No 14. līdz 24. jūlijam 12 Valkas ģimnāzijas deju kolektīva “Vendīgs” dalībnieki, vadītāja Silga Strazdiņa un sociālā pedagoģe Rudīte Gromule piedalījās jauniešu apmaiņas projektā “Ceļojums cauri Eiropai ar deju un mūziku”, kas notika Telšai pilsētā Lietuvā.
Diemžēl visi deju kolektīva dalībnieki uz Lietuvu neaizbrauca, jo vairākiem bija citi plāni vasarai. Šī iemesla dēļ uzaicināti skolēni “no malas” ar domu, ka viņi “Vendīgā” iesaistīsies nākamajā mācību gadā.
Gadu starpība nav šķērslisValcēnieši sākotnēji bija nedaudz vīlušies, jo visas norises vairāk atbilda vasaras nometnei, nevis nopietnam projektam ar prezentācijām. Aizbraucot tur, valcēnieši ieraudzīja, ka citu valstu (Polijas, Čehijas, Lietuvas) delegācijās ir 14 – 16 gadu veci bērni, taču “Vendīga” dalībniekiem vidēji ir 16 – 18 gadu. “Tas gan nebija iemesls, lai mēs pilnā mērā neizbaudītu šo laiku. Itin ātri nodibinājām kontaktus un sadraudzējāmies,” smaida kolektīva vadītāja. Viņa uzskata, ka šajā pasākumā vērtīgākais bija tas, ka visi ģimnāzijas dejotāji satuvinājās kā kolektīvs. Ir bijuši arī citi kopēji braucieni ārpus Valkas, taču šis bija īpašs. Katru dienu pēc vakariņām visi valcēnieši pulcējās kopā uz otrajām vakariņām, lai kopīgi pārrunātu aizvadītās dienas patīkamos un ne tik patīkamos brīžus. “Šķiet, ka mūsu dejotāju pulciņš papildināsies, jo visiem četriem klātpienācējiem pie mums patika. Šķirties no citiem dalībniekiem bija grūti, neiztika pat bez asarām. Tas man šķita vislielākais piedzīvojums, kad sirsniņas straujāk iepukstas un saprotam, ka šis brauciens nav bijis velts,” stāsta Silga.
Visapkārt putnubiedēkļiViens no interesantākajiem piedzīvojumiem bija Ķiršu festivāls Mažeiķos. Dodoties uz festivāla norises vietu tirgū, pie daudzām mājām bija izvietoti dažnedažādi putnubiedēkļi. Tirgū daudzi cilvēki bija saģērbušies kā putnubiedēkļi un defilēja pa skatuvi. Labāko apbalvoja. Ikviens varēja izgatavot savu nelielu putnubiedēkli, izmantojot koku, sienu un mazās drēbītes. Tas bija ņemams līdzi kā suvenīrs no festivāla.“Vendīga” dalībniekiem labas atmiņas palikušas arī no skolas, kurā dzīvoja. Līdzās tai atrodas liels ezers ar neparasti skaistu dabas taku un atpūtas vietām. Gids Andriuss pastāstīja, ka drīz par Eiropas naudu taps takas trešais posms. Tas valcēniešos tiktāl sakāpināja interesi par šo vietu, ka radās vēlēšanās Telšai apmeklēt vēlreiz. Diemžēl neizdevās pamatīgāk iepazīt vietējos dievnamus, jo daudzos notiek remonti un rekonstrukcijas darbi.
Piedalās talantu šovāKatras dalībvalsts sastāvā bija 12 skolēni un divi skolotāji. Visvairāk jauniešus vienoja mūzika. Īpašas simpātijas izpelnījās Madara Krastiņa, kura spēlē vairākus mūzikas instrumentus. Tas saliedē jebkura vecuma un dzimuma jauniešus. Dejot “Vendīgam” nenācās daudz. Talantu šovā meitenes ieguva otro vietu. Vēl bija jādejo nelielā bērnu mūziklā, kuram libretu uzrakstīja 15 gadus veca lietuviete Monika. Tas bija par ceļojumu apkārt Eiropai ar dažādu tautu dejām.Diena vienmēr sākās ar rīta rosmi. To vadīja Dolfs Gregors Pavārs. Visu laiku notika dažādas fiziskas aktivitātes – rotaļas un sporta spēles. Katras valsts delegācijai bija atvēlēts savs prezentācijas vakars. “Mūsu skolas prezentācijas vadītāji Dofs un Maira Šaka bija tautastērpos. Visus cienājām ar mums tradicionālo rudzu maizi un medu. Bērniem garšoja. Radošajā darbnīcā visiem izdalījām krāsainus papīrus, flomāsterus un līmi, lai citu valstu komandas izveidotu asociācijas par mūsu skolu,” stāsta R. Gromule. Tās paliks ģimnāzijai atmiņai par projektu. Latvijas prezentācija noslēdzās ar latviešu deju mūzikas ballīti. Pedagoģe nešaubās, ka valcēniešu radītais vakars bija vislabākais. Pārējie to centās kopēt.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
Viedokļi Ieva Bērziņa, “Vendīga” dejotāja:- Man visspilgtākie iespaidi saistās ar komunicēšanu. Varēju uzzināt, ko un kā jaunieši domā citās valstīs. Vislabākās saiknes man veidojās ar Lietuvas bērniem. Viņi bija visatvērtākie. Notikušajās aktivitātēs jutos ļoti labi. Pat negribējās doties mājās. Nebija viegli arī atvadīties.
Maira Šaka, dejotāja:- Man vislabāk patika kopējās aktivitātes. Tās mūs satuvināja. Sākumā bija nedaudz savādi un neierasti. Bija grūti sazināties ar citu valstu jauniešiem, taču itin ātri sadraudzējāmies. Un pēdējā dienā atvadīties citam no cita patiešām bija grūti.
Dolfs Gregors Pavārs, dejotājs:- Brauciens bija vērtīgs kolektīva saliedēšanas ziņā. Savā starpā varējām izrunāties par visu, arī kopā darītie darbi vedās raiti. Pasākumi, kuros piedalījāmies, bija interesanti un citādi nekā iepriekšējos izbraukumos un koncertos. Pilnīgi noteikti!
