Dziedātājs un komponists Viktors Tilčiks netiecas pēc publicitātes. Drīzāk pretēji – viņš cenšas sevi un ģimeni pasargāt no svešinieku ziņkāres un neielaiž citus savā dzīvē. Tomēr dzimtajā pilsētā Smiltenē Viktors no sabiedrības uzmanības nevar izvairīties. Uz skatuves aizvadītie 32 gadi ir gana ilgs laiks, lai viņu pamanītu.Savā ziņā kompliments mūziķa radošajam darbam ir atpazīstamība arī pusaudžu un jauniešu auditorijā. Kad šoruden Dzejas dienās Smiltenes ģimnāzijā Viktors dziedāja savas dziesmas ar sievas Elitas sacerētajiem vārdiem, vairākas vecāko klašu skolnieces neliekuļoti atzina, – agrāk nebija pat iedomājušas, ka varētu patikt šlāgeri. Taču dzīvesbiedru Tilčiku tandēms viņas uzrunāja. Tā ir tava mīlestībaSmeldzīgi, liriski, romantiski. Tā skan Viktora Tilčika jaunais solo albums “Vakara kokteilis”, kas klajā nāca aizvadītās vasaras nogalē. Visām 13 dziesmām mūziku komponējis Viktors, vārdus rakstījusi Elita. Daudzas ir par mīlestību. “Kas es būtu, ja mēs toreiz paietu viens otram garām, Nesatiktos, nepieskartos manas lūpas lūpām tavām… Nomaldītos klaidu ceļos, sirdi nospēlētu krogā.. Tā ir tava mīlestība, kurai sekoju pa pēdām, Tā ir mana ceļa zvaigzne, Tā ir mana gaisma svēta.” Šī smeldzīgā, skaistā dziesma “Tā ir mīlestība” albumā skan pirmā.Ikvienam cilvēkam, it īpaši radošam, ir vajadzīgs blakus otrs, kas viņu saprastu, atbalstītu, atkal un atkal uzlādētu ar pozitīvu enerģiju. Savu ģimeni Viktors sargā un savas attiecības nevēlas publiski iztirzāt. Taču tāpat nojaušams, ka Elitai viņa dzīvē ir īpaša vieta. Mūziķim ir daudz labu paziņu, bet īsts draugs ir tikai viens – sieva.Jau daudzus gadus Elita raksta vārdus visām Viktora dziesmām. “Ja blakus ir filologs, kāpēc man mocīties un darīt darbu, kas pašam sanāk grūtāk nekā otram?” par radošās sadarbības sākumu ģimenē pasmaida Viktors. Jaunībā viņš izmēģinājis roku atdzejošanā, arī pats rakstījis dzejoļus. Taču Elitai tas izdodas labāk. Pēc solo albuma izdošanas Viktors studijā ierakstījis jau sešas citas jaunas dziesmas. Piecas no tām skan “Latvijas Radio 2”. “Enerģija nāk no teksta. Ja ir labi vārdi, tad ir jāraksta,” taujāts, vai, 25 gadus komponējot, dažreiz neuzrodas ideju izsīkums, mūziķis atbild noliedzoši.Tilčiki ir kopā jau 20 gadus. “Tik ilgi esam kopā galvenokārt Elitas pacietības dēļ pret manu trauksmaino dzīvi. Es visu laiku tiecos uz priekšu, nesēdu uz vietas. Iekšēji manī nav kārtības,” Viktors ir paškritisks.Īsi un trauksmaini – vairs neTuvojoties pusmūža slieksnim, Viktors tomēr izmainījis dzīves redzējumu. Līdz 50 gadiem viņš vēlējās dzīvot īsu un trauksmainu mūžu, bet tagad grib padzīvot. Tas nozīmē arī veselīgu dzīvesveidu. Jau deviņus gadus mūziķis ar alkoholu ir uz “jūs” un tikpat ilgi arī nesmēķē. Tā esot tukša muldēšana, ka pēc atmešanas smēķēt vairs negribēsies. Ik brīdi jācīnās pašam ar sevi, lai roka nestieptos pēc cigaretes.Pirms dažiem gadiem Viktors arī īstenojis sapni par savu māju. To viņš uzcēla pats