Par mobilo pie stūres – punkts
Spēkā stājušās Ministru kabineta (MK) apstiprinātās izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz autovadītājiem par mobilā telefona un citu viedierīču lietošanu pie auto stūres reģistrēt vienu pārkāpumu uzskaites punktu jeb tautā sauktu soda punktu. Noteikti arī citi pārkāpumi, par kuriem turpmāk piešķirs vienu vai divus punktus.
Informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.
Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas būtība ir par dažāda rakstura un smaguma Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem papildu naudas sodam piešķirt pārkāpuma uzskaites punktus no 0 līdz 8. Punkti tiek piešķirti par pārkāpumiem, kas rada draudus satiksmes drošībai.
Pērn CSDD veiktais pētījums atklāja, ka vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus. Pamatojoties uz šo pētījumu, CSDD sadarbībā ar Valsts policiju veica kampaņu “Izkāp no telefona!”.
Konsultēs psihologs
Ņemot vērā šīs problēmas nozīmi, MK lēma, ka par šiem pārkāpumiem būtu jāreģistrē punkti, apstiprinot grozījumus noteikumos. CSDD un Satiksmes ministrija aicina vadītājus mainīt savus paradumus un atturēties no mobilā telefona un citu viedierīču lietošanas brauciena laikā.
Viens pārkāpumu uzskaites punkts tiks reģistrēts vadītājiem arī par šādiem pārkāpumiem: ja šoferis brauciena laikā nebūs piesprādzējies, savukārt pasažierim par nepiesprādzēšanos tāpat kā līdz šim, tiks izteikts brīdinājums vai piešķirts naudas sods; par braukšanu ziemā ar auto, kas ir aprīkots ar vasaras riepām; par iebraukšanu krustojumā sastrēguma laikā.
Savukārt ar diviem pārkāpumu uzskaites punktiem turpmāk tiks sodīta braukšana vienvirziena ielā pretējā virzienā.
Tāpat ir stājušās spēkā izmaiņas pārkāpumu uzskaites punktu dzēšanas kārtībā. Līdz šim, sakrājot četrus punktus, vadītājam tika piedāvāta iespēja brīvprātīgi apmeklēt apmācību kursus ceļu satiksmes drošības jautājumos. Turpmāk, sakrājot četrus punktus, vadītājam tiks piedāvāta arī iespēja apmeklēt braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības un psihologu konsultācijas. Ja kursi ceļu satiksmes drošības jautājumos vai psihologu konsultācijas tiks noklausītas, arī turpmāk vadītājam tiks dzēsti divi punkti.
Par alkoholu – maksimums
Par formāliem pārkāpumiem, piemēram, par dokumentu aizmiršanu mājās vai tuvo gaismu neieslēgšanu diennakts gaišajā laikā, pārkāpumu uzskaites punktus nepiešķir. Savukārt par braukšanu alkohola reibumā piešķir maksimālo pārkāpumu uzskaites punktu skaitu – 8. Par braukšanu alkohola reibumā ir naudas sods un tiesību zaudēšana līdz pat četriem gadiem, kā arī administratīvais arests līdz 15 diennaktīm.
Sakrājot 4 punktus, vadītājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-pastu tiks nosūtīts brīdinājums par iegūto punktu skaitu, aicinot turpmāk nepieļaut Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Sakrājot 8 punktus, vadītājs saņems rakstisku aicinājumu noteiktā termiņā apmeklēt apmācības kursus par ceļu satiksmes drošības jautājumiem un drošas transportlīdzekļu vadīšanas jautājumiem vai braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības. Konkrētu lēmumu par to, vai vadītājam jāapmeklē kursi vai braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības, pieņem CSDD, izvērtējot reģistrētos pārkāpumus. Sakrājot 12 punktus, jākārto teorētiskais eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos un jāveic transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaude (eksāmens). Sekmīgi tos nokārtojot, vadītājam uzkrāto punktu skaitu samazina par 2 punktiem. Gadījumos, kad ar pirmo reizi neizdodas sekmīgi nokārtot eksāmenus, tos var kārtot atkārtoti vairākas reizes, bet, sekmīgi nenokārtojot vai arī izvēloties to nedarīt, vadītājam uzkrāto punktu skaitu palielina par 2 punktiem. Sakrājot 16 punktus (vadītājiem, kuru stāžs mazāks par 2 gadiem – 10 punktus), vadītājam piemēro transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Aizlieguma termiņš ir viens gads. Lai atjaunotu vadīšanas tiesības, sekmīgi jānokārto gan teorētiskais, gan vadīšanas eksāmens CSDD. Vadītājiem, kuru stāžs bijis mazāks par 2 gadiem, vēl par gadu pagarina jaunā vadītāja statusu.
