Jānis Rainis teicis, ka laba sirds ir visa sākums. Dienā, kad Latvijā notika pedagogu brīdinājuma streiks un ne vienam vien skolotājam sāpēja sirds un acu kaktiņos parādījās asaras, Blomes pamatskolas kolektīvs kopā ar lauku mājas “Donas” saimnieci Ilzi Briedi darīja labu. Virtuvē notika liela rosība, gaisā virmoja piparkūku smarža – tika gatavotas paciņas, lai Ziemassvētku gaidīšanas laikā iepriecinātu Blomes pagasta pensionārus.
Blomes pagasts ir viens no retajiem tuvējā apkārtnē, kurā jau piecpadsmit gadu garumā ik ziemu pēc feldšeres Laimas Garklāvas un citu vietējo ļaužu iniciatīvas tiek sarūpētas paciņas visiem pensionāriem vecumā no 75 gadiem. Pēdējos gados čakli palīgi dāvanu gatavošanā ir bijuši Blomes pamatskolas skolēni, šogad – viņu pedagogi.“Zināju, ka skolotāji piektdien nestrādās, līdz ar to mēs, skolas virtuves saimnieces, tikām informētas, ka nebūs jāgatavo pusdienas bērniem. Tajā brīdī bijām sākušas cept piparkūkas un kāpēc gan lai šajā sirdsdarbā neiesaistītu skolotājas? Viņas bija priecīgas un atsaucīgas. Ar sponsoru sarūpēto naudiņu pagatavoju piparkūku mīklu. Skolotājas iesaistījās cepšanas un dekorēšanas darbā. Lai tie nebūtu tikai parasti cepumi, bet īstas piparu kūkas, kas radītu svētku sajūtu, garnējām tās gan ar balto, gan brūno šokolādi, gan arī riekstiem, mandelēm, magonēm,” stāsta I. Briede. Ņemot vērā, ka piparkūkas tiek ceptas senioriem, tās būs mīkstas. Piparkūkas kopā ar feldšerītes žāvētajām ābolu daiviņām tiks saiņotas svētku tūtā. “Tas, ko darām, ir vajadzīgs ne tikai tiem cilvēkiem, kurus iepriecināsim, bet arī mums pašiem. Šāds kolektīvais darbs rada labu sajūtu un apziņu, ka tas viss ir no sirds. Tu spēj dot, neprasot, kas par to būs,” saka “Donu” saimniece.Viņas teiktajam piekrīt gan pedagogi, gan feldšere. Svētku paciņai nav liela materiālā vērtība, taču pievienotā gan – tas ir satikšanās prieks ar senioriem, no kuriem daudzi ir vientuļi, sirsnīgas sarunas. Bet galvenais vēstījums – sirmās māmuļas un tētiņi nav aizmirsti. Tradicionāli paciņas decembrī senioriem nogādās Blomes pagasta feldšere. “Visbiežāk apvienoju braucienu ar mājas vizītēm, citreiz kāds atnāk pie manis, tad arī nododu paciņu. Viņi jau gaida šo mirkli,” teic L. Garklāva. Viņa paldies saka ikvienam, kurš sniedz savu artavu šim labdarības projektam, jo tikai visiem kopā izdodas paveikt lielas lietas.
