Pirms kāda laika intervēju divus Valkas ģimnāzijas skolēnus, jo viņi bija sekmīgi pabeiguši Jauno politologu skolu Valmierā.
Pirms kāda laika intervēju divus Valkas ģimnāzijas skolēnus, jo viņi bija sekmīgi pabeiguši Jauno politologu skolu Valmierā. Savukārt gluži nesen tikos ar Latvijas Universitātes 1. kursa studenti, kura studē politoloģiju.
Sarunas laikā jauniešiem uzdevu arī vairākus provokatīvus jautājumus, vēloties zināt, kā viņi vērtē pašreizējos Latvijas politiķus. Atbildes bija pārdomātas, ļoti tolerantas. Pavaicāju vēl tiešāk, ko viņi domā par Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu, kā arī par citu politiķu atklātībā nokļuvušajām ne visai likumīgām lietām. Jaunie politologi izteicās, ka patiesībā mūsu valstī notiekošie politiskie procesi ir demokrātijas skola, jo valstiskums salīdzinoši ir jauns. Tādēļ arī jāiziet cauri visām negācijām. Tādus vārdus kā blēži, pašlabuma meklētāji vai zagļi nedzirdēju. Un tad prātā ienāca Valsts prezidenta vēlēšanu dienā pie Saeimas nama redzētais jandāliņš ar bļaušanu un pakārtas lelles vicināšanu. Cik viegli mēs otru cilvēku, pat īsti nepazīstot, mutiski esam gatavi iznīcināt, to apliecina arī daudzi komentāri pie politiska rakstura ziņām internetā. Iespējams, tas daļā vidējās un gados vecākas paaudzes cilvēkos vēl palicis no padomju gadiem, kad ideoloģijā bija vai nu ienaidnieki vai savējie.
Jaunā paaudze dod cerību, ka demokrātijas skolas brutālais sākumposms iet uz beigām un sabiedriskajās attiecībās sāk nostiprināties jauns kultūras līmenis. Par valsts lietām esmu runājies ar daudziem jauniešiem un neviens nav centies kādu valstsvīru nosaukt par nelieti vai zombiju. Šo to var mācīties arī no jaunajiem.
