“Spāņi smējās, cik te mazi rododendri — kā krūmi. Spānijā rododendri ir lieli koki,” spāņu jauniešu grupas vizīti Launkalnes pagasta Silvas dendroloģiskajā parkā atceras Austrumvidzemes mežsaimniecības vides speciāliste Inese Gulbe.
“Spāņi smējās, cik te mazi rododendri — kā krūmi. Spānijā rododendri ir lieli koki,” spāņu jauniešu grupas vizīti Launkalnes pagasta Silvas dendroloģiskajā parkā atceras Austrumvidzemes mežsaimniecības vides speciāliste Inese Gulbe.
Latvijas klimatiskajos apstākļos Launkalnes pagastā esošais objekts ir ievērības cienīgs ar tajā augošajām svešzemju koku un krūmu sugām. Vairākām sugām Silvas dendrārijs ir tālākā vieta Latvijas ziemeļos, kur tās sastopamas.
Silvas dendroloģisko parku — valsts nozīmes īpaši aizsargājamu dabas pieminekli — apsaimnieko Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība.
Uz parku Silvas pievārtē no šosejas ved norāde. Plašajā teritorijā koku un krūmu stādījumi mijas ar klajumiem un dīķiem. Pie vienas ūdenskrātuves izveidota piknika vieta — galds un soliņi. Vienīgais cilvēks, ko parkā sastop “Ziemeļlatvija”, ir pensijas vecuma sieviete. Vecu, lielu liepu alejā viņa meklē liepziedus. “Jā, te ir retas sugas. Liela plantācija,” sieviete ar roku norāda visapkārt.
“Parku ierīkojot, tika iestādīti 263 sugu, pasugu, šķirņu un formu koki un krūmi,” zina stāstīt I. Gulbe. “1987. gadā veiktajā inventarizācijā tika atrasta 231. Teritorijā konstatētas arī 38 vietējo koku un krūmu sugas. Savukārt te iestādīto svešzemju koku un krūmu dzimtene ir gan Eiropas centrālā un rietumu daļa, gan Ziemeļamerika un Austrumāzija.”
Stādījumi parkā veidoti grupās pa dzimtām — priedes, vītoli, ābeles, egles un baltegles. Gadiem ritot, atsevišķi eksemplāri gājuši bojā gan vietējā klimata īpatnību — auksto ziemu vai pavasara salnu dēļ, gan arī cilvēku un meža dzīvnieku nedarbu dēļ.
Aizvadītā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā tapušie dendroloģiskie stādījumi sākotnēji ierīkoti kā atpūtas objekts — parks. “Pēc 1987. gadā veiktās inventarizācijas to gribēja pārveidot par svešzemju sugu atjaunošanas materiāla banku. Tagad teritorija kalpo kā atpūtas zona, un tā arī to plānots attīstīt. Parks ir atvērts visiem interesentiem. Tiek fiksēti tie apmeklētāji, kuri vēlas, lai viņus iepazīstina ar dendrāriju. Tās vairumā gadījumu ir organizētas grupas — interesenti vai skolēni,” skaidro I. Gulbe.
Smiltenes tūrisma informācijas centra apmeklētāji par Silvas dendroloģiskā parka apskati paši nevaicā, teic Smiltenes pilsētas domes tūrisma speciāliste Dagnija Kalniņa. “Ja skolēnu grupas piesaka ekskursijas pa pilsētu, braucienā uz Silvas avotiņu kā apskates objektu iekļaujam arī Silvas dendroloģisko parku. Taču atsevišķi to skatīt intereses nav.”
D. Kalniņa rosina Silvas dendroloģiskā parka apsaimniekotājus pie kokiem un krūmiem novietot plāksnītes ar sugu nosaukumiem. Ja gids nav zinošs botānikā, viņš ekskursantiem nevar izstāstīt, kas tas par koku vai krūmu. Tāpat būtu vēlams parkā novietot soliņus, kur vecākiem cilvēkiem apsēsties un atpūtināt kājas.
Austrumvidzemes mežsaimniecība plāno drīzumā izstrādāt teritorijas dabas aizsardzības plānu, kurā būs paredzēta parka tālāka attīstīšana un labiekārtošana, informē I. Gulbe. Jau tagad parkā regulāri pļauj zāli un novāc kritušos vai bīstamos kokus.
