Drošība jāizvērtē arī uz gājēju pārejām
“Kā pareizi gājējiem un
riteņbraucējiem jāšķērso gājēju pārejas – gan neregulējamās, gan ar luksoforu regulējamās?
Kas jāņem vērā, šķērsojot ielu, krustojumos?” jautā lasītājs Raivis.
Atbild Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes
pārstāve Daiga Valdmane.
Visiem satiksmes dalībniekiem
– gan gājējiem, gan velosipēdistiem, gan motorizēto transportlīdzekļu
vadītājiem, pārvietojoties pa ielām un ceļiem, jāievēro Ceļu satiksmes
noteikumi (CSN). Noteikumu 2 .daļā ir aprakstīti tieši gājēju pienākumi uz
ceļa, bet noteikumu 202. punkts paredz, kādā kārtībā brauktuvi drīkst šķērsot
velosipēda vadītāji.
Jāvēro autovadītājs
Šķērsojot ielu, gājējiem un riteņbraucējiem jebkurā gadījumā ir jāpārliecinās
par izvēlētā manevra drošību. Arī šķērsojot brauktuvi pa gājēju pāreju, ir
jāpārliecinās, vai autovadītājs ir jūs pamanījis, paspēs sabremzēt un ielas
braucamās daļas šķērsošana būs droša. CSN 24.punkts noteic, ka pirms brauktuves
šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē
attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums
un jāpārliecinās par drošību.
Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta ar luksoforu, gājējiem jāievēro tā
signāli un ielu atļauts šķērsot tikai pie zaļā gaismas signāla. Tomēr arī šādā
gadījumā pirms brauktuves šķērsošanas ir jāpārliecinās, vai automašīnas
vadītājs ir pamanījis luksofora signālu, transportlīdzeklis tiek apturēts un
ielas šķērsošanai tiks dota priekšroku gājējiem.
Ar velosipēdu – gājēju ātrumā
Velosipēdu vadītājiem jābrauc
ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Velosipēdu vadītājiem atļauts
šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot
gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu vadītājiem
laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai,
jāaptur velosipēds. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu,
velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās
ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.
Velosipēdu vadītājiem, tāpat
kā gājējiem, pirms uzsākt brauktuves šķērsošanu pa gājēju pāreju, ir
jāpārliecinās par izvēlētā manevra drošību. Nav pieļaujams, ja velosipēda
vadītājs pie gājēju pārejas, strauji pagriežoties, šķērso ielas braucamo daļu,
nepārliecinoties par satiksmes drošību. Velosipēda vadītājs drīkst šķērsot
pāreju, nenokāpjot no velosipēda, bet svarīgi ir būt paredzamam,
pārliecinoties, vai automobilis ir pamanījis riteņbraucēja vēlmi šķērsot brauktuvi.
Turklāt, braucot pār gājēju pāreju, velosipēda vadītājam jāievēro tāds pats braukšanas
ātrums, kādā pārvietojas gājēji.
Krustojumā prioritāte gājējiem
Ielu šķērsošanas kārtību,
nogriežoties krustojumā ar auto, nosaka CSN 124. punkts.
Nogriežoties pa labi vai pa
kreisi, bet, ja pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas atdala
sadalošā josla, – arī apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa
vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi,
kurā viņš nogriežas. Tātad šādos gadījumos brauktuvi prioritāri šķērso gājēji
un velosipēdisti, bet, protams, velosipēda vadītāji, vai personas, kas
pārvietojas ar, piemēram, skrituļslidām, skrejriteņiem krustojumos nedrīkst
braukt lielā ātrumā, jo pretējā gadījumā autovadītājs var nepaspēt viņus ieraudzīt
un atbilstoši noreaģēt.
Būtiskākais uz ceļiem ir savstarpēja cieņa un noteikumu ievērošana, lai
autovadītāji var paredzēt velosipēdu, gājēju un citu mazāk aizsargātu ceļu
satiksmes dalībnieku rīcību. Savukārt gājējiem un velosipēdistiem atgādinām, ka
automašīna nevar apstāties vienā mirklī, un pat, ja jums ir priekšroka kādā
situācijā uz ceļa, vienmēr ir jāpārliecinās, vai citi satiksmes dalībnieki ir
jūs pamanījuši un dod ceļu.
Kas ir vebinārs?
Vebinārs tulkojumā no
angļu valodas (“web” – tīmeklis, “seminar” – seminārs) ir saīsinājums no
jēdziena “tīmekļa seminārs” vai “tīmekļa konference”. Tas nozīmē pasākumu rīkošanu
un vadīšanu tiešsaistes režīmā.
Vebināra formā norisinās ne tikai semināri, bet arī sapulces, sēdes,
konferences, prezentācijas, diskusijas un citi informējoši un izglītojoši
pasākumi. Jāatgādina, ka pirmais reāllaika konferences zvans notika 20.
gadsimta deviņdesmito gadu beigās, un kopš tā laika šāda veida saziņa starp
cilvēkiem arvien pieaug. Mūsdienās tīmeklī regulāri tiek rīkoti vairāk nekā
tūkstoši tīmekļa semināru par visdažādākajām tēmām, kuros miljoniem lietotāju
apgūst un iemācās kaut ko jaunu, neizejot no mājām.
Vebināros interesents var piedalīties, esot pie sava datora
vai kādas citas ierīces ar interneta pieslēgumu, piemēram, planšetdatorā vai
viedtelefonā. Vebināros tiek maksimāli nodrošināta klātbūtnes sajūta,
vienlaicīgi saglabājot veselībai drošu distanci. Viss, kas ir nepieciešams, lai
piedalītos šāda veida attālinātā seminārā, ir interneta pieslēgums, dators vai
viedierīces, kā arī nepieciešamības gadījumā austiņas vai skaļruņi.
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vebināri ir kļuvuši par iespēju uzņēmumiem
un organizācijām vieglāk organizēt savu darbību, kā arī nodot cilvēkiem
detalizētu informāciju par viņiem interesējošām tēmām.
Vebināru rīkotāji laika gaitā saskārušies gan ar šāda veida
pasākumu priekšrocībām, gan arī trūkumiem. Galvenās priekšrocības ir ievērojami
naudas ietaupījumi, laika taupīšana, neierobežots dalībnieku skaits, ģeogrāfiskais
pārklājums, kā arī anonimitāte un iespēja skatīties semināru ierakstā, un citi.
Galvenie trūkumi: tīmekļa konferences laikā pastāv tehnisku traucējumu
risks, kas var izjaukt nodarbības, grūtības komunicēt dalībniekiem savā starpā,
kā arī laika joslu atšķirība.
