Pārmaksātos nodokļus nevis atgūst, bet paliek vēl valstij parādāKāds Latvijas pilsonis konstatējis, ka, iesniedzot ikgadējo ienākumu deklarāciju, pārmaksāto summu par izglītības ieguvi un medicīnas pakalpojumiem viņš nevis var atgūt, bet gan viņam vēl jāpiemaksā. “Kā rīkoties? Esmu valstij parādā, jo darba devējs ir nepareizi sarēķinājis nodokļus. Laikam darba devējs ir maksājis sociālo nodokli arī tajos brīžos, kad biju uz B darbnespējas lapas, kopjot slimu bērnu. Jebkurā gadījumā darba devēja dēļ nevaru saņemt ieplānotos nepilnus simts eiro. Saprotu, ka gada garumā man kaut kādā brīdī algā izmaksāts vairāk, nekā vajag. Turklāt darbavietā neesmu vienīgais, kuram šāda situācija,” sašutis ir lasītājs.
Izmaksā lielāku atalgojumu
Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja apstiprina, ka šāda situācija var izveidoties, turklāt tieši tādā veidā, kā aprakstījis lasītājs. “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpība ar piemaksu var veidoties situācijā, ja uzņēmuma grāmatvedis darba algai ir piemērojis neapliekamo minimumu laika periodā, kad darba ņēmējam uz to nebija tiesību, piemēram, kad darbiniekam bija B slimības lapa. Kā var secināt no situācijas apraksta, darba devējs, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no algas, piemēroja gada neapliekamo minimumu vai arī citus pienākošos atvieglojumus par tiem periodiem, kad fiziskā persona ir bijusi uz slimības lapas un saņēma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) slimības pabalstu. VSAA, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, par attiecīgo periodu tam piemēro neapliekamo minimumu un citus atvieglojumus. Tādējādi darba devējs nepamatoti ir piemērojis gada neapliekamo minimumu vai citus atvieglojumus par tiem periodiem, kad nodokļu maksātājs saņēma VSAA slimības pabalstu, līdz ar to nodoklis no viņa darba algas netika ieturēts pilnā apmērā un fiziskai personai ir izmaksāts lielāks atalgojums.”
Prasīt pārrēķinu vai samaksāt
Ja taksācijas gada laikā bija nepareizi aprēķināts un ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no darbinieka algas, uzņēmuma grāmatvedim jāveic nodokļa pārrēķins un jāiesniedz pārskatu precizējumi. Situācijā, ja ienākumu izmaksātājs neveic vai nav tiesīgs veikt nodokļa pārrēķinu, fiziska persona – darba ņēmējs – iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju par attiecīgo taksācijas gadu, pastāsta E. Teice-Mamaja.
Vienlaikus VID nodokļu speciāliste norāda, ka darba devējs nevar veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārrēķinu par iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka darba ņēmējam esošā gada laikā pašam jāpārliecinās par laikus un precīzi noziņotiem periodiem darba ņēmējam un grāmatvedībai, kad darbiniekam bijusi darbnespējas lapa B, kā arī jāseko līdzi izmaksātajam algas lielumam darbnespējas laikā un aprēķinātajiem slimības pabalstiem.
Ienākuma nodoklis par iepriekšējo gadu tiek precizēts un pārrēķins tiek veikts, fiziskai personai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Nodokļu maksātājs var vērsties pie sava darba devēja ar lūgumu veikt nodokļa pārrēķinu par attiecīgajiem periodiem vai iesniegt gada ienākumu deklarāciju un samaksāt budžetā neieturēto nodokli no viņa darba algas. Iesniedzot deklarāciju un tai pievienojot attaisnotos izdevumus par izglītību vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, tiks samazināti ar nodokli apliekamie ienākumi un attiecīgi samazināsies aprēķinātā nodokļa (parāda) apmērs, paskaidro E. Teice-Mamaja. Jautājumu un neskaidrību gadījumā par konkrētas situācijas risināšanu iedzīvotāji aicināti pieteikties padziļinātajai konsultācijai pie VID speciālistiem. Neskaidros jautājumus rakstiski var uzdot arī VID mājaslapā vai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Kas drīkst rīkot nometnes bērniem?Nometne ir mērķtiecīgi organizēts pasākums, kurā vairāk nekā puse dalībnieku ir bērni. Nometni ir tiesības rīkot valsts un pašvaldību institūcijai, fiziskai personai, ja tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Komercreģistrā kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, kā arī juridiskai personai.
