Statusa termiņu pagarinās
Ārkārtējās situācijas valstī jeb koronavīrusa ierobežošanas pasākumu laikā izmaiņas skar arī tos iedzīvotājus, kuriem ir invaliditāte vai noteikts maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss, informē Labklājības ministrija. Ierobežojošo pasākumu dēļ šo personu ērtībām statusi un līdz ar to piešķirtie atvieglojumi tiek pagarināti automātiski – bez personas iesnieguma.
Veic grozījumus likumā
Ja ārkārtējās situācijas laikā nebūs saņemts personas iesniegums un nepieciešamie dokumenti atkārtotai invaliditātes ekspertīzes veikšanai, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) iepriekš izdotais lēmums par invaliditāti tiks pagarināts automātiski uz sešiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka iepriekš izdotā lēmuma par invaliditāti un uz invaliditātes laiku izsniegto atzinumu termiņš tiks pagarināts bez personas iesnieguma.
Minētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, ja persona iesniegumu un dokumentus invaliditātes ekspertīzei nebūs varējusi noformēt un iesniegt trīs mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām. To nosaka atbalstītais grozījums Invaliditātes likumā.
Grozījums paredzēts, lai personas ar invaliditāti “Covid-19” izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ nezaudētu tiesības uz sociālo nodrošinājumu – saņemtu invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā, kā arī citus invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos sociālos pakalpojumus, pabalstus un atvieglojumus.
Der iepriekš saņemtā izziņa
Personas, kuras saņem valsts vai pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus kā trūcīgas vai maznodrošinātas personas, var turpināt saņemt šos pakalpojumus arī situācijā, ja “Covid-19” izraisītās ārkārtas situācijas laikā personai beidzas trūcīgas vai maznodrošinātā statusa derīguma termiņš. Pakalpojuma sniedzējam ir iespējams sazināties ar klienta pašvaldības sociālo dienestu un pārliecināties par izziņas derīgumu.
2020. gada 17. martā valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” paredz, ka izsniegtās trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) izziņas derīguma termiņš ir uzskatāms par pagarinātu uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām, tas nozīmē līdz 2020. gada 31. maijam.
Ņemot vērā, ka Ministru kabinets 2020. gada 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā, ministrija aicina visus pakalpojumu sniedzējus jau šobrīd turpināt sniegt nepieciešamos pakalpojumus uz iepriekš izdotās izziņas pamata, neprasot to saņemt pašvaldības sociālajā dienestā papīra formātā.
Labklājības ministrija atgādina, ka trūcīgā un maznodrošinātā statuss dod tiesības ģimenei (personai) saņemt valsts un pašvaldības noteikto atbalstu un atvieglojumus. Ja persona ir atzīta par trūcīgu, tai ir tiesības turpināt saņemt dažādus atvieglojumus veselības aprūpes sistēmā. Personām, kuras atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām ar ienākumiem līdz 242 eiro uz cilvēku mēnesī, ir tiesības saņemt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalstu – pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču komplektus, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Personām, kuras atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām ar pašvaldības noteikto ienākumu līmeni, ir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, valsts nodrošināto juridisko palīdzību, elektroenerģijas pakalpojumu ar samazinātu cenu un citus.
Pacientu skaitam ierobežojumu nav
“Doktorātā ir pielikts paziņojums par ģimenes ārstiem, kuri vairs neuzņem jaunus pacientus. Vai ir kādi noteikti pacientu skaita “griesti”?” jautā lasītāja, kura pašreiz ir jauna uzticama ārsta meklējumos.
Atbild Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Karolīna Šaule.
Vidēji viena ģimenes ārsta praksē Latvijā reģistrēti ap 1500 pacientu. Par pilnu uzskatāma tāda ģimenes ārsta prakse, kurā reģistrēti 800 bērni vai 1800 pieaugušie. Ja ģimenes ārsta praksē ir reģistrēti gan pieaugušie, gan bērni, tiek noteikta viņu skaita proporcija un aprēķināts, vai prakse atbilst pilnas prakses nosacījumiem.
Ģimenes ārsts var atteikties reģistrēt jaunus pacientus tad, ja pacienta deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas. Tomēr likumdošanā nav noteikti ierobežojumi, cik pacientu drīkst būt reģistrēti vienā ģimenes ārsta praksē.
Latvijā ir ģimenes ārstu prakses, kurās ir reģistrēti 3800, 4200, 6300 un pat 8000 pacientu, jo ir ārsti, kuri izvēlas savu praksi pārstrukturizēt, pieņemot darbā papildu ārstniecības personas. Šīs personas, veicot ģimenes ārsta uzraudzībā ārstnieciskas darbības, var būtiski atslogot viņa darbu, nodrošinot pilnvērtīgu primāro veselības aprūpi ģimenes ārstu praksēs arī ar tik lielu pacientu skaitu.
