Kam mums burkāni un sīpoli no Polijas, ja mūsu pašu zemē tie izaug brīnišķīgi!? Tā retoriski jautā valcēniete, kura uz redakciju atnāca, lai parādītu, cik skaisti, lieli un sulīgi viņai pat šajā karstajā vasarā izauguši burkāni, kas par vareniem sīpoliem, bietēm un kartupeļiem!
Sieviete nevēlējās, lai min viņas vārdu, uzskatot, ka nav viņa jāslavina, jo katram latvietim jau gēnos ir ielikta mīlestība pret zemi, tāpēc rušināšanās pa dārzu ir pati par sevi saprotama lieta. Viņa piekrīt pastāstīt par savām saimniekošanas metodēm un dažām viltībām, kas palīdz izaudzēt labu ražu katru gadu. Dārzkope uzskata, ka nav sliktu laika apstākļu, vienkārši jāzina, kas darāms, ja laiks ir lietains, un kas, ja ir liels sausums.
“Visi mani kaimiņi var būt liecinieki, ka savā dārzā neesmu uzlējusi nekam pat krūzīti ūdens. Un tas šajā karstajā vasarā! Manā dārzā mitrumu uztur nezāles. Jā, jā!” smejas dārzkope. „Kārtīgs latvietis par goda lietu uzskata līdz Jāņiem izravēt katru nezālīti. Šis pārlieku lielais čaklums ne vienmēr dārzam nāk par labu. Ir jāskatās, kur zāles jāizravē, bet kur tās būs drīzāk noderīgas nekā kaitīgas. Arī nopļautā zāle dārzam ir zelta vērta, bet cilvēki, skaistuma pārņemti, to vāc kopā un met prom. Tas nav pareizi. Zāle jāliek kaudzē, lai tā pārdeg, tad aiziet postā nezāļu sēklas un tad tas ir brīnišķīgs mēslojums un mitruma uzturētājs,” pieredzē dalās sieviete.
Satrūdējušo zāli viņa izmanto pie stādīšanas. Izrok bedrīti, ieliek stādu vai sēklu un apkārt liek satrūdējušo zāli un zemi. Tā stādīti ķirbji un kabači sagādā rekordlielu ražu. Viņai ir arī vairāki padomi, kā tikt pie lielas kartupeļu ražas. Esot tikai divi pamatnoteikumi – pareizi jāiestāda un pareizi jāaudzē. „Es, kad noroku kartupeļus, atlasu mazākos kartupelīšus, burtiski zirnīšus, un atstāju tos uz lauka, lai kļūst zaļi. Tikai tad nesu pagrabā, un tas ir mans stādāmais materiāls nākamajam gadam. Pavasarī savus stādāmos “zirnīšus” ielieku siltumnīcā vai verandā, lai sadzen asnus. Šādi, rudenī sazaļināti, kartupeļi sadzen daudz kuplākus un spēcīgākus asnus. Vagās es stādu nevis vienu, bet vairākus mazos kartupelīšus, tad tie labāk sacero, viens otru spēcinot, un zem katra cera apakšā ir vareni tupeņi. Karstā vasarā, tādā kā šī, es vagās lieku zāli vai sienu. Kaimiņš man atved veselu kravu! Tas uztur mitrumu, un kartupeļi aug griezdamies,” stāsta dārzkope. Arī ķirbji viņai šogad ir tik lieli, ka jāsauc ministrs Bergmanis, lai ieceļ piekabē. Tas esot, pateicoties tam, ka tie aug zālēs un tās nodrošina mitrumu. Vien zem stīgām viņa paliekot šīferi. Šovasar nezāles ne tikai palīdzēja nodrošināt dārzā mitrumu, bet aizsargāja arī pret kodīgajiem saules stariem. Arī tomātu un gurķu audzēšanā sieviete izmanto zāli, un par lielo ražu priecājas kā pati, tā visi tie, kam bagātīgā raža tiek izdāļāta. Ar nopļautās zāles palīdzību var pagarināt tomātu ražošanas ilgumu, un tie siltumnīcā turpina gatavoties pat tad, kad laiks kļūst daudz vēsāks, jo zāle uztur siltumu.
„Latvieši ir ļoti strādīgi, tikai jāprot dārzā strādāt atbilstoši laika apstākļiem. Ja lietus ir par daudz, kā, piemēram, bija pagājušajā vasarā, tad apkārt dārzam roku grāvīšus, lai liekais mitrums aiztek prom. Citiem kartupeļi lietus dēļ sapūst, man – viss kārtībā,” lepojas sieviete.
