Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā pašlaik uzsākti trīs vērienīgi projekti, kuru īstenošana atvieglos daudzu pacientu sadzīves aspektus un palīdzēs viņiem iekļauties vietējā sabiedrībā.
Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā pašlaik uzsākti trīs vērienīgi projekti, kuru īstenošana atvieglos daudzu pacientu sadzīves aspektus un palīdzēs viņiem iekļauties vietējā sabiedrībā.
“Slimnīcā pašlaik īstenojas projekts “Personu ar garīgiem traucējumiem un psihiskām slimībām integrācija darba tirgū.” Tas ir Eiropas Savienības EQUAL programmas projekts, un to uzrakstīja Garīgās veselības valsts aģentūra, bet Strenču slimnīca ir projekta partnere,” informē slimnīcas galvenā māsa Jekaterina Jeremejeva.
Pacienti kļūst par darbiniekiem
Šā projekta ietvaros ir nodrošināts algots darbs 10 personām. Šie cilvēki slimnīcā strādā par sētniekiem, šuvējām. Daļa no viņiem vēl ārstējas slimnīcā, bet citi dzīvo mājās un brauc uz darbu kā ikviens pilsonis. Visi šie ļaudis par darbu saņem garantētu algu un strādā trīs stundas dienā. Trīs sievietes šuj, viena ir apkopēja rehabilitācijas centrā un pacientu klubā, bet seši vīrieši ir palīgstrādnieki. Šie cilvēki saņem stipendiju, par viņiem slimnīca maksā sociālo nodokli, turklāt šiem cilvēkiem ir nodrošinātas visas valsts likumdošanā paredzētās tiesības, piemēram, atvaļinājums.
Šis projekts turpinās jau pusgadu, un tajā iesaistītie cilvēki ir ļoti gandarīti, jo viņiem ir apziņa, ka ir vajadzīgi, ja reiz pārtapuši par algotiem darbiniekiem. Saņemtā alga ir papildu ienākums viņu pensijām. Vienai no darbiniecēm bija problēmas ar komunālo maksājumu kārtošanu. Pateicoties projektam, nu tie ir samaksāti. Dažiem projektā iesaistītajiem ir uzlabojušās attiecības ģimenē, kļuvis vieglāk nodrošināt bērnus.
“Protams, neiztiekam bez problēmām, jo gadās psihisko saslimšanu saasinājumi. Kad šie cilvēki ārstējas attiecīgajās nodaļās, viņiem tiek izrakstītas slimības lapas. Tātad darba attiecības turpinās. Šis ir jauns, Latvijā vēl nebijis projekts. Protams, mēs vēlamies to turpināt un attīstīt tālāk arī pēc noteiktā divu gadu darbības laika. Vajadzētu uzbūvēt kopmītni, lai šie cilvēki dzīvotu atsevišķi,” skaidro galvenā māsa. Viņa atzīst, ka cilvēki ir uztraukušies, jo ir neziņā, ko darīs pēc projekta beigām. Ar darbiniekiem par to tiek runāts. Vispirms viņiem ir jāattīsta savas darba iemaņas. Tas nav viegli, jo tagad katru rītu noteiktā laikā jāierodas darbā un aktīvi jāstrādā. Šiem cilvēkiem ir kardināli mainījies dienas režīms, jo no rītiem viņi vairs nevar gulēt līdz desmitiem vai vienpadsmitiem. Iespējams, ka slimnīca radīs iespējas šiem cilvēkiem turpināt darbu arī pēc projekta beigām.
Apgūs dzīvei nepieciešamās iemaņas
Nākamais projekts ir tapis pašu slimnīcas speciālistu spēkiem. Tā nosaukums ir “Sociālās rehabilitācijas programmas “Patstāvīgā dzīve” personām ar psihiskās veselības traucējumiem izstrāde, ieviešana un aprobācija Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā”. Projekta īstenošanas finansējums ir 48284 lati, no tiem Eiropas Sociālais fonds maksā 38627,20 latu, bet līdzfinansējumu gandrīz 10 tūkstošu latu apmērā nodrošina valsts budžeta līdzekļi.
Projekts vērsts uz sociālās atstumtības mazināšanu, nodarbinātības veicināšanu un sociālās rehabilitācijas programmu paplašināšanu. Projekts paredzēts cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem, kuriem ilgstoši jāuzturas psihiatriskajā slimnīcā un kuriem ir traucētas vai zudušas dzīvei nepieciešamās sociālās prasmes. Tas apgrūtina šo cilvēku iekļaušanos vietējā sabiedrībā.
