Sestdien bija sabiedriskās vides organizācijas “Zaļā brīvība” izsludinātā diena bez iepirkšanās, kurā organizācija iedzīvotājus aicināja atturēties no preču iegādes, tā vietā iepriecinot sevi un citus.
Sestdien bija sabiedriskās vides organizācijas “Zaļā brīvība” izsludinātā diena bez iepirkšanās, kurā organizācija iedzīvotājus aicināja atturēties no preču iegādes, tā vietā iepriecinot sevi un citus.
Valkā gan nevarēja manīt, ka cilvēki šo aicinājumu ievērotu. Veikali bija pilni pircēju, turklāt netrūka arī atbraucēju no tuvākas un tālākas apkārtnes, jo pilsētā turpinājās gadatirgus. Kā vakarpusē informēja televīzijas ziņu dienesti, iepirkšanās nav bijusi mazāka kā citās dienās arī visā valstī.
Protams, sestdiena ir diena, kuru pirkumu iegādei plāno daudzi cilvēki, jo darbdienās tam vienkārši nav laika. Turklāt pārtika vajadzīga katru dienu, tādēļ vēl pirms akcijas varēja diezgan droši paredzēt, ka tirgotavas tukšas nebūs. Domāju, tas arī nav galvenais. Šādai akcijai mērķis ir cits – likt mums padomāt par to, kas dzīvē ir vērtības – iespējami labākas un dārgākas preces vai savas personības un gara attīstība, kultūra. Kā norāda organizācijas “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga, cilvēka vērtību nenosaka tas, kas viņam pieder. Zīmīgi, ka diena bez iepirkšanās izsludināta neilgi pirms Ziemassvētkiem. Nav noslēpums, ka šie skaistie dvēseliskie svētki jau vairākus gadus ir pārvērsti īstā iepirkšanās bumā un komercšovā, it kā iespējami greznāku dāvanu klāsts un lepni svētku galdi tajos būtu galvenais. Nozīmīgākais ir tas, ka Kristus piedzimšanas brīnums liek arī mums censties kļūt skaidrākiem, tīrākiem, sevī atdzimt no jauna. Dienas bez iepirkšanās uzdevums ir likt mums padomāt, kā preces un to piedāvājums ietekmē apkārtējo vidi un mūsu pašu veselību. Gluži nesen presē bija materiāli par piena pārstrādātāju blēdībām, cenšoties mums kā skābo krējumu pārdot visparastākos augu taukus, kuros nav ne miņas no tām organismam vajadzīgajām vielām, kas ir krējumā. Vēl vairāk materiālu ir par čipsu un kokakolas kaitīgumu, bet šīs preces ražotājfirmas reklamē, nežēlojot naudu.
Nav šaubu, ka pārlieku ķimizētas pārtikas dēļ arvien vairāk ir tādu cilvēku, kuri saslimuši ar alerģiskām slimībām.
Dienai bez iepirkšanās jāliek mums saprast, ka esam saprātīgas būtnes, un tādēļ mūsu prioritāte ir gars.
***
Arnis Bušs, Valkas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs:
– Tādas dienas izsludināšana noteikti ir ļoti laba lieta. Šodien iepirkšanās bums ir kļuvusi gandrīz vai par sava veida reliģiju, kurā liela daļa cilvēku rod sev mierinājumu, naudas tērēšanu uzskatot par savu pašapliecināšanos. Iznākumā mūsu sabiedrība ļoti daudz lieki iepērkas un nevajadzīgi tērē naudu. Taču tas dzīvē nebūt nav galvenais. Par šo parādību Bībelē ir līdzība par bagāto muļķi, kurš piepilda savus šķūņus ar labību, ceļ jaunus un lielākus un domā, ka ar to būs padarījis sevi laimīgu. Šajā ziņā viņš nav muļķis, jo strādā gudri un prot pelnīt. Muļķis viņš ir tajā ziņā, ka nesaprot – ar to ir par maz, lai cilvēks būtu pilnvērtīga personība. Mums jābūt bagātiem ne tikai laicīgās, bet arī garīgās lietās.
Dzintra Skrūzmane, Valkas iedzīvotāja:
– Es īsti nezinu, kā vērtēt šo dienu. Man kā ierindas cilvēkam nemaz nav tik daudz līdzekļu, lai varētu tos tērēt ne visai vajadzīgu preču pirkšanai. Uz veikalu eju, kad tiešām radusies nepieciešamība pēc kaut kā. Ja mani tādā reizē aicinātu kaut kā dēļ atturēties no iepirkšanās, diezin vai es paklausītu. Ja mājās nav sāls un cukura, uz veikalu iešu.
Protams, ideja par dabu un došanos pie tās nav slikta. Tomēr mārketinga reklāmas un metodika pircēju pievilināšanā ir spēcīgāka par piedāvājumiem doties dabā. Arī izvēloties atpūtu dabā, nevar izvairīties no naudas tērēšanas. Lai kaut kur aizbrauktu atpūsties, jārēķinās ar transporta izdevumiem. Nevar arī apgalvot, ka mārketings nav saistīts ar piedāvājumiem atpūsties dabā. Kā zināms, tūrismā arī daba ir biznesa sastāvdaļa. Cilvēkam pašam jāizšķir, kur mārketings viņu grib ievilināt lamatās un kad piedāvā viņam vajadzīgas lietas.
