Atdzimst ar tautas palīdzību. Tā var teikt par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Palsmanes evaņģēliski luterisko baznīcu, un tas nebūs par skaļu sacīts.
“Ziemeļlatvija” pirms pāris gadiem rakstīja par šā dievnama torņa pamatu nostiprināšanu, proti, tornis, kas bija sasvēries un kura sienās bija izveidojušās bīstamas plaisas, tika saglābts, pateicoties cilvēku ziedojumiem. Labvēļu bija daudz, bet dāsnākie ziedotāji, kuri katrs palīdzēja ar vairākiem tūkstošiem eiro, bija Smiltenes novada Launkalnes pagasta iedzīvotājs Ādolfs Ruks un ASV, Čikāgā, dzīvojošā Ieva Dzintra Veidemane.
Tik lielu summu negaidīja
Tagad ir pienācis laiks saglābt un restaurēt kritiskā stāvoklī esošos Palsmanes luterāņu baznīcas vecos groplogus (tie ir logi, kuru vērtnes ievietotas masīvā profilā taisnās, vienkāršās gropēs). Arī šoreiz palīgā ar ziedojumiem nāk iedzīvotāji.
Pirms nedēļas, 24. jūlija vakarā, Palsmanes Svētās Annas baznīcā notika vakara mūzikas koncerts, kura apmeklētāji ziedoja baznīcas logu saglābšanai pavisam 839 eiro, iemetot naudu vai nu ziedojumu kastītē, vai par ziedojumu degustējot palsmaniešu izceptās kūkas.
“Tik liela summa bija liels pārsteigums. Domājām, ka jau 200 līdz 300 eiro būtu ļoti labi,” par cilvēku atsaucību priecājas viena no pasākuma iniciatorēm un organizatorēm Inita Zaharčuka, Palsmanes luterāņu draudzes locekle un Palsmanes pagasta biedrības “Māsas Veronikas” valdes locekle.
Tieši Palsmanes pagasta nevalstiskās organizācijas (biedrības “Māsas Veronikas”, “Spēkavots” un Palsmanes pieaugušo tālākizglītības atbalsta centrs) bija iniciatores uzrunāt sabiedrību netradicionālā veidā, proti, sarīkojot baznīcā vakara mūzikas koncertu un kūku degustāciju par ziedojumiem baznīcas logu restaurācijai. Koncertu bija iespējams klausīties, baudot skaistas, garšīgas mājas tortes, mājas kliņģeri un sāļo torti.
“Mēs vēlējāmies gan saliedēt paaudzes, gan akcentēt katra personisko ieguldījumu, gan pievērst sabiedrības uzmanību kultūras mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm, un Palsmanē šāds kultūras mantojums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Palsmanes luterāņu baznīca, kas celta no 1814. gada līdz 1817. gadam. Kopīgiem spēkiem jau nostiprinājām baznīcas torņa pamatus, un paldies visiem, kuri ziedoja šim mērķim! Mēs kopā varam arī restaurēt baznīcas groplogus. To ārējās vērtnes ir izgatavotas 19. gadsimta sākumā, rūtīm ir saglabājies oriģinālais stiklojums, bet logu stāvoklis ir kritisks un neapmierinošs. Dažas rūtis brāzmainajos vējos jau ir izkritušas,” stāsta Inita Zaharčuka.
Pavisam baznīcā ir astoņi šādi logi, katrs četrus metrus augsts. Lai varētu ķerties pie pirmā loga, ar 839 eiro vēl nepietiek, tāpēc baznīcas logu restaurācijai tiks novirzīti šo svētdien, 2. augustā, Palsmanes kapusvētkos savāktie ziedojumi. Ziedot var arī, pārskaitot naudu uz speciāli šim mērķim SEB bankā atvērtu kontu LV34UNLA0055000741343.
Cilvēkus uzrunā
netradicionālā pieeja
Vakara mūzikas koncerts, kurā uzstājās vietējie iedzīvotāji dažādā vecumā, ne tikai kalpojis kā solis pretī baznīcas logu restaurācijai, tas apmeklētājiem piedevām sniedzis pozitīvas emocijas, arī palsmanietim Ilmāram Mednim.
