Valkā pie narkologa pēc palīdzības vērsušies jau vismaz divi iedzīvotāji, lai atbrīvotos no datoratkarības. Narkologs Valdis Ķiris informē, ka palīdzību meklējuši nevis jaunieši, bet pieaugušie.
Valkā pie narkologa pēc palīdzības vērsušies jau vismaz divi iedzīvotāji, lai atbrīvotos no datoratkarības.
Narkologs Valdis Ķiris informē, ka palīdzību meklējuši nevis jaunieši, bet pieaugušie. “Tā ir ļoti smaga atkarība, pret kuru grūti cīnīties. Medikamentu pret šo slimību tikpat kā nav. Pašlaik visefektīvākā metode datoratkarības ārstēšanā ir psihoterapija,” skaidro V. Ķiris.
Viņš piebilst, ka informācijas meklēšana internetā nevar izraisīt datoratkarību. Tajā visbiežāk nokļūst cilvēki, kuri aizraujas ar datorprogrammās piedāvātajām azartspēlēm. Kad cilvēku vairs nekas cits neinteresē kā tikai spēles datorā, var jau runāt par atkarību. Ārsts uzskata, ka daudz nosaka cilvēku psiholoģiskā stāvokļa stabilitāte. Ir tādi, kuri ļoti ilgi darbojas ar datoru, bet atkarībā nenokļūst, un ir personas, kuras dažādas spēles ietekmē ļoti emocionāli. “Jāiemācās ar šo atkarību sadzīvot. Cilvēkam pašam sevi jādisciplinē, neļaujot datorpiedāvājumam viņu uzvarēt,” secina V. Ķiris.
Grūtāk to izdarīt jauniešiem, no kuriem liela daļa dažādiem vilinājumiem vēl nav psiholoģiski nobriedusi. Šonedēļ sabiedrību satricināja ziņa par biedējošu notikumu Venstpilī. Tur kāds skolnieks, bruņojies ar diviem nažiem, iegāja savā mācību iestādē un ievainoja vairākus audzēkņus. Vēlāk viņš atzinās, ka ietekmējies no datorspēlēm un filmām.
Kā informē aģentūra “Delfi”, pēc notikušā kampaņas pret sociālajām atkarībām “Esi brīvs” pārstāvji nākuši klajā ar paziņojumu pievērst lielāku uzmanību skolēnu izglītošanai pret visu veidu atkarībām, neaizmirstot arī datoratkarību.
Valkas ģimnāzijā šis darbs iesākts pērn. Ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra informē, ka pagājušajā mācību gadā vairāki skolēni izstrādājuši zinātniski pētnieciskos darbus par datoratkarību. “Par šiem jautājumiem ar skolēniem runājam arī veselības mācības stundās. Līdz šim neesam saskārušies ar datoratkarības problēmām jauniešu vidū,” apliecina G. Gindra.
Smiltenē strādājošais psihologs Jānis Krūmiņš uzskata, ka datoratkarība neveidojas tāpat vien. “Ja pusaudzis tajā nokļūst, kaut kā viņam dzīvē ir pietrūcis, iespējams, vecāku uzmanības un kontroles. Diezgan tradicionāla ir šāda shēma — vecāki ir pārlieku aizņemti darbā un, lai bērns mazāk uzmāktos, nopērk viņam datoru. Lai sēž un darbojas. Pusaudzis to dara, bet — kas par daudz, var kaitēt. Palicis bez vecāku kontroles, viņš var nokļūt datoratkarībā,” saka J. Krūmiņš.
Valkas pasta datorspeciālists Vladislavs Pormeisters uzskata, ka datoratkarība nevar kaitēt, ja cilvēks ir ar raksturu. “Dažus interesē grāmatas, citus dators. Tas nav nekas slikts. Dators nav vainīgs, ja kāds nokļūst atkarībā. Viss atkarīgs no paša cilvēka attieksmes,” saka V. Pormeisters.
Latvijā datorspēļu iespaidā notikuši jau vairāki vardarbības gadījumi. Pēc aģentūras “Delfi” informācijas, vardarbību veicina arī televīzijas ziņu pārraides, kā arī vairākas filmas. Skatoties sižetus par vardarbību, jaunietis uzzina, ka problēmas var atrisnāt ar fiziskā spēka un ieroču palīdzību.
Pašlaik internetā kampaņas “Esi brīvs” organizatoru mājas lapā www.esibrivs.lv var iepazīties ar padomiem cīņai pret dažādām atkarībām.
