Šogad Latvijā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts itin agri – jau 3. februārī. Tas noticis Smiltenes novada Blomes pagastā, kur pērnā gada zāle dega mazā “pleķītī” – divus kvadrātmetrus lielā platībā.
Līdz šim kūlas dedzinātāji jau paguvuši sarosīties visos mūsu puses novados – Valkas, Smiltenes un Strenču novadu teritorijās, informē Salvis Stepiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas daļas komandieris.
Tie, kas pieķerti, vairs nededzina
“Svaigākais” no kūlas ugunsgrēkiem reģistrēts šo trešdien, 5. aprīlī, Grundzāles pagastā, kur pērnā zāle degusi 0,4 hektāru lielā platībā. “Pateicoties laikapstākļiem, pagaidām kūlas ugunsgrēku skaits nav liels, un to platības ir mazas. Saulainu dienu bijis maz. Kad līst, tad izsaukumu uz kūlas ugunsgrēkiem nav vispār. Taču pats karstākais kūlas dedzināšanas laiks ir priekšā,” prognozē S. Stepiņš.
Viņa ilggadējā pieredze, strādājot VUGD, diemžēl ļauj izdarīt bēdīgu secinājumu, – viena daļa sabiedrības ignorē gan kaitējumu, ko, dedzinot kūlu, var nodarīt dabai, savu un citu cilvēku īpašumam, kā arī ignorē lielos sodus, kas tiek piemēroti par pērnās zāles dedzināšanu.
Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus visā Latvijā, VUGD secina, ka vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir “apkopuši” savu īpašumu. Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana, proti, tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, tā nodarot būtisku kaitējumu arī dabai, iznīcinot vērtīgus augus, kukaiņus, sīkus dzīvniekus un putnu ligzdas.
Piemēram, 2016. gadā Latvijā reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā iznīcinātas 39 ēkas, bojā gājis viens cilvēks un cietuši septiņi cilvēki. Mūsu puses novados cietušo pērn nav bijis.
“Kūlu nededzina apzinīgie iedzīvotāji un tie cilvēki, kuri ir pieķerti un sodīti vai kuru īpašumi kūlas ugunsgrēkos nodeguši,” secina S. Stepiņš,
Rosina pašvaldības kontrolēt “zāles garumu”
Arī šogad VUGD apelē pie cilvēku sirdsapziņas, atgādinot, ka kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību. Tāpat VUGD aicina ar pērno zāli tikt galā civilizēti, nevis to sadedzinot.
Lai pavasarī neveidotos kūla un samazinātos kūlas ugunsgrēku skaits, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana. Te savukārt ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolētu, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība, uzsver VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas daļa.
S. Stepiņš uzteic labo sadarbību ar pašvaldības policiju, kas apseko kūlas ugunsgrēkos izdegušās platības, veic pārrunas un administratīvo procesu. Jāpiebilst, ka sodi par pērnās zāles dedzināšanu ir paredzēti arī pašvaldību saistošajos noteikumos (katrā pašvaldībā tie var būt atšķirīgi).
“Jebkurā gadījumā, ja kāds dedzinās kūlu, lai rēķinās ar sekām. Notikuma vietā ieradušies ugunsdzēsēji glābēji pēc liesmu nodzēšanas sastādīs ugunsgrēka aktu un informēs Valsts policiju. Pēc tam atbrauks policisti, izmeklēs apstākļus un sastādīs protokolu, un, ja ugunsgrēka platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, tad informēs arī Lauku atbalsta dienestu,” brīdina S. Stepiņš
Sodi par kūlas dedzināšanu
• atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 179. panta 4. daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;
• atbilstoši Latvijas APK 51. panta 2. daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro;
• saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši Latvijas APK 179. panta 1. daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
(VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa)
UZZIŅAI
Ko darīt, ja deg kūla?
Nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112;
jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks;
jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs;
jāatbild uz dispečera jautājumiem.
(Avots – VUGD)
