Īsi pirms attālinātā mācību gada noslēguma valdība lēma par dažādu ierobežojumu samazināšanu, tajā skaitā no 1. jūnija atļaujot vasaras nometņu darbību. Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Veselības ministriju ir izstrādājis vadlīnijas nometņu organizēšanai un drošības pasākumu ievērošanai. Zaļā gaisma ir dota, taču noskaņojums nometņu rīkotāju vidū ir atšķirīgs.
Šovasar nometnē drīkstēs uzņemt līdz 25 bērniem vienā grupā. Nometnē varēs atrasties vairākas grupas, bet organizatoriem jāspēj nodrošināt, ka visi pasākumi katrai grupai notiek atsevišķi. Tāpat jāņem vērā, ka, plānojot bērnu dienas režīmu, jādod priekšroka pasākumiem, kur iespējams distancēties, un aktivitātēm ārpus telpām. Nedrīkstēs pieļaut publisku vietu apmeklēšanu. Šie ir tikai daži no vadlīnijās ierakstītajiem punktiem.
Jaunums – salidojums bijušo nometņu dalībniekiem
“Kopš pagājušajā piektdienā valdība paziņoja pieņemto lēmumu, “Kalbakās” sākās liela rosība. Mēs rīkosim vasaras nometnes, tikai nedaudz pamainot kārtību, pielāgojoties jaunajiem norādījumiem. Visas šīs dienas pavadu pie telefona, apzvanot iepriekšējo nometņu dalībniekus un ģimenes, kas jau bija veikušas rezervāciju savu atvašu dalībai nometnē, jo pieteikšanos ik gadu izsludinām februārī. Tas bija vēl pirms “Covid-19” pandēmijas. No 11. līdz 16. jūlijam gaidīsim 7 līdz 13 gadus vecus bērnus uz mūsu tradicionālo nometni “Bagātību zeme”, bet jaunums būs “Kas te” jeb nometne bijušajiem dalībniekiem vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Daudzi ir izauguši no bērnu nometņu vecuma, bet nekādi nespēj atvadīties uz visiem laikiem no šī piedzīvojuma. Dažs ar mums kopā ir bijis jau deviņus gadus,” stāsta lauku māju “Kalbakas” saimniece, vasaras nometņu rīkotāja Līga Auga.
L. Augas balsī jūtama enerģija un pozitīvisms. Viņa nekautrējoties atzīst, ka notiekošā rosība ļauj ticēt, ka pamazām viss atjaunosies un būs labi. Vienīgi šovasar “Kalbakās” vasaras labākajiem piedzīvojumiem nevarēs ļauties ārzemēs dzīvojošie latvieši. “Nometnēs piedalījās dalībnieki, kas ikdienā dzīvo ārvalstīs, bet pa vasarām ciemojas Latvijā. Diemžēl pandēmijas dēļ viņiem nav iespējas lidot uz Latviju šajā vasarā. Starp citu, šajā gadā ne tik ļoti paši bērni, bet tieši vecāki ir noilgojušies pēc vasaras nometnēm savām atvasēm, jo pavasaris no viņiem prasījis ļoti daudz – attālinātā mācīšanās un darbs, piespiedu kārtā izņemti atvaļinājumi. Mājmācība noteikti bija papildu slogs, beidzot mācību gads ir noslēdzies,” saka L. Auga.
Viņa piebilst, ka atzinīgi vērtē Valsts izglītības satura centra un Veselības ministrijas izstrādātās vadlīnijas. Nometņu rīkotājai radās sajūta, ka speciālisti, kas izstrādāja vadlīnijas, izprot būtiskāko un ir pretimnākoši.
