Uz valsts svētkiem, 18. novembri, īpašu dāvanu ar savu stāstu sarūpējusi Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” lielā saime.
Jau pirms bērnudārza celšanas iestādes teritorijā auga divi lieli ozoli, kas tagad ik rītu sagaida mazos pīlādzēnus. Lai šiem varenajiem kokiem sniegtu domu spēku un simboliski tos sasildītu, iestādes darbinieki, pedagogi, audzēkņi un viņu vecāki vienojās kopīgam un cēlam darbam.
“Mēs uzskatām, ka ozols ir simbols stiprumam, veselībai, izdošanās garam un spēkam. Mēs ļoti sargājam savus lielos kokus, kas šeit auguši jau gadu desmitus. Mūsu iekšējā sajūta kā ozolu īpašniekiem rosināja sniegt tiem domu spēku, lai viņi spētu augt un plaukt vēl daudzus gadus,” stāsta bērnudārza “Pīlādzītis” metodiķe Ilva Stīpniece.
Lai šo ieceri īstenotu, katrā grupiņā un ārpus tām tika veidotas īpašas jostas, kas kopš pagājušās nedēļas beigām rotā un silda abus ozolus, kas aug iestādes teritorijā. Jostām apzināti izvēlēti zemes toņi un Latvijas valsts karoga krāsas.
Uzkalniņā, kurā aug ozoli, visos gadalaikos notiek liela rosība. “Visa āra dzīve bērnudārzā ļoti centrējas tieši ap ozoliem, tur vasarās bērni labprāt uzskrien un noskrien, rudenī lasa zīles, bet ziemā brauc ar ragaviņām. Tā vieta ir kā magnēts, kas pievelk, un bērni paši neapzināti to izvēlas kā sev tīkamāko. Latvijas dzimšanas dienas laiks šķita piemērotākais, lai ozolus godinātu, stiprinātu to saknes garīgi ar simbolisko jostu. Mūsu visu kopīgi veidotās jostas palīdzēs tiem pārziemot, lai pavasarī atkal varētu plaukt un mūs priecēt. Valsts svētku laikā iedzīvotājiem novēlu būt stipriem kā ozoliem, dziļi, dziļi laist saknes Latvijas zemē un būt patriotiem ikdienā, nevis skaļos pasākumos,” sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienu novēl I. Stīpniece.
UZZIŅAI
Par ozola simbolismu latviešu kultūrā liecina tādi salīdzinājumi kā “Vīrs kā ozols”, “Stalts kā ozols”, “Stiprs kā ozols”. Tautas dziesmās un senajos ticējumos ozols simbolizē tautu dēlu un stipru vīru, tādēļ šūpuli, šūpuļa līksti un pirmās pirtsslotas zēnam gatavo no ozola. Vislielākie latviešu svētki Jāņi ir vasaras saulgriežu laiks, kad līgotāji vij ozolzaru vainagus un liek tos galvā Jānim, ar ozolzariem pušķo mājas, pajūgus un automašīnas.
Mūsdienās ozola zariem ir rotāts Latvijas Republikas ģerbonis, mūsu naudas zīmes, firmu un organizāciju emblēmas. Ozols tiek izmantots nosaukumos, uzvārdos, māju vārdos. Vēl arvien ozola zaru vītnes ir rotājums ne tikai vasaras saulgriežos, bet arī ģimenes godos, valsts svētkos, Dziesmu un deju svētkos, atklājot un iesvētot jaunas ēkas, tiltus un pieminekļus. Ozola lapa Latvijā ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas teritoriju simbols.
Informācijas avots: wikipedia.org
Ieva Klāva-Bunga, sporta skolotāja bērnudārzā:
– Svētku noskaņojums sākās pagājušajā nedēļā ar to, ka piektdien visam Smiltenes novadam bija ļoti skaists koncerts baznīcā ar karoga iesvētīšanu. Tas bija ļoti saviļņojošs moments, visi smiltenieši vienkopus pulcējās mūsu dievnamā un pēc tam tieši tikpat skaistā lāpu gājienā ļaudis devās uz karoga pacelšanu Jāņukalnā.
Ārkārtīgi jauki, ka Smiltenē apgaismes stabos karodziņi plīvo jau vairākas nedēļas. Tas rada papildu sajūtas un pacēlumu dvēselē šajā gada patriotiskākajā mēnesī. Līdz ar to savā ģimenē cenšos radīt svētku sajūtu, kaut arī 18. novembris mums katru gadu ir īpašs, tieši šajā dienā svinam kāzu jubileju. Papildu svētku sajūtu man dod dēls Rūdolfs, kurš kopā ar jauniešu deju kolektīvu “Dadži” 19. un 20. novembrī Ķīpsalā uzstāsies deju lieluzvedumā “No zobena saule lēca”.
Mārtiņš Melnis, Bitīšu grupiņas audzēknis:- Latvija ir laba un skaista. Man patīk, ka ir sniegs, ka te ir zoodārzs, te dod ēst un cilvēki dzīvo mierā. Latvijai dzimšanas dienā novēlu, lai labi viņai iet. Citiem cilvēkiem – lai būtu miers un mūsu zemīte vienmēr būtu skaista un mīļa. Es dziedu bērnudārzā ansamblī un svētkos dziedāšu Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”.
Ligita Upīte, Bitīšu grupiņas audzinātāja:- Svētku sajūtas vispirms rodas bērnudārzā, kur kopā ar bērniem un vecākiem iesaistījāmies šajā skaistajā akcijā. Pinām sarkanbaltsarkanas pīnītes, kas tagad silda mūsu varenos ozolus. Man personīgi Latvija ir mani bērni, ģimene, darbs. Šī ir mana dzimtene un es to mīlu, nekur prom nebrauktu. Latvija ir īpaša ar saviem četriem gadalaikiem, mums ir tā privilēģija izbaudīt vasaru, rudeni, ziemu un pavasari, nekur citur tik skaisti nav.Manam dēlam Ģirtam 19. novembrī ir dzimšanas diena un mazliet skumji, ka viņš šajos svētkos nebūs kopā ar mani, jo strādā Latvijas vēstniecībā Anglijā. Toties priecājos, ka meita Dace dzīvo Latvijā. Kad Ģirts dienēja profesionālajā armijā, 18. novembrī mums vienmēr bija tradīcija – braucām uz Rīgu krastmalā skatīties svētku parādi, kurā piedalījās dēls, bet vakarā salūtu. Tagad tā mazliet pietrūkst, ka nevaram visi būt kopā.
