Kā saulē radītos apdegumus padarīt nesāpīgākus?
Neaizsargājot ādu, to nenosedzot vai neieziežot ar pretapdegumu krēmu, uzturoties ilgstoši atklātā saulē vai tajā laikā fiziski strādājot, cilvēki ar jutīgāku ādu ātri vien var dabūt vai jau ir dabūjuši apdegumus. Āda ir sarkana, sūrst, stipri niez, šķiet vai patiešām pulsē, izmetušās ūdeņainas čūlas – tās ir galvenās pazīmes ādas apdegumam.
Pastāv vairākas tautas metodes, kā apdegumus no saules padarīt mazāk sāpīgus, tāpat ir arī mūsdienīgi medicīniski līdzekļi ādas apdegumu ārstēšanai.
Mediķi pirmo iesaka uz apdeguma uzlikt vēsu kompresi. Ideāls variants ir aukstā avota vai akas ūdenī samērcētas lina vai kokvilnas lupatiņas, var būt arī maigs dvielis. Procedūra jāatkārto vairākas reizes, turot vismaz 15 minūtes. Lai paātrinātu apdegušas ādas atjaunošanos, virsū jāliek alvejas ūdens – saspiež alvejas mīkstumu, pielej nedaudz ūdens.
Dermatologi neiesaka uz apdeguma likt sviestu vai skābo krējumu, jo apdegusi āda ir sakairināta, bet krējumā esošās pienskābes baktērijas radīs tikai papildu kairinājumu, labāk derēs bezpiedevu jogurts. Nedrīkst vietu mazgāt ar ziepēm un sūkli, kas visu padarīs vēl ļaunāku. Ejot vannā, ūdenim var pievienot nedaudz sodas, auzu pārslas vai ābolu etiķi. Pēcvannas kompresēm var izmantot melnās tējas maisiņus.
Palīdzēs arī medus, jo tam piemīt spēcīgas antibakteriālās un pretiekaisuma īpašības, kas palīdzēs apdegumiem ātrāk sadzīt: jāuzklāj neliels daudzums medus uz marles un tad jāuzliek uz kairinātās ādas. Var arī sagatavot marles kompresi ar atdzesētu olas baltumu, kas sakults putās. Nomierinošas un antioksidantu īpašības ir arī kartupeļu sulai un gurķim (tiem jābūt aukstiem, ieteicams sakapātiem vai saspiestiem) – tas arī novērš pūšļu veidošanos. Kompresi apdeguma vietai var pagatavot arī no sarīvētiem kartupeļiem vai kartupeļu šķēlēm, pārklājot tos ar marli un atstājot uz pusstundu. Pēc mazgāšanās āda jāieziež ar mitrinošu līdzekli, kas satur alvejas ekstraktu un E vitamīnu. Stiprākiem apdegumiem iesaka putas un krēmus, kuru sastāvā ir bepantenols.
Ja āda ir ieguvusi saules apdegumu, bojātā āda nolobīsies pēc četrām līdz septiņām dienām.
Tāpat svarīgi atgādināt, ka jādzer ļoti daudz šķidruma – ieteicams ūdens, kuram klāt ir sāļi.
Ja pēc apdegšanas saulē pasliktinās pašsajūta – sāp galva, ir drudzis, slikta dūša –, jāmeklē mediķu palīdzība.
Īpaši no apdegumiem saulē jāsargā ir roku delmu virspuses, kakls un dekoltē zona, skausts, muguras augšdaļa un seja: šajās vietās apdegumu gadījumā būs gan vizuāls defekts, gan diskomforta sajūta, veicot ikdienišķus darbus.
OCTA polisei Latvijā nav obligāti jābūt izdrukātai
Jūnijā aprit desmit gadu, kopš stājušies spēkā grozījumi likumdošanā, kas noteica, ka autovadītājiem vairs nav pienākums līdzi satiksmē ņemt polises papīra izdruku.
Latvija bija viena no pasaulē pirmajām valstīm, kas ieviesa auto apdrošināšanas e-polišu sistēmu – tas nozīmē, ka iegādātā polise ir atrodama elektroniskajā vidē, līdz ar to nepieciešamības gadījumā policija polises esamību var pārbaudīt attālināti. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) stāsta, ka šādu iespēju ļoti atzinīgi novērtē apdrošināšanas jomas pārstāvji.
1997. gadā Latvijā tika ieviesta Obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību Latvijā un Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs. Sistēmas darbības sekmīgākai nodrošināšanai ir izveidots LTAB, kurā apvienojušās apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā.