kopā ar dzīvesbiedri, un beidzot ģimene varēja pamest dzīvokli daudzstāvu mājā. “Šodien pabeidzu mūrēt kamīnu āra lapenītē,” palepojas Viktors, bet piebilst, ka mājoklis prasa “ēst” visu laiku. Tas jāpilnveido un jāuzlabo, tāpēc saimnieks zina katra santīma vērtību un to, cik svarīgi ir ieguldīt naudu pareizi. Viņš nesaprot cilvēkus, kuri tusiņos iztērē simtiem latu. Tas esot tāpat, kā naudu aizskalot klozetpodā. Tomēr par savu dziesmu atskaņošanu saņemto autoratlīdzību mūziķis iegulda jaunu skaņdarbu ierakstīšanā, nevis sadzīvē. “Citi kolekcionē markas vai monētas. Es krāju savas dziesmas gan priekš sevis, gan citiem cilvēkiem. Ja cilvēks dod, tad viņš arī saņem. Bez tā jau nekā.”Piemēram, Viktors ik rītu līdz pat oktobrim devies peldēties uz tuvējo Klievezeru un vienmēr ņēmis līdzi maisiņu, kurā pa ceļam lasījis citu izmestos sadzīves atkritumus: pudeles, izsmēķus, papīrus un tamlīdzīgi. Bijis patīkami mājup doties pa tīru ceļu. Tā arī ir došanas un ņemšanas enerģijas apmaiņa.Ikdienā mūziķis naudu pelna kā saimnieciskās darbības veicējs. Jau 35 gadus viņš darina vizuļus makšķerniekiem. Ja kāds pircējs pēc tam pastāsta, ka noķēris lielu zivi, Viktors ir priecīgs. Ar savu darbu viņš netieši gādā, lai citi būtu paēduši. Makšķerēšana ir arī paša hobijs. Pieredzes iegūts pietiekami, lai padomos dalītos ar citiem arī “Copes lietu” lappusēs. Piemēram, šovasar noķērušās dažas piecus kilogramus smagas līdakas. Pēdējā dziesma vēl nav uzrakstīta“Es esmu laimīgs. Visu mūžu esmu darījis darbus, kas man patīk un par ko saņemu naudu. Ja katram tā būtu, tad mēs visi būtu laimīgi.”Tāda ir Viktora pārliecība. Turklāt viņš uzskata, ka ikviens var strādāt darbu, kas padodas un patīk, jo ikvienā “sēd” spējas kādā konkrētā jomā. Tikai tās mērķtiecīgi katru dienu jāattīsta. Ne velti krieviem esot teiciens – ja neproti, iemācīsim, ja negribēsi, piespiedīsim. Viktors dzied jau kopš bērnības, un kaimiņi slavējuši viņa labo balsi.Mūziķis tagad mērķtiecīgi cenšas saviem “bērniem” (dziesmām) atrast labus “vecākus” (izpildītājus). Pateicoties smiltenietim Armandam Leimanim, viņš sadarbojas ar Normundu Rutuli. Viktora komponētā dziesma “Vēlreiz mājās” N. Rutuļa izpildījumā ilgi noturējās “Latvijas Radio 2” populārāko spēlēto dziesmu vidū. Laba sadarbība smiltenietim izveidojusies ar “Līvu” taustiņinstrumentālistu Guntaru Mucenieku, kurš aranžējis mūziķa jaunākās dziesmas.Viktoram ir sapnis 55 gadu jubilejā sarīkot solo koncertu savas pilsētas kultūras nama mazajā, trešā stāva zālē. Vēl ir laiks – divarpus gadi. “Mana pēdējā dziesma vēl nav uzrakstīta,” pasmaida mūziķis.
Par Viktoru Tilčiku
Dzimis: 1957. gada 4. martāHoroskops: Zivis Gaiļa gadāIzglītība: vidējā, absolvējis Smiltenes vidusskoluNodarbošanās: komponē, dzied, izgatavo vizuļusĢimene: sieva Elita, meita TīnaHobijs: makšķerēšanaMūziķa pieredze: Edgara Andrupa ansamblī, Jura Kļavas vadītajā Smiltenes kultūras nama estrādes ansamblī, grupās “Palsa” un “Kaimiņi”
