Smiltenes novada dome uzaicinājusi vietējos uzņēmējus sadarboties, kopīgi dibinot Smiltenes novada Uzņēmēju konsultatīvo padomi. Tajā būtu pārstāvētas visu novada nozīmīgāko biznesa nozaru intereses.
Mērķis ir veicināt ciešāku pašvaldības un uzņēmēju sadarbību un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, skaidro Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.Piedāvās trīs modeļusTopošajā Smiltenes novada attīstības programmā 2012. – 2018. gadam uzņēmējdarbība ir definēta kā novada spēcīgākais resurss. Šās nozares maksātie nodokļi būtiski papildina vietējās pašvaldības budžetu. Simts lielāko Smiltenes novada uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 147 miljonus latu gadā. “Pašvaldībai ir svarīgi zināt uzņēmēju nākotnes plānus, lai varētu izstrādāt novada attīstības projektus nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Konsultatīvā padome būtu padomdevējs domei un sadarbības partneris dažādu projektu īstenošanā,” Ziemeļlatvijai” atzīst A. Mežulis. Pašvaldība izstrādās trīs modeļus, kā varētu darboties Smiltenes novada Uzņēmēju konsultatīvā padome, un izsūtīs tos novada uzņēmējiem izvērtēšanai. Pēc tam sanāksmē klātienē tiks apspriesta labākā koncepcija un konkrēti kandidāti darbam padomē.Pirmajā sanāksmē, uz kuru aizvadītajā nedēļā ieradās vairāk nekā 40 uzņēmēju, viņi ideju par novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes veidošanu atbalstīja.Palsmanes pagasta lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Palsmane” valdes priekšsēdētājs Jānis Stāvausis, kurš sanāksmē nepiedalījās, atbalsta kolēģu viedokli un uzsver, ka padomē noteikti jābūt pārstāvētiem arī lauksaimniekiem. Lauksaimnieciskā ražošana ir viena no Smiltenes novada prioritārajām uzņēmējdarbības nozarēm, un laukos ir ieguldīti lieli līdzekļi.Par apvedceļu atgādinās valdībaiTikšanās laikā izskanējušo ideju par Smiltenes pilsētas apvedceļa izbūvi, lai novirzītu tranzīta transporta kustību no pilsētas centra, J. Stāvausis vērtē divējādi.“Cauri Smiltenei mūsu uzņēmums ved ražu uz Valmieru. Šoferi burkšķ, ka mazo apli lielajai tehnikai ir grūti izbraukt. Ideja par apvedceļu ir laba, taču tās īstenošanai vajag lielu naudu. Varbūt tad labāk iedot naudu, lai sakārtotu ceļu posmus pie pagastu centriem. Piemēram, ceļš no Palsmanes pagasta kapsētas virzienā ir briesmīgs, atsevišķos periodos – vienā trepē,” spriež SIA “Palsmane” valdes priekšsēdētājs.Uzņēmuma SIA “8CBR” valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs pauž viedokli, ka apkārtceļš apkārt Smiltenei sen bija nepieciešams, lai, novirzot tranzītu, samazinātu satiksmes slodzi pilsētas ielās. “Tas ir svarīgi satiksmes drošības dēļ,” uzsver A. Lacbergs. “Ideja par apvedceļu ir vērā ņemama, tikai ir vajadzīgas finanses un laiks. Atgādināsim par to valstiskā mērogā,” uzņēmēja ierosinājumu komentē A. Mežulis. Pašvaldības vadītājs gan atgādina bēdīgu piemēru ar valsts autoceļa posmu gar akciju sabiedrības “Stora Enso Latvija” kokzāģētavu Launkalnes virzienā. Dažus simtus metru garais ceļš bieži ir vienās bedrēs un regulāri jālāpa, taču kapitālai seguma rekonstrukcijai valdība naudu nepiešķir, jo trūkstot līdzekļu. Pašvaldības aicinājums atrisināt problēmu pagaidām nav saklausīts.““Stora Enso Latvija” ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī un ir gatavs iesaistīties ar papildu finansējumu ceļa sakārtošanā, taču tas nelīdz,” piebilst A. Mežulis.Attiecībā uz iesākto peldbaseina būvi Smiltenē novada domes priekšsēdētājs skaidro, ka ir veikts novērtējums par objekta izbūvēto pamatu stāvokli. “Runāsim ar privātīpašnieku par iespēju atpirkt zemi un jaunbūves pamatus, tad pārņemt iesākto projektu un īstenot to ar saviem spēkiem,” stāsta A. Mežulis.
UZZIŅAI
Smiltenes novada uzņēmēji ierosina:• veidot novadā vairākas vienuviet koncentrētas ražošanas teritorijas ar attīstītu infrastruktūru• izbūvēt apvedceļu apkārt Smiltenes pilsētai• pabeigt Smiltenē peldbaseina būvi
