Diabēts ir slimība, kas iepriekš nav droši paredzama. Ja vecākiem ir bijis otrā tipa diabēts, pēc četrdesmit gadiem vajadzētu rūpīgāk pasekot uzturam, dzīvesveidam.
Diabēts ir slimība, kas iepriekš nav droši paredzama. Ja vecākiem ir bijis otrā tipa diabēts, pēc četrdesmit gadiem vajadzētu rūpīgāk pasekot uzturam, dzīvesveidam. Taču pirmā tipa diabēts, kad nepieciešamas insulīna injekcijas, iepriekš nav paredzams.
Turklāt attīstīties tas var salīdzinoši ātri – tas ir mēneša jautājums. Līdz ar to ātrāka diagnoze nenozīmē labākas prognozes, lai kā vecāki gribētu uz to cerēt.
Nesen pie manis ģimenes ārsts atsūtīja 12 gadus vecu puiku, kuram apstiprinājās diagnoze – cukura diabēts. Pusaudzim sūdzību nebija, pašsajūta normāla, pie ģimenes ārsta viņš bija devies pēc kāda formāla dokumenta. Iespējams, ārstam viņš likās aizdomīgi tievs, lai gan pusaudža gados arī tas ir grūti vērtējams. Cits strauji izstiepjas un vēlāk atgūst proporcijas. Tomēr šajā gadījumā iemesls bija cukurs. Tā ir pamatanalīze – pārbaudīt cukura līmeni. Turklāt tam nav nepieciešama īpaša laboratorija, glukometrs ir kā mobilais tālrunis – to viegli paņemt līdzi. Man liekas, ka arī lauku ambulancēs tas ir pieejams. Tā nav nekāda ekstra.
Viena no pamatpazīmēm ir pastiprinātas slāpes un urinēšana. Slāpes vecāki varbūt nepiefiksē, urinēšanu gan. Salīdzinoši strauji zūd svars – mēnesī apmēram divi kilogrami. Bērniem diabēts ir salīdzinoši reti, tomēr pēdējos gados sastopams biežāk. Iespējams, tagad ir labāka diagnostika, agrāk to vienkārši nekonstatēja. Liepājā jaunākajam pacientam nebija vēl gads. Taču tik agri diagnosticēts diabēts var piedzīvot remisiju ap divu gadu vecumu. Ja diabēts konstatēts septiņos astoņos gados, skaidrs, ka slimība ir uz visu mūžu.
Bieži atklāt slimību palīdz paši vecāki, ārstam būtu jāizvērtē arī mammas intuīcija. Kāpēc diabēts paliek jaunāks un ir biežāk sastopams, nepārprotamas atbildes nav. Otrā tipa diabēts ir saistīts ar iedzimtību, par pirmo tipu valda uzskats, ka tas saistīts ar imunitātes traucējumiem. Jo vājāka cilvēka imūnsistēma, jo lielāks risks arī saslimt ar diabētu. Vecākiem krietni jāpārdomā, kādu pārtiku bērns lieto, vai tā veselību stiprinās, vai gluži otrādi – nodarīs postu. Aptiekāri jau ir novērojuši – bezrecepšu medikamentus, dažādas uztura piedevas un “bagātinātājus” cilvēki pērk vairāk nekā jebkad.