Organizators slēdz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, vai līgumu par brīvprātīgo darbu ar nometnes vadītāju un citiem nometnes darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem darbiniekiem.
Rīkotājs izstrādā nometnes drošības noteikumus, ņemot vērā diennakts laiku, kurā dalībnieki uzturas nometnē, izmitināšanas veidu un nometnes programmu. Ja nometne notiek telpās, jāsaņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums par vietas atbilstību ugunsdrošības prasībām, kā arī Veselības inspekcijas atzinums, ka nometne gatava uzsākt darbību. Pārtikas un veterinārajā dienestā jāreģistrē dalībnieku ēdināšanas pakalpojums. Visu laiku jābūt pieejamam kvalitatīvam dzeramajam ūdenim. Nometnes rīkotājam jāslēdz rakstisks līgums ar dalībnieka likumisko pārstāvi par dalībnieka uzņemšanu nometnē.
Nometnē jānodrošina mediķa pieejamība un iespēja izsaukt operatīvos dienestus, jāievēro higiēnas prasības un veselīga uztura normas.
Dalībniekiem jābūt pieejamai informācijai par nometni un atbildīgajiem. Jābūt arī pieejamam dalībnieku guļvietu plānam, nometnes noteikumiem un dienaskārtībai. Nometnes norises vietā jābūt arī medicīniskajām aptieciņām.
Nometnes laikā tiek aizpildīts nometnes žurnāls, vadītājs nepieciešamības un ekstremālu situāciju gadījumā sazinās ar bērna vecākiem. Nometnes vadītājs ir atbildīgs par noteikumu ievērošanu, inventāra atbilstību, kā arī nepieļauj nepiederošu personu atrašanos nometnes teritorijā.
Kādi personvārdi šogad apstiprināti kalendārā?Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisijā par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārā šopavasar izskatīti iesniegumi, kas saņemti no 2014. gada maija līdz 2018. gada aprīlim.
Kalendārā turpmāk tiks iekļauti šādi baltu cilmes sieviešu personvārdi: Audra, kas vārda dienu svinēs 10. augustā, Bille – 29. janvārī, Saule – 22. decembrī. Savukārt vīrieši, vārdā Daivis, svinēs vārda dienu 3. aprīlī, Ģedimina vārds ierakstīts 25. martā, Rituma vārds papildina 24. aprīļa vārda dienu svinētāju sarakstu, bet vīrieši ar vārdu Saulis turpmāk vārda svētkus atzīmēs 27. martā.
Valsts valodas centrs arī apstiprinājis lēmumu papildināt paplašināto vārda dienu sarakstu ar 67 jauniem personvārdiem. Tie ir šādi: Adelaine, Adreans, Adria, Amrits, Ardijs, Beverlija, Braens, Daļa, Dario, Dariuss, Dariušs, Dereks, Devins, Džeks, Džulians, Eliots, Elīsija, Ellada, Emīna, Entonijs, Evans, Ezra, Genrihs, Hārvijs, Hektors, Hovards, Īve, Īzaks, Kārla, Keitlina, Kirills, Klints, Kristijans, Laurēna, Lūsija, Ļena, Madrija, Megana, Meija, Meja, Mets, Mihaela, Mikuss, Nadia, Nataniels, Nazarijs, Noa, Olijs, Olivia, Orions, Raens, Rafaela, Railijs, Rajens, Rolando, Romeks, Ronans, Ronja, Semija, Sidnijs, Simons, Skandis, Tailers, Timo, Uma, Varlams, Viļa.
Komisija personas vārdu iekļaušanu vai neiekļaušanu tradicionālo vārdu kalendārā apstiprina, vadoties pēc šādiem kritērijiem: vārda cilme (priekšroka – baltu cilmes vārdiem), nozīme (izvairās no pārprotamiem vārdiem), labskanība, stabilitāte, tradicionalitāte, atbilstība vārda došanas tradīcijām. Tikai papildkritērijs ir vārda nesēju skaits. Tradicionālajā kalendārā neiekļauj vārdus, kuriem jau pastāv analoga forma, piemēram, Keita netiks iekļauta, jo kalendārā ir vārds Kate, ko uzskata par pamatvārdu. Tas pats attiecas uz vēl virkni populāru vārdu, piemēram, Pāvels (Pāvils), Martins (Mārtiņš), Aleksa (Aleksandra). Šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs.
Iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja (piemēram, Ārvalda), šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami, liecina informācija VVC mājaslapā.