Pārkāpumu uzskaites punkti ir spēkā 2 gadus no to piešķiršanas brīža, bet, ja tiek izdarīts pārkāpums, par kuru piešķir 8 punktus, tie ir spēkā 5 gadus.
Pensija pienākas arī par ārvalstīs
nostrādāto laiku
“Draugi strādā Zviedrijā ar domu sapelnīt pensijai un tad atgriezties Latvijā. Bet dzirdējuši, ka tā cauri neies. Lai saņemtu Zviedrijas pensiju, esot tur arī jādzīvo. Savulaik brālim bija problēmas ar bezdarbnieka pabalstu Īrijā – vajadzēja būt uz vietas un katru nedēļu jāiet atzīmēties, lai to saņemtu,” situāciju apraksta laikraksta lasītāja un jautā, vai ir pamats bažām.
Atbild Nodarbinātības valsts aģentūras konsultants Andris Segliņš un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas eksperte Sanita Letapura.
Pēc Eiropas Savienības (ES) spēkā esošajiem noteikumiem, personai ir tiesības saņemt pensiju no katras ES valsts, kurā persona ir strādājusi un/vai veikusi iemaksas pensijai. Personām, kuras ir strādājušas Latvijā un/vai kādā ES/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī un ir sasniegušas šajās valstīs noteikto pensijas vecumu, ir tiesības pieprasīt pensiju no katras valsts. Tiesības uz pensiju katra dalībvalsts nosaka saskaņā ar saviem tiesību aktiem un noteiktajiem kritērijiem (pensijas vecumu, nepieciešamo apdrošināšanas stāžu u.c.).
Darba stāžu summē
Tiesību normas, kas regulē pensiju nodrošinājumu ES, paredz iespēju vienas dalībvalsts pensiju eksportēt uz otru dalībvalsti, kurā ir personas dzīvesvieta. Pensijas izmaksa atkarībā no nostrādāto gadu skaita un veikto iemaksu apmēra tiks veikta saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanu.
Tāpat ES darbojas darba periodu summēšanas princips. Piemēram, ja persona desmit gadus nostrādājusi Zviedrijā un 25 gadus Latvijā, tad personas kopējais darba stāžs tiks summēts un būs 35 gadi un tas tiks ņemts vērā, gan, piešķirot Latvijas vecuma pensiju, gan Zviedrijas pensiju.
Pensijas izmaksa no citas ES valsts var būt vienreizējas izmaksas veidā (parasti, ja sakrātais pensijas apmērs ir salīdzinoši mazs) vai regulāras (parasti ikmēneša) pensijas izmaksa. Pieprasot pensiju par darba periodu citā ES valstī, personai nav obligāti jādzīvo šajā valstī.
No vairākām iemaksām
Jautājumā minētajā situācijā, sasniedzot Zviedrijā noteikto pensionēšanās vecumu, vajadzētu būt tiesībām saņemt daļēju vai pilnu valsts pensiju no Zviedrijas par tur nostrādāto periodu. Pensijas apmērs būs atkarīgs no Zviedrijā veiktajām iemaksām.
Zviedrijā pensionēšanās vecums šobrīd ir no 61 līdz 67 gadiem un persona pati var izvēlēties, kādā vecumā pieteikties pensijai. No 2020. gada pensionēšanās vecuma minimālo slieksni plānots paaugstināt uz 62 gadiem, savukārt no 2023. gada – uz 63 gadiem.
Zviedrijā pensijas apmēru veido vairāki elementi – sociālās iemaksas no darbinieka algas, darba devēja veiktās iemaksas tā saucamajai arodpensijai un darbinieka iemaksas privātajos pensijas fondos. Strādājot privātajā sektorā, darba devēja iemaksas arodpensijai ir darba devēja brīvprātīga griba vai arī iemaksu veikšanu var noteikt koplīgums.
Ja plānojat atgriezties Latvijā, tad pirms došanās prom no Zviedrijas ieteiktu informēt visas tās iestādes, kurās bijāt reģistrējušies vai norādījuši savu personīgo informāciju, piemēram, Iedzīvotāju reģistru, vietējo pašvaldību, banku, Ceļu satiksmes direkciju, pastu, veselības pakalpojumu sniedzēju, komunālo pakalpojumu nodrošinātājus u.c. Tas palīdzēs izvairīties no iespējamiem pārpratumiem nākotnē.
Lai iegūtu detalizētu informāciju par tiesībām uz citas dalībvalsts pensiju, jāvēršas attiecīgās valsts kompetentajā iestādē pensiju jautājumos. Papildu informācija par pensijām ES pieejama mājaslapā www.vsaa.gov.lv.
