Palsmaniešu devums būtiski papildinājis seno mūzikas instrumentu kolekciju.
Palsmaniešu devums būtiski papildinājis seno mūzikas instrumentu kolekciju. Ekspedīcijas dalībnieki ieguvuši divdesmit kokles un četras pionieru bungas Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejam Rīgā. Tās viņiem uzdāvināja Palsmanes speciālā internātpamatskola.
Pagājušajā nedēļā SIA “Merks” sadarbībā ar valsts aģentūru “Tautas mākslas centrs” un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja speciālistiem uzsāka vēsturisko sadzīves mūzikas instrumentu apzināšanas, dokumentēšanas un vākšanas akciju. Akcijas laikā tiks organizēti braucieni uz dažādām Latvijas vietām, kur apzinās tur dzīvojošos mūzikas instrumentu meistarus, vecos tautas muzikantus un cilvēkus, kuriem mājās saglabājušies instrumenti, ko spēlējuši vairākās paaudzes.
Ekspedīcijas pirmais brauciens bija uz Ziemeļvidzemi, kur projekta pārstāvji pabija Valkas rajona Palsmanes pagastā un Smiltenē. Ekspedīcija viesojās Palsmanes speciālajā internātpamatskolā, kur skolas direktore Inga Auga un viņas vietniece Inita Zaharčuka uzdāvināja ekspedīcijas dalībniekiem senas kokles un pionieru bungas.
“Tā kā dāvināto instrumentu ir tik daudz un daļa no tiem diezgan labā stāvoklī, tiek plānots, ka dažas kokles iespējams izmantot kā izstāžu ekspozīcijas “dzīvo” daļu, kur ikviens varēs tās aplūkot un izpētīt sīkāk,” uzskata SIA “Merks” Dziesmu svētku radošā procesa atbalsta programmas koordinatore Ieva Kustova.
I. Zaharčuka stāsta, ka agrāk skolēni mācījušies kokles spēlēt un piedalījušies skolas, pagasta, pat rajona pasākumos. Tomēr tagad audzēkņu veselības stāvoklis to vairs neatļaujot, tāpēc jau vairākus gadus kokles netika izmantotas, bet stāvēja sakrautas viena uz otras.
“No koklēm nebija žēl šķirties, jo ne visas bija labā stāvoklī. Tagad mēs zinām, ka tās būs drošās rokās, tiks atjaunotas un būs aplūkojamas arī citiem. Uzdāvinājām arī četras pionieru bungas,” atklāj I. Zaharčuka.
Šīs ekspedīcijas pārstāvjus interesēja ne tikai senie mūzikas instrumenti, bet arī skolas dzīve un tās aktualitātes. Viņi skatījās skolas albumus un atrada fotouzņēmumu no 1999. gada pasākuma kultūras namā, kurā tika spēlētas kokles.
“Mēs bieži vien, tīrot bēniņus, izmetam ārā vecas lietas, kas šķiet nenozīmīgas un nevajadzīgas, tomēr daudzām no tām ir vēsturiska vērtība,” aizdomājas I. Zaharčuka.
Savukārt Smiltenē ekspedīcijas ietvaros projekta pārstāvji viesojās luterāņu baznīcā un aplūkoja pirmskara draudzes orķestra pūšamos instrumentus, kas atrasti, kārtojot baznīcas bēniņus.
“No orķestra izmantotajiem instrumentiem šobrīd saglabājušies tikai pieci, par pārējiem ne draudzei, ne mācītājam Normundam Celmiņam, ne ērģelniecei Ingai Rācenei ziņu nav. Kaut arī atsevišķi instrumenti stipri cietuši, apsūbējuši un saplaisājuši, uz viena no tiem izdevās atrast liecības, ka tas ražots Čehoslovakijā, bet labots pie O. Zuša Rīgā, Elizabetes ielā 16,” atklāj I. Kustova.
Viņa piebilst, ka divi smiltenieši bija apsolījuši cītaru un māla pūšamo pīlīti, taču viņus brauciena laikā neizdevās satikt.