“Tas bija ļoti jauks, lielisks pasākums, kas sapulcināja palsmaniešus. Pat necerēju, ka atnāks tik daudz cilvēku. Ja es vienmēr esmu pukstējis par to, ka mūsu evaņģēliski luteriskā baznīca neiet reizē ar laika garu un nav moderna, tad šis pasākums pierādīja, ka baznīca var darīt arī citādāk. Es saprotu, ka baznīcai ir jāievēro liturģijas rituāli, sava kārtība, bet tāpēc jau cilvēki neiet uz baznīcu, ka tā visu dara tāpat kā pirms 100 gadiem, kad uz dievkalpojumiem gāja mūsu senči. Taču mūsdienās ar pliku reliģiju tālu neaizbrauksi,” savu viedokli izsaka Ilmārs Mednis.
Par Palsmanes baznīcas atjaunošanu viņš tikai priecājas, jo apzinās šās ēkas vērtību un ne reizi vien, braucot garām, atceras, ka tā ir Latvijā vienīgā astoņstūra formas baznīca.
Šo faktu zina daudzi, taču līdz mūsdienām no cilvēku atmiņas ir pagaisis tas, ka Palsmanes baznīca kādreiz nesusi Svētās Annas vārdu, kas tika atgādināts vakara mūzikas koncertā īsi pirms Annas vārda dienas. “Sākotnēji pasākums bija plānots kā svētki pie galdiņiem baznīcas dārzā, bet Dieviņš bija lēmis tajā vakarā aplaistīt mūsu tīrumus, laukus un dārzus, lai būtu bagātīga raža rudenī. Anna jau ir saimniece. Senāk Annas dienā tika cildinātas saimnieces un to sauca par saimnieču dienu,” piebilst Inita Zaharčuka.
Paldies vārdus saņem daudzi
Pasākuma organizatori teic paldies visiem vakara mūzikas koncerta dalībniekiem: Lienei Meinertei, Rūdolfam Indrevicam, Renāram un Madarai Vikmaņiem, Annai Dzenei, Sandrai Siliņai, Ilzei Roķei, Anetei Sniedzei, Jānim Glāzeram, Guntim Puriņam, Gustavam Stāvausim-Bērtiņam, muzikālajai apvienībai “Prieks, kur tu rodies?!” (Aijai Zeibotei, Dacei Purvlīcei, Baibai Kovalai, Ingai Lazdiņai, Ligitai Lārmanei, Janai Melbārdei).
Paldies teikts arī garšīgo kūku cepējiem: Līgai Zvaigznei, Ilzei Roķei, Regīnai Artmanei, Selgai Ābelei, Vizbulītei Kauliņai, Līgai Ciemiņai, Līgai Puriņai, Daigai Jurģei, Mārai un Sandrino Podniekiem.
“Paldies arī zemnieku saimniecībām “Kalnagrīvas” un “Vīriņi”, uzņēmumam SIA “Pan-Trans”, Raitim Sprancmanim, Raimondam Krebsim, Palsmanes pagasta pārvaldei un Palsmanes kultūras namam par sapratni un atsaucību, organizējot pasākumu, Pērkonu un Podnieku ģimenēm, Ramonai un Agrim Zaļajiem, Andrai un Dainim Morīšiem, Sarmītei un Imantam Mūrniekiem par pop-up kafejnīcas organizēšanu. Paldies atsaucīgajām meitenēm par mūzikas vakara dekorācijām un ziediem,” organizatoru vārdā pateicas Inita Zaharčuka, ar šo garo uzskaitījumu apliecinot, cik daudz atsaucīgu, sabiedriski aktīvu cilvēku dzīvo Palsmanes pusē un cik daudz viņi kopā var paveikt.
Jāpiebilst, ka pandēmijas radītie ierobežojumi liedza būt Latvijā Čikāgā dzīvojošajai Palsmanes baznīcas labvēlei Ievai Dzintrai Veidemanei, taču mūsdienu tehnoloģiju iespējas viņai ļāva vakara koncertu skatīties, esot Čikāgā.
