Latvijas valsts 2017. gada budžeta pieņemšanas procesā savu priekšlikumu atbalstīšanai 12. Saeimas deputāti novirzījuši aptuveni 20 miljonus eiro – summu, kas daudzreiz pārsniedz iepriekšējos gados tā dēvētajās “deputātu kvotās” sadalīto finansējumu.
Dāsnu atbalstu infrastruktūras attīstībā gan no Nacionālās apvienības, gan ZZS frakcijas (kopumā 424 tūkstošus eiro) saņems Smiltenes novads, kura pašvaldību vada Gints Kukainis (2013. gada pašvaldību vēlēšanās startēja Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, bet vēl joprojām nav nevienas partijas biedrs). Savukārt bijušais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis ir 12. Saeimas deputāts (ZZS).
Strenču novadam nauda no deputātu kvotām šogad nav novirzīta, jo pašvaldība to nav prasījusi. Savukārt Valkas novadam ir piešķirts finansējums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei veltītam piemineklim Valkā (Raiņa un Rīgas ielas krustojumā) un šai padomei veltītam muzikālam oriģināluzvedumam.
Pēc Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšlikuma un ar visu koalīcijas frakciju atbalstu piemineklim piešķirti 75 tūkstoši eiro, bet uzvedumam – 21 500 eiro, vakar informēja Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Nauda būs daudzstāvu mājai
un tribīnēm
Par “deputātu kvotām” dēvē naudas summu, ko ikviens Saeimas deputāts saņem no valsts budžeta un ko var novirzīt veltīt kādam sabiedriskam mērķim atbilstoši saviem personiskajiem ieskatiem.
Saeima, izskatot priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta izdevumiem, atbalstīja deputātu priekšlikumus aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. To vidū ir arī Nacionālās apvienības ierosinājums piešķirt 200 tūkstošus eiro daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas izbūvei Smiltenē, Daugavas ielā 7a jauno ģimeņu atbalstam. Viena no aktuālākajām problēmām Smiltenes novadā pašlaik ir dzīvojamo platību trūkums, tāpēc arī Smiltenes novada dome vērsās pie Nacionālās apvienības ar šādu lūgumu, informē Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Pati pašvaldība savā 2017. gada budžeta projektā jau ir ieplānojusi 172 tūkstošus eiro, lai pabeigtu minētā daudzstāvu nama celtniecību, taču ar šādu summu nepietiek. Tagad ir iegūti vēl 200 tūkstoši eiro. “Sākotnēji mēs jautājumu par papildu finansējuma piesaisti virzījām valdībai izskatīšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par palīdzību pašvaldībām daudzdzīvokļu māju būvniecībai, taču šādi atbalstu nesaņēmām. Tad iesniedzām finansējuma pieprasījumu Saeimas budžeta komisijā un papildu izrunājāmies ar Nacionālo apvienību, kas būtu šā projekta virzītāja, jo mūsu ieceres atbilst viņu politiskajiem mērķiem – jauno ģimeņu atbalstam,” uzsver G. Kukainis, norādot, ka Smiltenes nepabeigtajā daudzstāvu namā ir 24 dzīvokļi un tie tiks paredzēti jaunajām ģimenēm un Smiltenes novadā strādājošajiem speciālistiem.
“Ziemeļlatvija” jau vairākkārt rakstīja, ka Smiltenes novada deputāti piekrita atpirkt no privātīpašnieka nepabeigto daudzdzīvokļu māju Smiltenē, Kalēju un Daugavas ielas krustojumā, par 80 tūkstošiem eiro ar mērķi pabeigt ēkas būvniecību un tādējādi kaut nedaudz atrisināt Smiltenē izteikto pieprasījumu pēc brīviem mājokļiem.
Pašvaldības uzņēmums “Smiltenes NKUP” jau ir sagatavojis iepirkuma dokumentāciju. Iespējams, vēl šogad varētu tikt izsludināts apvienotais iepirkums daudzdzīvokļu mājas Daugavas ielā 7a projektēšanai un būvdarbiem un nākamā gada vasarā objektā varētu sākties būvdarbi, prognozē Smiltenes novada mērs.
Kad noslēgsies iepirkums, tad pašvaldība arī konkrēti zinās būvdarbu izmaksas un to, cik daudz finansējuma vajadzēs aizņemties Valsts kasē papildu jau esošajiem 372 tūkstošiem eiro.
