkiem, varbūt saņemtu mazliet vairāk par minimālo algu, bet varbūt arī ne. Bezdarbnieki to zina un strādāt neiet. Un viesstrādnieki brauc šurp, jo citas izejas nav. Daži darba devēji aizbildinās, ka atbraucēji ir vai nu čaklāki, vai ar lielāku pieredzi. Jājautā, vai bez čakluma un pieredzes Latvijas strādniekus pieņemtu darbā Īrijā, Anglijā un citās ārvalstīs?
