Sestdien pulksten 22 Valkas brīvdabas estrādē skatītājus priecēs līdz šim vēl nebijusi vērienīga deju izrāde “Pavasara nakts mistērijas”. Pasākumā 26 izcilākie Latvijas jauniešu deju kolektīvi ar vismaz tūkstoš dejotājiem izdejos senā Tālavas novada stāstu par gadu simtos saglabātām ģimeniskām tradīcijām un Valkas puses pavasara ierašām.
Šī izrāde veltīta senajiem latviešu pavasara svētkiem – Jurģiem jeb Ūsiņa dienai. Tas ir viduspunkts starp abiem saulgriežiem, tāpēc arī pasākums notiek maijā, kad mostas cilvēku jūtas, mīlestība un daba. Deju izrādes režisors ir mūspusē pazīstamais teātra režisors un novada izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis. Viņa darbu otrdien Rīgā notikušajā preses konferencē atzinīgi novērtējusi deju izrādes mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja. Viņa slavē A. Ikšeļa ieguldījumu Valkas puses tradīciju, kas ņemtas par pamatu izrādes scenārijam, izpētē. Deju izrādē ikvienam būs iespēja izdzīvot stāstu par to, kā, saulei rietot, mūsu senči pavadīja Jurģus un caur nakts mitoloģiskiem piedzīvojumiem kopā sagaidīja saullēktu. Saulei lecot, skatītāji varēs redzēt, kas notiek Valkas Lielajā lopu tirgū, kas beigās noslēgsies ar balli Blusu krogā. Vēsturiskās liecības liecina, ka savulaik pēc Lielā lopu tirgus uz balli gājuši kā mūsdienās uz kultūras namu – satikušies, pļāpājuši, izlīguši strīdus un līguši darījumus. Krogs valcēniešiem esot bijis gan kultūras, gan pasta vieta. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis “Ziemeļlatvijai” uzsvēra, ka, viņaprāt šajā ekonomiski visai sarežģītā laikā ir svarīgi radīt un atstāt paliekošas vērtības Latvijas kultūras dzīvē. Novada vadības uzskats ir, ka vismaz reizi gadā Valkā ir jāspēj radīt mākslinieciski augstvērtīgu pasākumu visas Latvijas mērogā. Pagājušā gadā tāds bija Jānim Cimzem rīkotais pasākumu cikls, pēc kura palika unikāls disks, kurā pirmo reiz vienkopus ierakstītas dziesmas J. Cimzes apdarē, plus speciāli šim pasākumam pasūtītās un radītās trīs jaunās dziesmas, kuras sarakstīja Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns un Selga Menca, bet šogad tas būs šis deju uzvedums. “Dziesmas, tāpat kā Jāņa Petera dzejoļu cikls, ko viņš radīja par godu J. Cimzem, ir paliekošā jeb taustāmā vērtība, bet tikpat svarīga ir enerģētiskā nozīme, pozitīvais lādiņš. Šo sestdiena Valkas estrādē būs unikāls pasākums, kuram speciāli radītas astoņas jaunas dejas. Jau tagad, runājot ar speciālistiem, skaidrs, ka kāda no tām nonāks Latvijas deju zelta repertuārā,’’ uzsver V.A. Krauklis. “Ir jābūt lepniem, ka mēs spējam sarīkot īstus svētkus ne tikai vietējiem cilvēkiem, bet tūkstošiem dejotāju no visas Latvijas. Svētkus, kas uzlādē ar baltu un pozitīvu enerģiju,” pārliecināts mērs. Taujāts, cik lielu finansiālo ieguldījumu prasa šāds pasākums, viņš paskaidro, ka tāpat kā pēc Cimzes pasākuma, precīzus skaitļus varēs nosaukt, kas visi izdevumu būs sarēķināti, bet tik vērienīgiem pasākumiem tiek piesaistīts līdzfinansējums. Šogad tāds ir no Kultūrkapitāla fonda, Kultūras ministrijas un sponsoriem, starp kuriem ir “Latvijas gāze”, “Latvijas Valsts meži”, Vidzemes plānošanas reģions, “Valkas meliorācija” un vēl daži. “Es patiešām uzskatu, ka šādi vērienīgi pasākumi, ar paliekošu vērtību Latvijas kultūras dzīvē ir mums vajadzīgi ne mazāk kā viena nobruģēta iela, ilgtermiņā tas noteikti atmaksājas, pārliecināts V. A. Krauklis. Šo vēl līdz šim Valkā nebijušo deju izrādi kopā ar pašmāju režisoru A. Ikšeli veido horeogrāfe un mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja, horeogrāfi Taiga Ludborža, mūspusē pazīstamā un ilggadējā Smiltenes Tautas deju ansambļa “Ieviņa” vadītāja Ieva Adāviča un horeogrāfs Jānis Purviņš. Skatuves noformējumu veidos scenogrāfs Ivars Noviks. Deju izrādē starp valsts spēcīgākajiem deju kolektīviem nozīmīgas epizodes izspēlēs arī Smiltenes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ieviņa”. Pēc izrādes pusnaktī sāksies zaļumballe kopā ar grupu “Kreicburgas ziķeri”. Šo pasākumu novada dome organizē sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.
