Strenču kokaudzētava ir gatava jaunajā sezonā piedāvāt daudz jaunu dekoratīvo koku un krūmu. Tuvojas laiks, kad daudzi cilvēki vēlēsies izdaiļot un labiekārtot savas mājas apkārtni.
Strenču kokaudzētava ir gatava jaunajā sezonā piedāvāt daudz jaunu dekoratīvo koku un krūmu. Tuvojas laiks, kad daudzi cilvēki vēlēsies izdaiļot un labiekārtot savas mājas apkārtni.
“Visvairāk pircēji interesējas par dekoratīvajiem skujeņiem — dažādu šķirņu kadiķiem, eglēm, tūjām, cipresēm un citiem. Īpaša interese ir par kadiķiem,” stāsta audzētavas vadītājas vietniece Daina Rusmane. Jautāta, ar ko atšķiras dekoratīvo šķirņu kadiķi no savvaļā augušajiem, speciāliste uzsver, ka savvaļas kokus pārstādīt ir sarežģīti, turklāt nav garantijas, ka tie izdzīvos, jo šiem kokiem ir dziļa centrālā sakne un pārstādot ļoti precīzi jāievēro debespuses. Audzējot stādiņus podiņos, tiem īpaši gatavo sakņu kamolu. Tiklīdz zeme ir atkususi, var sākt stādīšanas darbus, tos var turpināt, kamēr vien rudenī zemē var iedurt lāpstu.
Pirmo reizi audzētavā viesojušies zaķi
Šopavasar daudzi skujeņi ir bojāti — saule spīd tā, ka kociņu skujas ir apdegušas. Daži ir cietuši arī no aukstuma. Interesanti, ka šopavasar pat mežā melleņu mētru lapas ir apdegušas. Šogad pirmo reizi stādu audzētavā viesojušies zaķi un apgrauzuši mazos skujeņus. Iespējams, šoziem zaķiem klājies grūti ar barības sagādāšanu. Pagājušā gada 13. maijā bija tik auksts, ka daudziem skujeņiem nosala visi jaunie dzinumi.
D. Rusmane paredz, ka “Sanders Blue” eglītes šopavasar būs pieprasītākā šķirne. Tās aug garumā līdz 1,5 metriem. Zemnieku saimniecības savu māju apzaļumošanai labprāt pērk zemo tūju “Danica”. To izmanto arī stādīšanai kapos, jo tūjai skujas ir nemainīgi zaļas. Dzīvžogu veidošanai pateicīga ir tūja “Zaļais smaragds”. Stādu audzētavā piedāvā gandrīz 40 šķirņu skujeņus, bet pavisam ir vairāk nekā 100 dekoratīvo koku un krūmu šķirnes. Iecienīti ir pa zemi “rāpojošie” kadiķi “Golden Karpet” ar dzeltenu nokrāsu. Pašlaik tie vēl atrodas ziemas guļā. Dzīvžogu veidošanai lieto arī “Blue Arrow” stāvos kadiķus. Tie izaug 2 – 3 metru garumā. Lieliski izskatās pacipreses. Tiesa, tās aug lēni, jo šie ir zemās formas stādi. “Little Gem” eglītes aug ļoti lēni. Četru gadu laikā tās izaug apmēram paprāva eža lielumā, turklāt pēc formas patiešām ir līdzīgas ezim. Šīs eglītes ir iecienījuši ne tikai akmensdārzu veidotāji, tās lieliski izskatās arī uz kopta mauriņa.
Ābeles ar sarkanām lapām un rozā ziediem
Jautāta par nepieciešamību laistīt kociņus pēc pārstādīšanas, speciāliste atbild, ka jālaista noteikti. Īpaši daudz mitruma prasa tūjas. Ja rudens ir sauss, koks jāsalaista tā, lai tam mitruma pietiktu visai ziemai. “Kļūdās tie stādītāji, kuri uzskata, ka kokam pārziemošanai pietiek ar pāris reižu uzlijušu rudens lietu. Tūjas bez pietiekami daudz mitruma nepārziemos,” stāsta D. Rusmane. Mazos skujeņus ziemā vajadzētu piesegt ar egļu zariem.
No dekoratīvajiem ziedošajiem krūmiem pircēji visvairāk pieprasa dzeltenās klinšrozītes. Tās zied no jūnija beigām un iztur pat pirmās salnas rudenī. Šiem krūmiem ir balti, rozā, dzelteni un oranži ziedi. Visi ziedošie krūmi jāstāda saulainās vietās. Dārzā skaisti izskatās kokveida hortenzija. Kapu dzīvžogu veidošanai cilvēki labprāt izmanto Alpu vēreni. Tā ātri aug un agri salapo. Audzētavā nopērkami četru šķirņu ceriņi. Tie audzēti laboratorijā no meristēmām. Zinātnieki nav vienisprātis, kuri ceriņi labāki, — meristēmu vai dabīgie no spraudeņiem. Ja audzē no meristēmām, vieglāk saglabāt konkrētās šķirnes īpatnības. Strenčos audzē gan potētos, gan parastos ceriņus. Dekoratīvas izskatās Mandžūrijas arālijas, kurām lapas ir kā kastaņām, ar palielu ziedu augšdaļā.
Šogad pircējiem piedāvās 20 – 30 dekoratīvo ābeļu stādus. Šiem kokiem ir sarkanas lapas un rozā ziedi. Tie salīdzinoši ar citiem ir dārgi stādi. D. Rusmane piekrīt, ka Pierīgas audzētavās stādi ir ievērojami dārgāki, bet tas ir saprotami, jo tur ir daudz maksātspējīgu klientu.