Kopš OCTA sistēmas izveides līdz pat 2008. gada 1. jūnijam likumdošana noteica, ka transportlīdzekļa vadītājam, piedaloties ceļu satiksmē, jābūt klāt izdrukātai OCTA polisei. OCTA polises ir spēkā visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Šveicē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Islandē. E-polišu sistēma paredz, ka visas OCTA polises to izdošanas brīdī ir reģistrētas LTAB datubāzē, kurā gan Ceļu policija, gan citas ieinteresētās puses var pārbaudīt autovadītāja OCTA spēkā esamību. Autovadītājiem gan jāņem vērā, ka vienotais OCTA e-polišu reģistrs šobrīd darbojas tikai Latvijā, tādēļ, dodoties ar auto uz citu valsti, lai nerastos pārpratumi ar ārvalsts varas pārstāvjiem, tomēr līdzi jāņem izdrukāta OCTA polise.
OCTA polise sedz transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīga lietotāja civiltiesisko atbildību par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem transporta līdzeklim vai trešās personas mantai. Par braukšanu bez OCTA apdrošināšanas polises transportlīdzekļa vadītājam tiek piemērots naudas sods no 85 līdz 120 eiro un divi soda punkti. Personu, kura atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, piemēram, uzņēmuma vadītāju, var sodīt ar naudas sodu 280–430 eiro apmērā par rīkojumu lietot spēkratu, kas nav apdrošināts. Ja ar neapdrošinātu auto tiek izraisīts negadījums, visi zaudējumi, kas radušies regresa un tiesvedības ceļā, tiek piedzīti no neapdrošinātā auto vadītāja vai īpašnieka.
Kļūda maksā pusotru tūkstoti eiro
Pagājis jau gandrīz gads, kopš spēkā stājušies grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas nosaka ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (PCTA). Apdrošinātāji aprēķinājuši, ka atlīdzībās par uzņēmumu ārpakalpojumu grāmatvežu pieļautajām kļūdām bijis jāizmaksā vidēji pusotrs tūkstotis eiro.
To, ka jaunie noteikumi pasargā ārpakalpojumu grāmatvežus un to klientus no finansiāliem zaudējumiem, apliecina arī apdrošināšanas kompānijas “Balta” statistika: salīdzinot ar 2016. gadu, kad ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA apdrošināšana vēl nebija obligāta, pērn atlīdzību pieteikumu skaits pieaudzis par 200 procentiem.
Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par Valsts ieņēmumu dienesta piemērotiem sodiem ar nodokļu maksājumiem, kļūdaini veiktiem apkures rēķiniem, deklarācijas novēlotu iesniegšanu, kā arī nesaņemto darba nespējas pabalstu grāmatveža kļūdaini aizpildītas Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atskaites dēļ. 40 procenti apdrošināto grāmatvežu izvēlas iekļaut polisē plašāku risku segumu, tajā skaitā apdrošinot iespējamo nokavējuma naudu, uzticēto dokumentu nozaudēšanu, atrauto peļņu un reputācijas atjaunošanas izdevumus. Puse ārpakalpojumu grāmatvežu apdrošināšanas polises ir noslēgtas ar minimālo atbildības limitu, ko pieprasa likums, – trīs tūkstoši eiro. Otra puse savukārt izvēlas polises ar lielāku atbildības limitu. Vidējais atbildības limits ir 12 tūkstoši eiro, bet lielākais sasniedz pat vienu miljonu eiro – jo vairāk klientu grāmatvedim, jo lielāks risks kļūdīties.
Saskaņā ar apdrošināšanas kompāniju datiem, 2017. gadā vislielākā izmaksātā atlīdzība par ārpakalpojumu grāmatveža kļūdu pārsniedza likumā noteikto minimālo limitu gandrīz divas reizes – 5552 eiro. Zaudējumi radušies grāmatvedības biroja klientam, kuram Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka par šā uzņēmuma darbiniekiem tiek nepareizi aprēķināti nodokļi.
Līdzīga apdrošināšana kā grāmatvežiem ir arī ar būvniecību saistītiem atbildīgajiem speciālistiem, kuri strādā gan uzņēmumos, gan veic projektēšanas darbus kā pašnodarbinātie vai piesaistīti kā ārpakalpojumu sniedzēji kādam uzņēmumam, kam pašam nav algota sertificēta būvniecības speciālista.