Tiek arī slimnīcai, bērnudārzam un skolai
Deputātu kvotu sadalē dāsna pret Smiltenes novadu bijusi ZZS frakcija, un arī Saeima atbalstījusi tās rosinātos projektus.
Pēc Smiltenes novada domes un tās iestāžu ierosinājumiem un ar 12. Saeimas deputāta Aināra Mežuļa (ZZS) un ZZS frakcijas atbalstu, no minētajiem valsts budžeta 20 miljoniem Saeima piešķīrusi 200 tūkstošus eiro Smiltenes stadiona servisa ēkas un skatītāju tribīņu jaunbūvei, 15 tūkstošus eiro – pašvaldības uzņēmumam “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” telpu, tai skaitā poliklīnikas zāles remontam, 5000 eiro – Palsmanes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes rotaļu laukuma un teritorijas labiekārtošanai. 4000 eiro Smiltenes vidusskolai Dakteru ielā 27 fasādes apgaismojuma izbūveipiešķīrusi “Vienotība”.
Uz Smiltenes stadiona servisa ēkas un skatītāju tribīņu jaunbūvi jau ir izsludināts iepirkums (atklāts konkurss). Pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 22. decembrim Smiltenes novada domē.
Iepirkumā arī redzēs šā objekta reālās izmaksas. Papildu summu pašvaldība vai nu ieplānos savā budžetā, vai ņems kredītu Valsts kasē.
“Tiklīdz nākamgad pavasarī sāks kust sniegs, varēsim sākt būvēt tribīnes. Tā būs fundamentāla sporta būve ar skatītāju zonu, jumta segumu, ģērbtuvēm, dušām un treniņu telpām,” piebilst G. Kukainis.
VIEDOKĻI
Kā vērtējat valsts budžeta finansējuma sadali pēc Saeimas deputātu kvotām?
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (Nacionālā apvienība):
– Ja deputātu kvotas mēs salīdzinām ar esošo sistēmu, kā pašvaldības var tikt pie finansējuma, tad deputātu kvotu gadījumā man projekta pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas, un lēmuma pieņemšanas process ir daudzreiz skaidrāks, nekā pieprasot finansējumu caur ministrijām. Par deputāta kvotām ir skaidri zināms, kuri ir tie cilvēki, kuri lēmumu pieņem, jo jebkuras deputāta kvotas apstiprinājumam ir vajadzīga vismaz 51 Saeimas deputāta balss. Taču par deputātu kvotām nevar teikt, ka tas ir normāls valsts pārvaldes mehānisms. Šādas lietas līdz tādām detaļām nebūtu jāskata. Diemžēl esam tādā situācijā, kādā esam, un, kamēr labākas sistēmas nav, mēs (Smiltenes novada dome – redakcijas piezīme) ātri pielāgojamies tādai sistēmai, kāda ir, lai piesaistītu finansējumu un Smiltenes novads attīstītos.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija):
– Kad biju Saeimas deputāts, mēs tādā veidā sadalījām aptuveni vienu miljonu latu. 20 miljoni eiro deputātu kvotām ir absolūti nesamērīga summa. Arī daudzas aktivitātes manā skatījumā ir ačgārnas. Visi zinām, ka Pierīgas pašvaldības ir bagātas. Tāpēc spilgtākais piemērs, kas man iekrita acīs, ir tas, ka Carnikavas novada domei Karlsonu parka izveides pirmajai kārtai ir piešķirti 70 tūkstoši eiro. Daudz ir arī tādu lietu, kam tikusi nauda, bet kas būtu jādara pašvaldībai pašai, jo ietilpst tās pienākumos. Tās divas lietas, kam naudu prasīja Valkas novada dome (piemineklis Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei un ar šo padomi saistīta uzveduma iestudēšana), ir vispārnacionālas. Tā ir Latvijas vēsture. Tāpēc arī mūsu ieceri sarunās atbalstīja visas Saeimas valdošās frakcijas.
(Latviešu Pagaidu Nacionālā padome bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos – redakcijas piezīme).
Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons (vēlētāju apvienība “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien”):
– Neesam lūguši, lai mums piešķir finansējumu no deputātu kvotām, tāpēc arī neesam neko saņēmuši. Deputātu kvotas principā uzskatu par nepareizām. Nav jēgas sīkāk skaidrot lietas, kas visiem tāpat ir saprotamas.
