Pagalam nesmuks skats paveras autošosejas Valka – Smiltene malā, autostāvvietā Gaujas krastā. Asfaltētajā laukumā līdzās elegantajai aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” kartei izbērta krava ar sadzīves atkritumiem.
Ikviens no mums ir redzējis nevietā izbērtas atkritumu kaudzes. Tā ir mūžsena tēma, kura apskatīta visdažādākajos aspektos. Tomēr īpaši nepatīkami ir redzēt atkritumus skaistos dabas stūrīšos, kā tas ir mežā. “Ļoti jauka vietiņa atpūtai. Problēma ir tā, ka vējš atkritumus parasti iepūš mežā. Vasarā mēs tos savācam, bet tas nav ideālais risinājums. Gadās, ka arī bomžiki šos atkritumus pārrok, tos izkaisot plašākā teritorijā,” skaidro Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valkas mežniecības mežzinis Jānis Jaunslavietis.Atbildīgs par šīs teritorijas uzturēšanu kārtībā ir Latvijas Valsts ceļu dienesta Valkas nodaļa. “Savulaik šo teritoriju pārņēma akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Tur bija uzlikti viņu konteineri. Diemžēl tie ātri piepildījās ar šai vietai nepiemērotiem atkritumiem. Katrs tajos un līdzās izgāza visdažādākos atkritumus. Tos bija grūti savākt,” stāsta Latvijas valsts ceļu Valkas nodaļas vadītājs Juris Jansons. Pēc tam šis stāvlaukums nonāca ceļinieku apsaimniekošanā. Protams, tas arī tiek darīts, taču ne jau tik bieži, kā gribētos. Jautāts, vai kādreiz ir izdevies sameklēt vainīgo, J. Jansons atbild noliedzoši. “Mums jau nekas cits neatliek, kā šos atkritumus savākt. Vainīgos sameklēt praktiski neizdodas. Tas ir briesmīgi,” komentē ceļu speciālists. Viņš nespēj saprast, kur atsevišķiem cilvēkiem ir tik daudz uzņēmības, lai tērētu tagad tik dārgo degvielu un brauktu lielu attālumu ar mērķi atbrīvoties no sadzīves atkritumiem. Ja piepilsētā šādas izdarības nav retums, tad lauku apvidū, kā tas ir pie Gaujas tilta, izbērt sadzīves atkritumus nav gluži ikdienišķa parādība. Minētajā atkritumu kaudzē ir daudz vecu apģērbu, makulatūra, konservu kārbas, stikla tara un cita sadzīves draza. “Neko sliktu nedomājot par cūkām un cilvēkiem, domāju, ka daži cilvēki tomēr ir cūkas,” komentē J. Jansons.