Latvijas klimats mainās uz slikto pusi
Strenču kokaudzētavā zemē ieliktie stādi vēl ir sasaluši. Tiklīdz uznāks silts lietus, zeme atlaidīsies un tos varēs izrakt. Podos dēstītie stādi jau ir nopērkami, un tajās vietās, kur zeme atlaidusies, tos var pārstādīt. “Dažreiz cilvēki stādus podos pērk pat ziemā, piemēram, lai dāvātu Ziemassvētkos. Tos noliek vēsā vietā, līdz laika apstākļi ļauj pārstādīt.
Kokaudzētavā ir izaudzēti arī jaunu šķirņu dekoratīvie koki, taču vēl nav pārbaudīti uz Latvijas klimata izturību. “Mums rūpīgi jāseko, vai jaunās šķirnes būs piemērotas vietējam klimatam. Vidzemē ziemas ir aukstākas nekā Zemgalē un Kurzemē. No mums pirktie stādi tur ieaug labi, bet, ja vidzemnieki pērk Kurzemē audzētos stādus, nav garantijas, ka tie nenosals. Straujās pavasara temperatūras maiņas nenāk par labu stādiņiem. Tās ļoti ietekmē augšanu. “Tiklīdz stāds atmodies no ziemas miega, 15 – 16 grādu temperatūrā tas stipri cieš, bet naktī atkal dzīvo mīnus grādu temperatūrā. Ja stāds nav pieradis pie tik krasām temperatūras maiņām, tas var sākt nīkuļot,” skaidro D. Rusmane. Viņa paredz, ka būs vairāk jāstrādā pie tādu šķirņu radīšanas, kas var izturēt krasās klimata maiņas. Kad zeme atmodīsies no ziemas miega, tikai tad būs redzams, cik daudz stādu ir nosargāts gan no stiprā sala, gan no dedzinošajiem saules stariem. Vēl gan gaidāmas bīstamās aprīļa salnas.
Dekoratīvos stādus pieprasa aizvien vairāk. Nupat tos sāk audzēt arī Valmieras kokaudzētava, kas stādāmo materiālu pavairošanai iepērk Strenčos. Līdz šim strencēniešiem bija daudz klientu no Valmieras un tās apkārtnes.
Derīgi padomi, veidojot dzīvžogu
Dzīvžogus stāda, lai:
– norobežotu dažādi izmantojamas dārza zonas (piemēram, atpūtas vietu ar saimniecības zonu, ceļus);
– aizsegtu nepievilcīgus skatus;
– pasargātos no vējiem,
– kapsētās.
Dzīvžogu veidi
Cērpamie — prasa lielāku darbu un uzmanību. Atkarībā no augu sugas var regulēt dzīvžoga augstumu un platumu.
Brīvi augošie — aizņem lielāku platību. Tie ir bagātīgāk ziedoši, ļoti piemēroti lauku sētām.
Mūžzaļie skuju koku dzīvžogi — saglabā skuju zaļumu visu gadu.
Lapu koku dzīvžogi — plašāks sortiments, daudzveidīgs ziedu, augļu, lapu un formas ziņā, rudenī krāšņs lapojums.
Augsnes sagatavošana
Visieteicamāk dzīvžogu stādīt tranšejās (vismaz 0,6 metrus dziļās un 0,5 – 0,7 metrus platās, atkarībā no dzīvžoga augstuma). Tranšeju piepilda ar auglīgas zemes, komposta un kūdras maisījumu, pievienojot arī pilnmēslojumu. Ļoti labu rezultātu dos tranšejas apakšā iepildīti satrūdējuši kūtsmēsli.
Augsnes sagatavošana ir visatbildīgākais darbs, lai izaugtu skaists dzīvžogs. Ja ir pareizi sagatavota augsne un tas tiek kārtīgi kopts (griezts, mēslots), labu rezultātu var sasniegt 4 – 5 gadu laikā.
Stādīšanas attālumi
Cērpamiem dzīvžogiem:
– zemiem līdz 30 centimetriem,
– vidēji augstiem 40 – 50 centimetru,
– augstiem 60 – 70 centimetru.
Brīvi augošiem dzīvžogiem:
– zemiem 40 – 60 centimetru,
– vidēji augstiem 0,6 – 1 metrs,
– augstiem 1 – 1,5 metri.
Apgriešana un mēslošana
Lai dzīvžogu parādītu visā tā krāšņumā, ļoti svarīga ir ikgadēja apgriešana un mēslošana, jo īpaši cērpamajiem.
Brīvi augošajiem dzīvžogiem veic atjaunojošo apgriešanu, regulāri izgriežot vecos, nokaltušos un slimos zarus. Bagātīgi ziedošus dzīvžogus pēc noziedēšanas vēlams apcirpt, tādējādi tiek veicināta bagātīga ziedēšana nākamajā gadā.
Mūžzaļos dzīvžogus ieteicams cirpt maijā un jūnijā. Lapu koku dzīvžogus vēlams cirpt agrā pavasarī un jūlija beigās vai augusta sākumā.
Papildmēslošanu veic laikā no aprīļa beigām līdz jūlija vidum. Ieteicams pirmo reizi mēslot aprīļa beigās, otro reizi — maija beigās, bet trešo reizi tas jādara jūnija beigās. Ja augiem trūkst mitruma, pirms mēslošanas tie jāsalaista ar ūdeni.
