Gatavi/ uguns
Siltā laikā – uzmanīgi ar uguni!
“Parasti
par piesardzību ar uguni runājam rudenī un ziemā. Bet kas par uguns lietošanu,
uzturēšanos tās tuvumā, kā arī apkures sistēmām jāņem vērā pavasara un vasaras
sezonā?” jautā lasītājs.
Atbild Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības
informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Arvien
vairāk cilvēku siltajās un saulainajās pavasara dienās atklāj gaļas
cepšanas sezonu, bet teritorijas sakopšanas darbu laikā tiek kurināti ugunskuri. Lai atpūstos un nebūtu jādomā par
negatīvām sekām un ugunskuru kurināšana
nebeigtos ar nelaimi, ir jāņem vērā vairāki VUGD speciālistu padomi.
Pie ugunskuriem un
griliem
Lai
pasargātu no nelaimes sevi, apkārtējos, dabu un vidi, jāievēro uguns
kurināšanas un grilu lietošanas noteikumi.
*
Pirms ugunskura kurināšanas ir jāpārliecinās, vai konkrētās pašvaldības
saistošie noteikumi atļauj tos kurināt. Ja tas ir aizliegts, tad par to var tikt piemērots sods. Svarīgi
arī atcerēties, ka ugunsnedrošā perioda
laikā mežā ugunskurus kurt nedrīkst – tos
var kurināt tikai tam speciāli ierīkotās vietās.
* Pirms ugunskura kurināšanas ir jāsagatavo tam vieta.
Aprociet apkārt ugunskura vietai zemi vai
aplieciet akmeņus, tādējādi nodrošinot,
ka uguns liesmas neizplatīsies pa sauso zāli, krūmiem utt.
*
Ugunskuru nav ieteicams veidot koku, ēku un degošu materiālu tuvumā, jo tā
liesmas vai kāda dzirkstele var aizdedzināt līdzās esošos kokus vai ēkas.
*
Neatstājiet bez uzraudzības ugunskura vietu – atstājot to, ugunskurs pilnībā jānodzēš,
lai izslēgtu ugunsgrēka izveidošanās iespējamību. Visērtāk ir paņemt līdzi pudeli ar ūdeni, ko var
uzliet uz ugunskura pirms došanās prom.
* Grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un drošā
attālumā no ēkām tā, lai, uzpūšot
stiprākam vējam, tas nevarētu apgāzties un dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku.
*
Iekurinot grilu, ir jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kas ir paredzēti tieši tā
kurināšanai. Sākumā ar degšķidrumu jāaplej kurināmais, jāpagaida, kamēr tas sasūksies, un tikai tad uzmanīgi
jāaizdedzina. Degšķidrumu nedrīkst
pieliet jau degošam grilam.
*
Nekādā gadījumā grilu nedrīkst aizdedzināt ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem,
piemēram, benzīnu vai acetonu, jo tas var izraisīt uzliesmojumu un cilvēks var gūt smagus apdegumus.
Grila iededzināšanu nevajadzētu uzticēt
bērniem, jo pat pieaugušo klātbūtnē viņiem to darīt var būt bīstami.
* Ugunskuros un grilos nedrīkst dedzināt plastmasas
izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot
rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.
Iztīra apkures sistēmas
Noslēdzoties
vienai apkures sezonai, ir jāsāk gatavoties nākamajai. VUGD aicina iedzīvotājus
atcerēties, ka netīrīts dūmvads ir ugunsbīstams. Sadegot sodrējiem, dūmvadā
veidojas augsta temperatūra, kas laika gaitā var bojāt dūmvada konstrukciju. Degot sodrējiem, karstums un dzirksteles
pa mikroplaisām nokļūst dūmvada ārpusē un
aizdedzina bēniņos esošās sadzīves mantas
un ēkas jumta konstrukcijas, radot plašus un postošus zaudējumus.
Lai
novērstu ugunsnelaimi, pirms apkures sezonas sākuma jāveic
dūmvadu tīrīšana. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un
dūmvada tīra līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).
Pārējos dūmvadus un cietā un šķidrā kurināmā
apkures ierīces un iekārtas jātīra pirms
apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).
Jāsastāda akts
Papildus
reizi piecos gados ir jāpārbauda cietā un šķidrā kurināmā apkures
iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskais stāvoklis. Atbilstoši Ministru Kabineta
2016. gada 19. aprīļa Ugunsdrošības noteikumu 72. punktam par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta,
dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas
rezultātiem ir jāsastāda akts.
Tajā
jānorāda šāda informācija: objekta
nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums, kā
arī dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla atrašanās
vieta objektā un tā apraksts. Tāpat jāieraksta vārds un uzvārds personai, kura
veica dūmvada un apkures ierīces tīrīšanu, kā arī šīs personas izglītību vai
kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukums un
numurs. Ja tīrīšanu veica privātmājas
īpašnieks vai nomnieks, tad šo informāciju nenorāda. Tāpat nepieciešams
atzinums par veiktā darba rezultātu.
Savukārt
par cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un
dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudi tās veicējs sastāda aktu atbilstoši Ugunsdrošības
noteikumu 8. pielikumam. Aktu sastāda brīvā formā un glabā mājsaimniecībā. Ja
mājoklī tiks veikta ugunsdrošības prasību
pārbaude, tad šo aktu vajadzēs uzrādīt kā pierādījumu tam, ka tīrīšanas darbi
veikti. Aktu var pieprasīt arī apdrošinātāji, ja mājoklis ir apdrošināts.
Neatlikt uz pēdējo brīdi
Dūmvadu
tīrīšanu var veikt skursteņslaucītāji un citi speciālisti ar iegūtu
izglītību vai kvalifikāciju, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu uzdevuma
izpildi. Darba veicējam un darba devējam ir jāveic iegūtās izglītības vai kvalifikācijas
atbilstības izvērtēšana atbilstoši veicamajam darbam. Privātmājās dūmvadu var
tīrīt arī tās īpašnieks vai nomnieks, ja nomas līgumā viņš ir noteikts kā
atbildīgais par ugunsdrošību.
VUGD
aicina iedzīvotājus neatlikt dūmvadu tīrīšanu līdz pēdējam brīdim, bet veikt to
laikus pēc apkures sezonas noslēguma.