“Protams, ilgstoši uzturoties slimnīcā, pacienti zaudē dzīvei nepieciešamās prasmes. Viņiem sagādā milzu grūtības pārvarēt parastam cilvēkam pašsaprotamas lietas, piemēram, iepirkties, pagatavot ēdienu, rūpēties par higiēnu un sakopt savu mītni. Slimnīcā ir arī pacienti, kuri uzauguši bērnunamā. Šiem cilvēkiem nav gandrīz nekādu pašaprūpes prasmju. Īstenojamais projekts šādiem cilvēkiem palīdzēs,” stāsta J. Jeremejeva
Noderēs visai Vidzemei
Projekts sastāv no trijām sadaļām. Pirmā sadaļa paredz izstrādāt rehabilitācijas programmu. To darīs projektā iekļautie slimnīcas speciālisti — ārsts psihiatrs, ergoterapeits, psihologs, medicīnas māsa, darba terapijas instruktors, sociālie darbinieki un daži speciālisti no Rīgas un Jelgavas slimnīcas, kuriem uzkrājusies ievērojama rehabilitācijas darba teorētiskā un praktiskā pieredze.
“Šo programmu neturēsim kā sveci zem pūra, to piedāvāsim arī citām mūsu profila slimnīcām, pašvaldībām un sociālās palīdzības dienestiem, ja viņi to vēlēsies izmantot. Programmā būs iekļauti metodiskie norādījumi, rehabilitācijas dokumentācijas paraugi un atziņas par rehabilitācijas procesu aspektiem,” sola J. Jeremejeva. Šī dokumentu pakete sniegs diezgan pilnīgu priekšstatu par to, kā sasniegt vēlamākos rehabilitācijas procesu rezultātus.
Slimnīcai ir jāizveido pilotgrupa, kura būs gatava aprobēt šo programmu, tas ir, noskaidrot, cik efektīvi tā darbojas praksē.
Pašlaik notiek treneru apmācība pēc noteiktas programmas. Paredzēts, ka 14 pacientu projektā sāks iekļauties martā. Rehabilitācijas programma viņiem jābeidz divos vai trijos mēnešos.
Projekta trešā sadaļa ir saistīta ne tikai ar slimnīcas, bet arī ar pašvaldības, sociālās palīdzības dienestu speciālistu apmācību ne tikai no Valkas rajona, bet arī no visas Vidzemes. Projektā ir paredzēts noorganizēt trīs seminārus — divos no tiem vērtēs izstrādāto programmu un pieredzes paplašināšanas aspektus, bet trešajā notiks darba apkopojums. Ir paredzēts izdot rokasgrāmatu “Patstāvīga dzīve” un bukletu. Tas būs metodisko materiālu un pieredzes apkopojums, ko varēs izmantot ikviens interesents. Informācija par šo projektu ir iegūstama mājas lapā www.sslimnica.apollo.lv, pie slimnīcas vārtiem, rehabilitācijas centrā un administrācijas telpā. Tātad tā pieejama ne tikai pacientiem, bet arī viņu piederīgajiem un visiem, kuri slimnīcā saņem tādus vai citādus pakalpojumus, bet nav saistīti ar psihiatrisko aprūpi. Sabiedrība par šo projektu ir informēta visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Būvēs darbnīcas vairāku amatu apguvei
Slimnīcas darbiniece Aina Krēsliņa ir sekretāre trešajā projektā “Specializēto darbnīcu izveide personām ar psihiskās veselības traucējumiem nodarbinātības veicināšanai Vidzemes reģionā”. Projekts sākās pagājušā gada novembra vidū, un tas pagaidām ir sākuma stadijā. “Visi vērienīgākie darbi vēl priekšā. Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta īstenošanas gaitā slimnīcā tiks izveidotas četras darbnīcas — veļas mājas, galdniecības, amatniecības un dārzkopības,” skaidro A. Krēsliņa. Projekta mērķis ir palīdzēt slimnīcas pacientiem apgūt tās iemaņas un prasmes, kuras noderētu turpmākajos darba meklējumos.
Projekts ir tikko sācies, tāpēc vispirms jāizremontē nodarbībām paredzētās telpas, jāveic likumā noteiktās iepirkuma procedūras. Ir sagatavots darbnīcu iekārtošanas tehniskais projekts. Šajā projektā iekļausies apmēram 50 slimnīcas pacientu. Visi vērienīgākie projekta īstenošanas darbi vēl ir priekšā.
Projekta kopējās izmaksas ir 127229 lati. No tām Eiropas fondi apmaksā 80 procentus (101783 lati). Slimnīca projektā iegulda 12723 latus, bet valsts budžeta dotācija arī ir 12723 lati. Projekta īstenošana notiks vienu gadu, tātad līdz 2006. gada novembrim.