Astoņdesmit procentu rīdzinieku un Pierīgā dzīvojošo
Valkas novada Ērģemes pagastā gandrīz trīssimt gadu vecās Omuļu pusmuižas – brūža telpās saimnieko Ilze un Aldis Leicāni. Viņi izveidojuši viesu namu “Ausmas”. Viesmīlīgos saimniekus jau desmit gadu garumā iepazinuši dažādu nometņu dalībnieki no visas Latvijas, bet jo īpaši Rīgas un Pierīgas. Šovasar “Ausmās” atkal čalos bērni, jo notiks četras nometnes – “Iepazīsti zirgu”, “Vesels un aktīvs” un divas “Radi skaistumu”.
“Nometņu darbība arī līdz šim bija stingri reglamentēta gan no Ministru kabineta puses, gan atsevišķiem noteikumiem. Jaunās vadlīnijas ienesīs vien nelielas izmaiņas, jo liks vairāk dokumentēt to, ko jau ikdienā darām. Domāju, ka to pateiks arī citu nometņu rīkotāji, ja gribam strādāt ar bērniem un vecākiem, ir jādara daudz vairāk nekā pienākums vai uzraugošās institūcijas liek. Pašā pamatā ir jābūt godīgiem, tad iepriekšējo gadu dalībnieki atgriezīsies,” laikrakstam stāsta I. Leicāne.
Kā priekšrocību jaunajai kārtībai I. Leicāne uztver piekopto praksi, proti, vienas nometnes dalībnieku skaits ir 15. “Mūsu nometnes nav lielas un līdz ar to populāras, bet novērtētas no dalībnieku un viņu vecāku puses. Pie mums ir klusa un mierīga, kā arī pateicīga vide, lai ievērotu distanci. Pievēršam uzmanību veselīgam ēdienam, radošām un jēgpilnām aktivitātēm. Nometņu rīkošana ir ne tik sarežģīta no juridiskā viedokļa, cik izaicinājums, ar ko katru gadu pārsteigt dalībniekus, jo daudzi pie mums brauc atkārtoti. Protams, finansiāli izdevīga nometņu rīkošana ir no divdesmit dalībniekiem grupā, bet tas ir mūsu sirdsdarbs, kas sākās nejauši – domājot, kā saturīgi pavadīt laiku kopā ar saviem trim bērniem, kas tagad ir lieli palīgi. Nometnes dara mūs laimīgus. Pārņem gandarījums, ka ar savu darbu varam iedvesmot arī citus bērnus, kas šo gadu laikā jau kļuvuši kā ģimenes locekļi. Mums ir liela māja, un mūsu vēlme vienmēr ir bijusi, lai šeit atgrieztos cilvēki un ikreiz justos labi,” stāsta viesu nama “Ausmas” īpašniece.
I. Leicāne atklāj, ka Omuļos ik vasaru ierodas bērni no visas Latvijas, tomēr lielākoties tie ir rīdzinieki un Pierīgā dzīvojošie, taču mīļi gaidīti tiek arī vietējie. Nometnes pamatā finansē paši vecāki, bet ir gadījumi, kad daļēju atbalstu sniedz pašvaldības.
Ierobežojumu dēļ nolemj
uz gadu atcelt
Valstī noteiktie ierobežojumi ne visiem nākuši par labu. Piemēram, iepriekšējos gados lielu atsaucību guvušas bērnu vasaras nometnes atpūtas bāzē “Slīpi” Smiltenē. Tās pārstāvis Gundars Cers stāsta, ka pērn tajā piedalījušies 47 bērni, šogad tas nekādi nav iespējams un pieļaujams. Diemžēl jau ziemā ieplānoto aktivitāšu norise šobrīd nav atkarīga tikai no nometņu organizatora. “Jo mazāks atļautais dalībnieku skaits, jo sadārdzinās izmaksas. Bet lielu lomu spēlē rezervētie viesmākslinieki, kuriem arī saistībā ar visu notiekošo plāni un darbs ir mainījies. Kaut kas tiek pārcelts, kaut kas atcelts. Godīgi, nav arī tā, ka šobrīd vecāki būtu izrādījuši ļoti lielu interesi, vienai daļa, iespējams, joprojām ir dīkstāve,” atklāj G. Cers.
